Obelisks Pirmā pasaules kara laikā kritušajiem krievu karavīriem Liepājā
Obelisks Pirmā pasaules kara laikā kritušajiem krievu karavīriem, kas uzstādīts Liepājas Ziemeļu kapos.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, Libava/ Liepāja kļuva par pirmo pilsētu Krievijas impērijā, kas tika pakļauta artilērijas ugunij (no vācu kreiseriem «Augsburga» un «Magdeburga»).
1915. gada pavasarī, Krievijas armijas atkāpšanās rezultātā, frontes līnija tieši pietūvojās Libavai/ Liepājai. Pilsēta periodiski tika pakļauta apšaudei gan ar lauka, gan jūras flotes vācu artilēriju, gan lidaparātu uzlidojumiem. 1915. gada martā krievu militārā vienība, kas tika saformēta no 19. armijas korpusa karavīriem un Atsevišķā bataljona jūrniekiem, veikusi īslaicīgu Mēmeles/ Klaipēdas ieņemšanu. Drīz pēc tam, maijā, vācu karaspēks devās uzbrukumā. Tas tika veikts, lai izlīdzinātu frontes līniju, un kā militārā operācija, lai novirzītu pretinieka uzmanību pirms plaša mēroga ofensīvas sākuma Galīcijā. Pretēji Ziemeļrietumu frontes armiju virspavēlnieka ģenerāļa Mihaila Aleksejeva prasībai, Liepājas Kara ostas priekšnieks pieņēmis lēmumu atstāt pilsētu.
Kauju gaitā kritušie krievu karavīri tika apglabāti galvenokārt pilsētas Ziemeļu kapos un Garnizona kapsētā. Jau pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā Pirmā pasaules kara laika apbedījumiem bija nepieciešama rekonstrukcija. Tāpat kā pārējā Latvijas teritorijā, tolaik pieminekļu uzstādīšanas un mirstīgo atlieku pārapbedīšanas jautājumus lēma vietējās krievu kopienas. Piemiņas zīmes tika uzstādītas ļoti pieticīgas - betona obelisku veidā.
Liepājas Ziemeļu kapos, pa kreisi no galvenās ieejas, tika uzstādīts šāds betona obelisks, kas novietots uz kubveida pamatnes. Pieminekļa kopējais augstums ir 4,42 metri. Tā priekšpusē ir izvietots pareizticīgo sešstaru krusta reljefa attēls. Zem tā, pieminekļa pamatnē ir piestiprināta melna granīta plāksne (40 x 50 cm), uz kuras rakstīts: "Krievu karavīriem, kuri krita 1914.-1918. gada karā." Obeliska tiešā tuvumā atrodas Otrā pasaules kara laikā kritušo padomju karavīru apbedījumi.
Pa labi no ieejas Liepājas Ziemeļu kapos, ne visai lielā attālumā no centrālās alejas, kas ved uz jūras pusi, tika uzstādīts masīvs brūns betona krusts. Uz tā ir neliela melna granīta plāksne ar uzrakstu, kas analoģisks uzrakstam uz pirmā pieminekļa. Pagājušā gadsimta 50. gados pretī krustam bija vērojams neliels brāļu kapu laukums, taču vēlāk šeit tika atļauti jauni apbedījumi (virs esošajiem). 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā krusts joprojām turējās uz pamata, bet pašreiz tas ir tā sabrucis, ka tika apspriests jautājums par tā demontāžu un nomaiņu pret jaunu.
Šajā nekropolē atradušies arī vēl divi kritušo krievu karavīru brāļu kapi: mūsdienu Raiņa, Kalpaka un Tīklu ielu stūrī (kopumā 214 apbedījumi) un pie Tīklu ielas - kapsētas dienvidrietumu daļā (170 apbedījumi). Turklāt bija arī krievu gūstā mirušo militārpersonu un civiliedzīvotāju kopējā kapavieta (75 apbedījumi). Taču mūsdienu kapsētas plānojumā šos apbedījumus vairs nevar ievērot.
Liepājas Garnizona kapsētā (šādu statusu tā ieguvusi 1928. gadā), kas atrodas Ģenerāļa Baloža ielā, arī ir saglabājies Pirmā pasaules kara laika apbedījums. Šeit 1936. gada 31. martā tika pārapbedīts robežsargs, kurš 1915. gada 7. maijā varonīgi gājis bojā uz Grobiņas šosejas. Patlaban šajā kapsētā ir saglabājies viens kopīgs betona pareizticīgo krusts un neliels betona krusts ar uzrakstu latviešu valodā: "Krievu robežsargs Aleksandrs Suranovs, kurš 1915. gadā kritis varonīgā nāvē pie Liepājas". Tajā pašā vietā tika apbedīti 22 krievu karavīri (viena karavīra vārds ir ir zināms).
Oļegs Puhļaks
Skat.: Прибалтийские русские: история в памятниках культуры (1710–2010). – Рига, 2010.
Informācijas avoti:
- J. Lismanis. 1915–1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. – Rīga, NIMS, 1999. Lpp.168–170.
- О. Пухляк. Первая война на территории Латвии // Газета «Образование и карьера». 2004. №15 (158), № 17 (160).
