Konstantīns Aleksandrovs

Konstantīns Aleksandrovs (1811. g. Simbirskā, Krievijas impērijā – 1877. gada 1. februārī Odesā, Krievijas impērijā) – pedagogs, ierēdnis un sabiedriskais darbinieks.

Konstantīns Aleksandrovs ir dzimis Simbirskā (kopš 1924. gada – Uljanovska) pareizticīgā priestera ģimenē. Viņš studējis Kazaņas Garīgajā seminārā.

1829. gadā Garīgā semināra vadībā norīkoja K. Aleksandrovu tālākizglītībai Sanktpēterburgas Galvenajā pedagoģijas institūtā, kas tika atjaunots, lai aizstātu iepriekš pastāvējušo Skolotāju institūtu, kas savukārt tika pārveidots par Sanktpēterburgas Universitāti. Pēc sagatavošanas sākumkursa pabeigšanas K. Aleksandrovs turpināja studijas Vēstures un filoloģijas fakultātē. 1836. gadā viņš absolvējis institūtu ar sudraba medaļu un tika norīkots strādāt par vecāko skolotāju Mītavas/Jelgavas vīriešu ģimnāzijā.

Tajos laikos mācības Mītavas/Jelgavas vīriešu ģimnāzijā notikušas vācu valodā, un lielākā daļa ģimnāzistu bija vācieši. Konstantīns Aleksandrovs saskārās ar sarežģītu uzdevumu – mācīt viņiem krievu valodu un iepazīstināt viņus ar krievu literatūru. Jaunajam skolotājam izdevās veiksmīgi tikt galā ar šo uzdevumu. Drīz ģimnāzisti paši izteica vēlmi izveidot savu krievu grāmatu bibliotēku, kas tika īstenots. Vairākus gadus pedagogs Aleksandrovs bija šīs bibliotēkas aizgādnis.

Tāpat ir zināms, ka 1838. gadā tika publicēti skolotāja K. Aleksandrova spriedumi par tēmu: "Par krievu darbības vārdu etimoloģiju" (kriev.: «Об этимологии русских глаголов»).

Konstantīns Aleksandrovs vairāk nekā 20 gadus strādāja par vecāko skolotāju Mītavas/Jelgavas vīriešu ģimnāzijā, un no 1848. gada līdz 1850. gada beigām ieņēma vecākā inspektora amatu tajā pašā ģimnāzijā.

1851. gadā K. Aleksandrova liktenī noticis zīmīgs pavērsiens – viņš tika iecelts par Rīgas Cenzūras komitejas cenzoru. 1865. gadā, kad Cenzūras komiteja tika pārveidota par Ārzemju preses cenzūras komiteju, viņš tika iecelts jaunākā cenzora amatā, kuru ieņēmis līdz izceļošanai no Rīgas 1872. gadā.

Dzīve Rīgā manāmi atšķīrās no dzīves Mītavā/Jelgavā. Vidzemes guberņas galvenajā pilsētā krievu tautības pārstāvju klātbūtne bija daudz jaušamāka, kas devis Konstantīnam Aleksandrovam, papildus oficiālo pienākumu pildīšanai, iespēju pierādīt sevi publiskajā sfērā. Viņa talants īpaši spoži izpaudās 1860. gados saistībā ar Baltijas novada krievu iedzīvotāju sabiedriskās aktivitātes pieaugumu. Aleksandrovs tieši piedalījās tādu biedrību organizēšanā un statūtu sagatavošanā kā: Labdarības biedrība krievu nabadzīgo iedzīvotāju aprūpei, Krievu klubs, dziedāšanas biedrības "Lado", "Bajan" utt.

Konstantīna Aleksandrova pašaizliedzīgā sabiedriskā darbība notika ciešā saiknē ar citu šo gadu krievu sabiedrisko darbinieku Semjonu Šafranovu.

K. Aleksandrovs gādājis par to, lai Rīgā tiktu atvērtas pirmās divas krievu ģimnāzijas: Aleksandra vīriešu ģimnāzija un Lomonosova sieviešu ģimnāzija.

Viņš bijis viens no pirmās Baltijas novadā dienas avīzes krievu valodā — "Rīgas Vēstnesis" (kriev.:«Рижский вестник») dibinātājiem, šā laikraksta pirmais redaktors bija arī pazīstams krievu sabiedriskais darbinieks Jevgrafs Češihins.

Avīzes "Rižskij vestņik" slejās var atrast arī vairākus Konstantīna Aleksandrova rakstītus rakstus un piezīmes.

1872. gada beigās K. Aleksandrovs izceļojis no Baltijas novada, kur viņš bija nodienejis 36 gadus, atstājot par sevi labas atmiņas.

Pēc aiziešanas pensijā K. Aleksandrovs apmetās uz dzīvi Maskavas guberņas Možaiskas apriņķa Zolotilovas muižā. Šī muiža piederēja viņa sievas brālim Erazmam Stogovam.

1876. gada septembrī K. Aleksandrovs apmetās uz dzīvi Odesā, kas, iespējams, bija saistīts ar viņa veselības stāvokļa pasliktināšanos.

Konstantīns Aleksandrovs ir miris 1877. gada 1. februārī Odesā.

Nekrologā sakarā ar K. Aleksandrova nāvi viņš tika raksturots šādi: "Vienmēr līdzsvarots, mierīgs, Konstantīns Aleksandrovičs, uzsākot jebkādu darbību, nevēlējās to atstāt pusceļā, bet novedis to līdz galam [..] Darbību, kuru saskaņā ar viņa pārliecību viņš uzskatīja par neapšaubāmi noderīgu, viņš veicis, necenšoties spīdēt, nemēģinādams izvirzīties priekšgalā, bet viņš to darīja ar tādu neatlaidību, kas pati par sevi ir spējīga nodrošināt panākumus pasākumam. Viņu nemulsināja šķēršļi, nemulsināja apstāšanās. Viņš visos iespējamos veidos palīdzējis vispārējai kustībai un izglītības līmeņa celšanai vietējo krievu iedzīvotāju vidū."