Arhibīskaps Jānis (Garklāvs)
Joans (Jānis Garklāvs;1898. gada 25. augustā Vidzemes guberņas Vendenes apriņķa Umurgā (Ungurē), Krievijas impērijā – 1982. gada 11. aprīlī Čikāgā, ASV) – Amerikas Pareizticīgās Baznīcas (APB) Čikāgas un Mineapoles arhibīskaps.
Jānis Garklāvs ir dzimis latviešu zemnieku ģimenē. No 1907. līdz 1912. gadam viņš mācījies draudzes skolā Lemzalē (kopš 1917. gada – Limbaži). 1915. gadā J. Garklāvs brīvprātīgi iestājās latviešu brīvprātīgajās kara daļās («latviešu strēlniekos») Krievijas armijas sastāvā. Viņš piedalījās Pirmajā pasaules karā un Pilsoņu karā Krievijā.
1921. gadā J. Garklāvs atgriezās Latvijā, strādāja par skroderi. Tajā pat gadā viņš kļuva par Limbažu Ņevas Aleksandra baznīcas psalmotāju (ķesteri). 1933. gadā viņš iestājās Rīgas Garīgajā seminārā. Pēc garīgā semināra absolvēšanas 1936. g. 27. septembrī Jelgavas bīskaps Jēkabs (Karps) iesvētīja viņu Kolkasraga ciemata Kristus Piedzimšanas baznīcā par ijereju celibātā. Vienlaicīgi J. Garklāvs garīgi vadīja Kalnciema ciemata Sv. Arsenija un Dundagas ciemata Sv. Konstantīna un Helēnas, kā arī Talsu, dievnamu draudzes. J. Garklāvs tika iecelts protoijereja kārtā.
Otrā pasaules kara laikā Jānis Garklāvs aktīvi palīdzēja Baltijas Patriarha eksarham, Lietuvas un Viļņas metropolītam Sergijam (Voskresenskim). Priesterim Jānim izdevās panākt no vācu varas iestādēm atļauju kalpot padomju karagūstekņu nometnēs. 1942. gadā J. Garklāvs tika pieņemts Viļņas Svētā Gara Nonākšanas uz apustuļiem vīriešu klostera brālībā. Tā paša gada 26. novembrī viņš kļuva par mūku, pieņemdams vārdu Joans. 1943. gada 3. janvārī iecelts arhimandrīta kārtā. Tā paša gada 28. februārī J. Garklāvs tika iesvētīts par Rīgas bīskapu. Iesvētīšanu, kas notika Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē, vadīja eksarhs metropolīts Sergijs (Voskresenskis). 1943. g. 29. oktobrī metropolīts Sergijs iecēla Jāni Garklāvu par savu vietnieku otro kandidātu. 1944. g. vasaras beigās — rudens sākumā J. Garklāvs izpildīja Eksarhāta pagaidu vadītāja pienākumus. Tajā pat laikā viņš vadīja «Iekšējo pareizticīgo misiju Lietuvā», kas apkalpoja karagūstekņu un uz Latviju pārvietoto okupēto teritoriju krievu iedzīvotāju garīgās vajadzības (pirms aizliegšanas no vācu varas pārstāvju puses). Jānis Garklāvs organizēja Rīgas katedrālē iknedēļas reliģiski tikumiskās pārrunas. 1944. gada 22. septembrī, Padomju karaspēkam tuvojoties, J. Garklāvs pēc vācu pavēlniecības pavēles tika evakuēts no Rīgas uz Liepāju, bet 9. oktobrī ar kuģi nosūtīts uz Vāciju. Viņš paņēma sev līdzi Brīnumdarošo Tihvinas Vissvētākās Dievmātes ikonu (svētbildi), kuru vācieši atkāpjoties izveda no Tihvinas pilsētas.
Kopš 1944. gada oktobra beigām Jānis Garklāvs dzīvoja Čehoslovakijā, Janovas pie Nisovas sādžā (Johannesberga) netālu no Jabloņecas pilsētas. 1945. gada 20. maijā viņš, nokļūdams teritorijā, ko bija ieņēmis padomju karaspēks, uzrakstīja vēstuli Patriarham Aleksijam I ar lūgumu veicināt viņa atgriešanos PSRS. Nesaņemdams atbildi un baidoties no aresta, 1944. gada rudenī J. Garklāvs izceļoja uz Amerikāņu okupācijas zonu, ņemot sev līdzi Brīnumdarošo Tihvinas Dievmates ikonu. Viņš dzīvoja Bavārijā un kalpoja pārvietoto personu nometņu baznīcās.
1949. gada augustā Jānis Garklāvs ieradās ASV. Viņš pārgāja Amerikas Pareizticīgās metropolijas jurisdikcijā. Tā paša gada oktobrī viņš tika iecelts par Detroitas un Klīvlendas bīskapu. Kopš 1955. g. viņš vienlaicīgi vadīja Čikāgas un Mineapoles APB eparhiju. Kopš 1957. gada februāra – Čikāgas un Mineapoles arhibīskaps. Laikposmā, kad J. Garklāvs bija vadījis eparhiju, tika atklātas dažas jaunas draudzes. Arhibīskaps Jānis izpelnījās dziļu draudzes cieņu un mīlestību. 1978. gada 1. septembrī viņš izgāja pelnītā atpūtā.
Jānis Garklavs ir dzīvojis un miris Čikāgā. Savā testamentā viņš uzrakstīja, ka viņa izvesto uz ASV Brīnumdarošo Tihvinas ikonu ir jāatgriež Tihvinas klosterī, «kad tas tiks pilnība atjaunots» (2004. gadā ikona tika atgriezta Tihvinas klosterim). Arhibīskaps tika apbedīts Sautkeinanas Tihona vīriešu klosterī Pensilvānijas štatā.
А. Gavriļins, M. Škarovskis
Pareizticīgā enciklopēdija, 23. sēj.
(Православная энциклопедия, т.23)