Fjodors Pokatilovs
Fjodors Pokatilovs (1850. gada 1. maijā Krievijas impērijā – ?) – īstenais valsts padomnieks, pedagogs, Imperatora Pētera I Rīgas reālskolas direktors, sabiedriskais darbinieks.
Fjodors Pokatilovs ir absolvējis Sanktpēterburgas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti. 1876. gadā viņš sāka strādāt par matemātikas pasniedzēju. Vēlāk viņš kalpoja par inspektoru Tiflisas (tagad – Tbilisi, Gruzija) reālskolā un pēc tam kļuva par šīs izglītības iestādes direktoru.
1894. gada 18. novembrī Fjodors Pokatilovs tika iecelts par Imperatora Pētera I Rīgas reālskolas direktoru, aizstājot šajā amatā Vasiliju Popovu, kurš tika iecelts Rīgas Mācību apgabala inspektora amatā.
1890. gadā Rīgas reālskola tika nosaukta Pētera I vārdā saskaņā ar imperatora Aleksandra III dekrētu. Tajā pašā gadā Rīgas reālskola pārcēlās uz speciāli tai uzbūvētu ēku, ko projektējis arhitekts Aleksejs Kīzelbašs (tagadējo Kronvalda bulvāra un Muitas ielas stūrī).
Šīs izglītības iestādes pirmsākumi ir meklējami 1789. gadā, kad ar ķeizarienes Katrīnas II dekrētu tika dibināta Rīgas Jūrniecības skola, kas atradusies bijušajā Pētera I pilī Vecrīgā. Vēlāk minētā skola tika pārveidota par komercskolu, pēc tam par apriņķa 2. (vācu) skolu. Un visbeidzot, 1886. gadā durvis vēra Rīgas apriņķa krievu reālskola. Tā bija pirmā šāda veida izglītības iestāde Baltijas novadā.
Imperatora Pētera I Rīgas reālskolas direktora amatu F. Pokatilovs ieņēmis vismaz līdz šīs izglītības iestādes evakuācijai Pirmā pasaules kara laikā.
Būdams direktors, F. Pokatilovs saņēma būtisku atbalstu Rīgas reālskolas darbības organizēšanā no reālskolas inspektora – Vsevoloda Šafranova, kurš bija pazīstamā Rīgas sabiedriskā darbinieka Semjona Šafranova dēls.
Fjodora Pokatilova kā reālskolas direktora pienākumu lokā ietilpa ne tikai nodrošināt augstu izglītības procesa kvalitāti, bet arī veikt kultūras un izglītības darbu ar audzēkņiem. Rīgas reālkolā regulāri tika rīkoti literārie un muzikālie vakari. No audzēkņu vidus tika izveidots koris, stīgu un pūtēju orķestri. 1900. gada beigās, pateicoties bijušajā Malojaroslavļas pulka kapelmeistara Mihaila Loginova centieniem, papildus esošajiem, tika izveidots arī balalaiku spēlētāju orķestris.
Reālskolas audzēkņiem regulāri tika organizētas ekskursijas uz rūpniecības uzņēmumiem, kā arī uz muzejiem un citām kultūras un sabiedriski nozīmīgām vietām.
Rīgas reālskolā darbojās biedrība mazturīgo audzēkņu atbalstam.
Papildus pedagoģiskai darbībai Fjodors Pokatilovs bija Rīgas pilsētas Atturības veicināšanas aizgādnības komitejas ilggadīgais priekšsēdētājs. Viņš organizēja tējnīcu un ēdnīcu atvēršanu, nodarbojās ar izrāžu organizēšanu un koncertprogrammu izstrādi utt. Viņš bija aktīvs Krievu Izglītības biedrības biedrs.
Par cieņu pret Fjodora Pokatilova personību un profesionālo talantu liecina reakcija uz viņa iespējamo atkāpšanos no reālskolas direktora amata 1908. gadā. Rakstā, kas publicēts laikrakstā "Rižskij vestņik", šī epizode ir aprakstīta šādi: “Imperatora Pētera I reālskolas audzēkņi, uzzinot, ka viņu mīļotais direktors F. Pokatilovs paliek savā amatā, 1. novembrī lielā starpbrīža laikā nosūtījuši deputāciju ar audzēkņu orķestri uz viņa dzīvokli. Pēc īsas sveiciena runas deputācija reālskolas audzēkņu vārdā pasniedza F. Pokatilovam grozu ar ziediem un orķestris izpildīja tautas himnu.”
Fjodors Pokatilovs izpelnījies ne tikai Rīgas reālskolas audzēkņu un pasniedzēju, bet arī liela skaita dažādu tautību rīdzinieku cieņu un mīlestību.
1913. gadā F. Pokatilovs tika ievēlēts par vietējo vidusskolu vadītāju komisijas priekšsēdētāju. Šī komisija tika izveidota pēc Rīgas izglītības apgabala kuratora Alekseja Ščerbakova iniciatīvas.
1914. gadā, jau
pēc Pirmā pasaules kara sākuma F. Pokatilovs bija
Rīgas Izglītības iestāžu komitejas revīzijas komisijas
loceklis. Šī Izglītības iestāžu komiteja tika
izveidota, lai sniegtu palīdzību slimiem un ievainotajiem karavīriem.
1915. gadā F. Pokatilovs kopā ar viņam uzticēto reālskolu tika evakuēts uz Taganrogu (šī pilsēta atrodas Azovas jūras krastā, Taganrogas līča piekrastē – tulk. piez.)
No raksta, kas publicēts Rīgas
laikrakstā "Segodņa", izriet, ka 1925. gadā Fjodoram Pokatilovam,
kurš tolaik joprojām atradās Taganrogā, bija apritējuši 75 gadi. Atzīmējot šo
gadskārtu, viņu apsveica bijušie Rīgas reālskolas audzēkņi un kolēģi-pedagogi.
Informācija par to, kur un kad ir pārtrūcis Fjodora Pokatilova dzīves pavediens, pašlaik nav zināma.
***
F. Pokatilovam par viņa profesionālo darbību bija piešķirti šādi valsts apbalvojumi: Sv. Staņislava 2. pakāpes ordenis (1894. g.) un Sv. Staņislava 1. pakāpes ordenis (1912. g.).
Fjodors Pokatilovs bija precējies ar Emīliju Pokatilovu, kura ir mirusi 1912. gadā Karlsbādē, Austroungārijā (tagad - Karlovi Vari Čehijā).
Tekstu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2025. gadā
Informācijas avoti:
- Освящение русского реального училища, «Рижский вестник» №203, 15.09.1886.
- Рижское реальное училище Императора Петра I. «Рижский вестник» №206, 17.09.1890.
- „Zeitung für Stadt und Land“ Nr.263, 17.11.1893.
- Внутренние дела, Рига, 3 января, «Рижский вестник» №1, 03.01.1894.
- 25-летний юбилей, Рижский вестник №58, 12.03.1901.
- К 25-летнему юбилею Ф.И.Покатилова, Рижский вестник №59, 13.03.1901.
- Овация Ф.И.Покатилову, Рижский вестник №253, 04.11.1908.
- 35-летний юбилей педагогической деятельности Ф.И.Покотилова, Рижский вестник №57, 11.03.1911.
- Чествование Ф.И.Покотилова, Рижский вестник №58, 12.03.1911.
- Pētera 1. reālskolas direktors F.Pokatilovs, Rīgas Avīze, Nr.58, 12.03.1911.
- Прибалтийский край, Новогодние награды, «Рижский вестник» №2, 03.01.1912.
- Э.К. Покотилова, «Рижский вестник» №170, 24.07.1912.
- Городской дневник, Комиссия начальников средних учебных заведений, Рижский вестник №118, 24.05.1913.
- Чествование директора реального училища Императора Петра I, Рижский вестник №266, 19.11.1913, а также «Рижский вестник» №267, 20.11.1913, где исправлена опечатка, связанная с датировкой.
- Комитет учебных заведений г. Риги для оказания помощи больным и раненым воинам. Рижский вестник №180, 08.08.1914.
- «Юбилей Ф.И. Покотилова», Сегодня №81, 09.04.1925.
