Ludmila Pestova
Ludmila Pestova (dzimusi Jadrova; 1938. g. 10. decembrī Serdobskā, Penzas apgabalā, Krievijas PFSR) – mākslas zinātniece.
Ludmila Jadrova piedzima Sarkanās armijas virsnieka Fjodora un mājsaimnieces Olgas Jadrovu ģimenē. Ludmilas tēvs krita frontē 1942. gadā. Ludmilas vectēvs no tēva puses Maksims Jadrovs, bija cēlies no Muromas, bija ikonu gleznotājs (jeb kā krieviski teica tautā – bogomaz). Vectēvs no mātes puses Nikolajs Sazonovs – “zeltlietu meistars” bija cēlies no Orlas. Acīmredzot talantu un mīlestību pret mākslu Ludmila aizguvusi no saviem senčiem – jau no agras bērnības viņa aizrāvās ar zīmēšanu un dziedāšanu.
Gandrīz visa Ludmilas Pestovas dzīve ir saistīta ar Latviju. 1956. gadā viņa sekmīgi pabeidza Rīgas 18. vidusskolu (Krišjāņa Barona ielā 69). 1961. gadā viņa sāka strādāt Latvijas PSR Valsts latviešu un krievu mākslas muzejā (kopš 1964. gada – Latvijas PSR Mākslas muzejs, kopš 1987. gada – Valsts Mākslas muzejs, kopš 1995. gada – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs). Tajā pašā gadā viņa iestājās Ļeņingradas Iļjas Repina glezniecības, skulptūras un arhitektūras institūta neklātienes nodaļā. 1967. gadā viņa aizstāvēja diplomdarbu par tēmu “Latviešu padomju ksilogrāfija”. Pēc institūta absolvēšanas 20 gadus strādāja par Mākslas muzeja Izstāžu nodaļas galveno fonda glabātāju un ekspertu. No 1989. līdz 1991. gadam L. Pestova bija Arsenāla izstāžu zāles galvenā fondu glabātāja, 1991.–2001. gadā – eksperte antikvariātā “Volmārs”, bet 2001.–2008. gadā – vadīja savu antikvariātu “Antiks-variants” (Grēcinieku ielā, Rīgā).
30 gadus strādājot Latvijas Mākslas muzejā, L. Pestova ir piedalījusies daudzu sabiedrībā plaši izskanējušu mākslas darbu izstāžu organizēšanā, sagatavojusi mākslas katalogu un prospektu tekstus, tulkojusi tos no latviešu valodas krievu valodā, starp citu, arī mākslinieka Riharda Zariņa simtgadu jubilejai veltītās viņa darbu izstādes kataloga un ievadraksta sastādītāja; 1974. gadā Prāgā (Čehoslovākijā) ar L. Pestovas tiešu līdzdalību notika Baltijas republiku mākslinieku darbu izstāde; 1976. gadā Kijevā notikušās izstādes “Gobelēns un keramika Padomju Latvijā” prospekta sastādītāja un viena no ievadraksta autoriem; izstādes “Padomju Latvijas māksla” Ļeņingradā (1983. gadā) un Maskavā (1984. gadā) organizētāja; 1991. un 1992. gadā organizēja izstādi “Krievu ikona”, kurā interesentu apskatei bija ņemti darbi no Latvijas muzeju fondiem; 1998. gadā antikvariātā “Volmārs” viņa organizēja divas izstādes: apmeklētāji varēja skatīt Ādolfa Zārdiņa un četru mākslinieku Sergeja Antonova, Jevgeņija Kļimova, Georgija Matvejeva un Alekseja Jupatova darbus.
L. Pestova ir uzstājusies Latvijas Radio un publicējusi laikrakstos rakstus par mākslas jautājumiem. Viņa ir trīs monogrāfiju autore: “Ādolfs Zārdiņš” (Rīga: Neputns, 2004), “Sergejs Antonovs” (Rīga: Neputns, 2021), bet 2022. gadā internetā ievietots viņas darbs “Georgija Matvejeva dzīve un darbs” (krievu valodā).
1963. gadā L. Pestova apprecējās ar Sergeju Pestovu (1931–2013), 1970. gadā viņam tika piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā racionalizatora nosaukums. 1964. gadā ģimene piedzima meita Nataļja un 1985. gadā – mazmeita Olga, mākslas zinātniece.
