Ivans Davidenkovs
Ivans Davidenkovs (1810. g., Kurskas guberņā, Krievijas impērijā – 1895. gada 2. martā, Rīgā, Krievijas impērijā) – pedagogs, krievu valodas pasniedzējs.
Ivans Davidenkovs ir dzimis 1810. gadā Kurskas guberņā; tēvs – Vasilijs Davidenkovs. Jaunības gados Ivans absolvējis Galveno Pedagoģijas institūtu Pēterburgā. Šis institūts atradies Tautas izglītības ministrijas resora pārziņā un nodarbojies ar ģimnāziju skolotāju sagatavošanu.
Pēc sekmīgām studiju beigām Ivans Davidenkovs tika norīkots strādāt uz Baltijas novadu, kur laikposmā no 1836. līdz 1861. gadam viņš bija krievu valodas skolotājs, pēc tam – Mītavas (Jelgavas) vīriešu ģimnāzijas vecākais skolotājs. Tolaik Jelgava bija Kurzemes guberņas galvenā pilsēta.
1846. gadā I. Davidenkovs iestājās Kurzemes Literatūras un Mākslas biedrībā, kas atradusies Mītavā (Jelgavā). Skolotājs aktīvi piedalījies šīs biedrības darbībā.
Pēc 25 gadiem, pavadītajiem valsts dienestā, vecākais skolotājs Davidenkovs atkāpies no amata. Taču 1863. gadā, gandrīz pēc divu gadu pārtraukuma, viņš atkal atgriezās darbā un tika norīkots par skolotāju uz Liepājas proģimnāziju, kura 1865. gadā pārveidota par Lībavas (Liepājas) Nikolaja ģimnāziju.
1869. gadā skolotājs Davidenkovs tika pārcelts uz Rīgas guberņas ģimnāziju, kur līdz 1880. gadam viņš pasniedzis krievu valodu vecākajās klasēs. 1880. gada 1. augustā viņš atkāpies no amata.
Ivana Davidenkova vārds, kā krievu valodas pasniedzēja, ir minēts laikposmā no 1870. līdz 1883. gadam M.V. fon Fišera Rīgas Institūta sarakstos (šis institūts bija labdarības iestāde, kas paredzēta nabadzīgo meiteņu un bāreņu audzināšanai).
Ivans Davidenkovs ir miris 1895. gada 2. martā Rīgā, sasniedzot sirmu vecumu. Apbedīts Jēkaba kapsētā Rīgā.
Viņa audzēkņi vienmēr pieminējuši krievu valodas pasniedzēju Davidenkovu, kā taisnīgu, uzcītīgu skolotāju, kuram bija raksturīga pienākuma apziņa.
Pedagoga Ivana Davidenkova pēcnācēju vidū ir arī tādi pārstāvji, kuri sasnieguši ievērojamus rezultātus pedagoģiskajā, sabiedriskajā un zinātniskajā darbībā.
Ivana Davidenkova dēli:
Pāvels Davidenkovs (ap. 1850. g. – 07.10.1906. Rīgā) – valsts padomnieks, no 1881. gada vadījis Vidzemes guberņas Valdes Celtniecības nodaļu. Daudzus gadus dienējot valsts dienestā, ieņēmis Vidzemes guberņas Valdes sekretāra amatu, pēc tam – padomnieka un vecākā padomnieka amatu.
Nikolajs Davidenkovs (1851 – ?) – matemātikas pasniedzējs, Rīgas Aleksandra ģimnāzijas skolotājs, 1888. gadā tika iecelts par Zaraiskas reālskolas direktoru Rjazaņas guberņā, bet no 1892. gada – par Smoļenskas reālskolas direktoru.
Aleksejs Davidenkovs (1853.g., Jelgavā – 1932. g.) – pedagogs, seno valodu pasniedzējs, ģimnāziju direktors. Pasniedzis grieķu valodu Pēterburgas ģimnāzijā un Narvas ģimnāzijā. Ieņēmis Pēterhofas un Narvas ģimnāziju direktora amatu, bijis direktors Sanktpēterburgas ģimnāzijās. No 1906. līdz 1928. gadam – Narvas ģimnāzijas direktors.
Mazdēli:
Nikolaja Davidenkova dēls - Nikolajs Davidenkovs (1879. g., Rīgā – 1962. g., Ļeņingradā [patlaban - Sanktpēterburga]) — zinātnieks fiziķis, mehāniķis; profesors, tehnisko zinātņu doktors, akadēmiķis, Ukrainas PSR ZA īstenais loceklis.
Nikolaja Davidenkova dēls – Sergejs Davidenkovs (25.08./06.09.1880., Rīgā – 02.07.1961., Ļeņingradā [patlaban - Sanktpēterburga]) – zinātnieks mediķis, neirologs, KPFSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks, PSRS Medicīnas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. Klīniskās neiroģenētikas pamatlicējs.
Alekseja Davidenkova dēls - Georgijs Davidenkovs (1897. g., Narvā – 1981. g., Аustrālijā) – arhitekts, muzikants. Pirmā pasaules kara un Baltās kustības dalībnieks. No 1928. gada dzīvojis Аustrālijā, kur aktīvi piedalījies vietējo krievu rīkotajos pasākumos.
Tekstu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2021. g.
Saīsināts tulkojums no krievu valodas
Informācijas avoti:
- Gelehrte Gesellschaften, Inland № 1, 07.01.1847. Стр.15.
- Замѣтки. Слово признательности. Рижский вестник №184, 16.08.1880.
- Iwan Wassiljewitsch Dawidenkow [Nachruf]. Düna Zeitung №52, 04.03.1895.
- Iz Rigas. Bijuschais Rigas guberņas ģimnasijas Wirsskototajs Iwans Wasiljewitschs Dawidenkows [Nekrologs], Baltijas Vēstnesis №53, 06.03.1895.
- Iwan Dawidenkow, Rigasche Rundschau: Illustrierte Beilage №3, 01.03.1902.
- Von P. Westberg, Das v. Fischersche Institut in den 100 Jahren seines Bestehens (1804-1904). Rigasche Stadtblätter №38, 23.09.1904.
- «И.В. Давиденков» [Некролог], Рижский вестник №51, 03.03.1895. стр. 2-3.
- 50-летний юбилей Давиденкова. Сегодня №180, 15.08.1926.
- Н.М. Жулев, Л.А. Сайкова «Сергей Николаевич Давиденков. Жизнь и творческая деятельность». Издательский дом СПбМАПО, Санкт-Петербург, 2005.
