Svētā Pravieša Elijas baznīca Ķuršos

Svētā Pravieša Elijas baznīca. – Alūksnes novads, Pededzes pagasts, Ķuršu skrajciems.

Ķurši ir apdzīvota vieta Alūksnes novada Pededzes pagastā. Skrajciems atrodas pagasta centrālajā daļā trīs kilometru attālumā no Pededzes, 31 kilometra attālumā no Alūksnes un 232 kilometru attālumā no Rīgas.

Nedaudz vairāk kā kilometru uz rietumiem no skrajciema, Ķuršu kapsētā atrodas Svētā Pravieša Elijas pareizticīgo baznīca.

Ķuršu skrajciems ir izvietojies netālu no Krievijas Federācijas robežas. Laikposmā pirms Latvijas Republikas izveidošanas Ķuršu pareizticīgie iedzīvotāji bija draudzes locekļi kādā baznīcā, kas atradusies Pleskavas guberņas Lavru/ Lauru pagastā (patlaban šis pagasts ietilpst Pleskavas apgabala Pečoru rajonā – tulk. piez.). Taču 20. gadsimta 20. gadu sākumā pēc valsts robežas nospraušanas, Ķuršu ciemam tuvākais pareizticīgo dievnams un pareizticīgo kapi bija nonākuši citā valstī – Padomju Krievijā. Kādu laiku dievkalpojumi notikuši privātmājā, taču šāds stāvoklis neapmierinājis dievlūdzējus, kuri sapņoja par savu dievnamu. Pateicoties Ķuršu draudzes pārziņa virspriestera t. Nikolaja Koliberska pūliņiem, 1926. gada 14. septembrī notika jaunas baznīcas pamatakmens likšanas svinīgā ceremonija. Līdzās dievnamam sāka iekārtot arī pareizticīgo kapsētu.

1927. gada 27. septembrī notika jaunuzceltās Ķuršu baznīcas iesvētīšanas ceremonija. Uz šīm svinībām ieradās Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis (Pommers; 1876-1934).

Arhibīskaps Jānis (Pommers) iesvētījis Ķuršu dievnamu Svētā Pravieša Elijas vārdā. Nākamajā dienā, 1927. gada 28. septembrī, arhibīskaps noturējis Dievišķo liturģiju brīvā dabā, jo jaunuzceltais dievnams nespēja uzņemt milzīgo sanākušo skaitu. Dievkalpojuma laikā virspriesteris t. Nikolajs Koliberskis par saviem darbiem, kas veltīti baznīcas celtniecībai, tika apbalvots ar palicu (palica jeb sānauts ir priestera, bīskapa un arhimandrīta dievkalpojuma tērpa daļa – auduma kvadrāts vai rombs ar krusta attēlu, kas piekārts pie labā gurna. Simbolizē garīgo zobenu, t.i., Dieva vārdu, kas ir dvēseļu gana apbruņojums – tulk. piez.).

Pēc Krusta gājiena Virsgans Jānis (Pommers) teica sprediķi, kurā tostarp īpaši atzīmējis: “Jūsu draudzes pārzinis man stāstījis, kā jūs esat būvējuši dievnamu: trūkstot līdzekļiem, savām rokām darījāt visu, kas nepieciešams, kā senie pleskavieši velkot baļķus no purviem, un, lūk, [..] mēs jau iesvētām dievnamu. Tā veidols neizceļas ar greznību un skaistumu, taču precīzi atveido Pleskavas senkrievu stilu.”

Svētā Pravieša Elijas dievnama projektu izstrādājis sinodālais arhitekts Vladimirs Šervinskis (1894–1975). Arhitektoniski kulta celtne ir koka guļbūve, kuras pamatapjoms pārsegts ar četrslīpju jumtu. Centrā virs pamatapjoma slejas uz dekoratīvās pamatnes novietots sīpolveida kupols ar astoņstaru krustu. Austrumpusē pamatapjomam piekļaujas zema altārdaļa, rietumpusē — dievnama priekštelpa, virs kuras uzbūvēts astoņšķautņu teltsveida zvanu tornis, ko vainago sīpolveida jumols ar krustu. Baznīcu un zvanu torni rotā izgrebtas koka dzegas, logu ailes apdarinātas ar izgrebtām koka apmalēm.

Ķuršu baznīcas interjerā tika uzstādīts ar pilastriem (pseidokolonnām) un grebumiem dekorēts gaišs vienrindas ikonostass, kas iepriekš atradās Svētā Ņevas Aleksandra mājas baznīcā, kas darbojusies Rīgas Aleksandra ģimnāzijā. Kā zināms, 1919. gadā ģimnāzijas ēka tika nodota Latvijas Konservatorijai un līdz ar to pareizticīgo mājas baznīca slēgta.

Par to, cik ļoti bija nepieciešama pareizticīgo dievnama būvēšana Ķuršos, liecina arī visai prāvs draudzes locekļu skaits šajā baznīcā. Piemēram, 1937. gadā draudzē bija vairāk nekā 1250 pareizticīgo.

Ķuršu Svētā Elijas pareizticīgo baznīca arī padomju bezdievīgās varas laikos netika slēgta un turpināja darboties.

Svētā Pravieša Elijas dievnams un pareizticīgo draudze Ķuršos sekmīgi darbojas arī mūsu dienās. Dievkalpojumi šeit notiek baznīcas svētku un aizgājēju piemiņas dienās.

Pareizticīgo baznīcai Ķuršu kapsētā ir piešķirts valsts aizsargājama vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss.

2024. gads

Draudzē un dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:

1924.–1930. gadā – t. Nikolajs Koliberskis (1872–1942).

1931. gadā – t. Mihails Kravčenko (1901– ?).

1932.–1935. gadā – t. Georgijs Sberegajevs (1876 – 1958).

1935.–1942. gadā – t. Vasīlijs Fjodorovs (1898 – ?).

1942.–1944. gadā – t. Nikolajs Verhoustinskis (1908–1978).

no 1944. gada – t. Georgijs Varfolomejevs (1901–?).

1946. gadā – t. Andrejs Jansons (1871–1948).

1946.–1948. gadā – psalmotājs; 1948.–1954. gadā – priesteris t. Serafims Šenroks (1922–2004).

1955.–1957. gadā – t. Vasīlijs Širkēvičs (1891–1957).