>>

„Sovetskaja molodjož” izcēlās ar dzīvu stilu, arī vārda brīvības pakāpe Baltijas republikās bija augstāka nekā pārējā PSRS teritorijā. Tieši „Sovetskaja molodjož” vienīgā no visiem padomju preses izdevumiem publicēja interviju ar opozīcijas politiķi Borisu Jeļcinu un operatīvas reportāžas par asiņainajiem notikumiem Baku un Tbilisi.  >>

Pēc Latvijas aneksijas jeb inkorporācijas PSRS sastāvā Latvijas Pareizticīgā Baznīca (LPB) nonāca Maskavas patriarhāta jurisdikcijā. LPB dzīvē sākās neparasti grūts cīņas par izdzīvošanu laikposms ateistiskā režīma apstākļos. Daudzi dievnami tika slēgti, izdemolēti un nojaukti. Daudzi garīdznieki tika represēti. Daļa ganāmpulka locekļu atstāja Baznīcu, baidoties no vajāšanām. Taču pat šādos sarežģītajos apstākļos Pareizticīgā Baznīca turpināja nest cilvēkiem kristīgās ticības gaismu. >>

Pēc Otrā pasaules kara Latvija atkal kļūst par vienu no PSRS republikām. Sākas kara sagrautās tautsaimniecības atjaunošana, kā arī atsākas sāpīgā pāreja uz sociālistisko ekonomiku. Kara gados Latvija zaudējusi gandrīz trešo daļu iedzīvotāju, tāpēc pirmajos pēckara gados bija jūtams akūts darbaspēka deficīts, trūka kvalificētu kadru. >>

Sporta biedrības “Daugava” stadions. – Augšielā 1. Stadions «Daugava» tika uzbūvēts Rīgā 1945.gadā. >>

1966. gadā sāka darboties Pļaviņu HES, 1974. gadā – Rīgas HES. >>

Valerijs Kadirkovs (1939–1989), no 1981. gada vadīja Latvijas valsts pilsētbūvniecības projektēšanas institūtu „Pilsētprojekts un piedalījās Kongresu nama, Gaiļezera slimnīcas kompleksa un ... projektēšanā

  >>

1960. gadu sākumā izvērsās dzīvokļu masveida celtniecība. >>

Valsts Elektrotehniskā fabrika (VEF) (1919-1999) bija viena no lielākajām un modernākajām Latvijas uzņēmumiem. >>

Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) sāka darboties 1946. gadā. >>