XVII gadsimts bija liktenīgs Krievijas Pareizticīgo baznīcai. Pēc cara Alekseja Mihailoviča un patriarha Nikona iniciatīvas tika sākta baznīcas reforma, kuras gaitā izdarīja labojumus baznīcas grāmatās un mainīja dažus rituālus pēc Bizantijas (grieķijas) parauga. Piemēram, pēc baznīcas reformas krustu vaja-dzēja mest ar diviem, nevis trīs pirkstiem, krusta gājienu sāka iet pret sauli, nevis pa saulei, mainījās Kristus vārda rakstība utt. Taču daļa garīdzniecības un draudžu neatbalstīja reformu, un Krievijas Pareizticīgā baznīca sašķēlās divās daļās – oficiālajā, valdošajā Pareizticīgā baznīcā un Vecticībnieku baznīcā, kas noraidīja Nikona jaunievedumus. >>