Anastāsija Moskaļonova

Anastāsija Moskaļonova (dzimusi Ivanova; 1919. g. 29. oktobrī Rēzeknes apriņķa Ozolaines pagasta Laizēnu sādžā, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republikā – 2015.g. 18. janvārī Rīgā, Latvijas Republikā) – vācu okupācijas laikos Rīgas antinacistiskās pagrīdes dalībniece.

Anastāsijas bernības un jaunības gadi ir pagājuši Latgalē. 1920. gadu sākumā Ivanovu ģimene pārcēlusies dzīvot uz Rīgu.  

Otrā pasaules kara laikos Anastāsija un viņas tēvs, Leonīds Ivanovs, bija piedalījušies antinacistiskajā pagrīdes kustībā. Par to, ka viņa piedalījās to sarkanarmiešu slēpšanā, kuri bija palikuši Rīgā, 1942. gada aprīlī Anastāsija tikusi arestēta un ieslodzīta Rīgas Centrālajā cietumā. Vēlāk jaunieti pārcēla uz Salaspils nometni, par kuras gūstekni viņa bija palikusi līdz pat 1944. gada 18. maijam.

Pēckara gados Anastāsija Moskaļonova strādājusi par arhivāri Rīgas pilsētas arhīvā, pēc tam – par šuvēju fabrikā “Rīgas Adītājs” (1965-1969), no 1969. līdz 1978. gadam viņa bijusi Tehniskās kontroles nodaļas darbiniece rūpnīcā VEF.

1980. gados Anastāsija Moskaļonova dziedājusi tautas kolektīvā “Revolūcijas veterānu koris” Latvijas Valsts filharmonijā. 

Vīrs: Veņiamins Moskaļonovs (1906-1987) – atvaļināts pulkvedis, inženieris elektriķis, Rīgas Politehniskā institūta pasniedzējs. 

Bērni:

Aleksandrs Moskaļonovs, absolvējis Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, fizikas doktors.

Olga Moskaļonova – klavierspēles pasniedzēja, pianiste un koncertmeistare. M. Čurļona konkursa laureāte.  

Olga Moskaļonova

Anastāsija Moskaļonovu  ir minētā šādās gtāmatās: 

Я. Дзинтарс. Тайны рижского подполья. Рига: "Авотс", 1986. 86.-87. lpp.; 

М. Афремович, Я. Штейман. Павел Лейбч. Рига: "Лиесма", 1974. 111.-122. lpp.