Vladimirs Karlivāns
Vladimirs Karlivāns (1928. g. 4. maijā Maskavā, Krievijas PFSR – 2005. g. 7. novembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – habilitētais ķīmijas doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, speciālists ķīmijas, koksnes ķīmiskās pārstrādes un tehnoloģijas, lielmolekulāro savienojumu ķīmijas un tehnoloģijas jomā.
Vladimirs Karlivāns dzimis Maskavā kalpotāju ģimenē. Viņa tēvs piedalījās karā pret nacistisko Vāciju un mira drīz pēc demobilizācijas. Vladimirs kopā ar māti un māsu 1945. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur māte strādāja par Rīgas fabrikas „8. marts” plānu daļas vadītāju. Skolas gaitas Maskavā sākušais V. Karlivāns Rīgā pabeidza 18. vidusskolu.
1946. gadā Karlivāns iestājās Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātē, ar kuru viņš bija saistīts vairāk nekā 30 gadus. Jau studenta gados V. Karlivāns sāka nodarboties ar pētījumiem koksnes ķīmijas un tehnoloģijas jomā. 1951. gadā viņš ar izcilību pabeidza universitāti, iegūstot koksnes ķīmiskās pārstrādes inženiera-tehnologa specialitāti.
Pēc universitātes beigšanas V. Karlivāns tika atstāts darbā turpat Ķīmijas fakultātē par Koksnes ķīmiskās tehnoloģijas katedras asistentu (1952.–1956.), vēlāk par vecāko pasniedzēju (1956.–1958. g.). Paralēli pasniedzēja darbam V. Karlivāns veica intensīvus zinātniskos pētījumus, iestājās Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu institūta neklātienes aspirantūrā un 1958. gada martā sekmīgi aizstāvēja disertāciju ķīmijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai.
1958. gadā atkal atjaunotā Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Ķīmijas fakultātē tika izveidota Polimēru ķīmiskās tehnoloģijas katedra, par kuras vadītāju kļuva V. Karlivāns (1959.–1976. g.). Bija RPI Ķīmijas fakultātes dekāns (1960.–1963. g.). 1965. gadā pie katedras tika izveidota Polimēru kompozītmateriālu pētnieciskā laboratorija, kuru arī sāka vadīt V. Karlivāns un kurā strādāja aptuveni pussimts darbinieku.
1974. gadā Ļeņingradas padomes vārdā nosauktajā Ļeņingradas Tehnoloģiskajā institūtā V. Karlivāns aizstāvēja disertāciju tehnisko zinātņu doktora grāda iegūšanai par tēmu „Pētījumi kompozītmateriālu tehnoloģijas jomā uz polietilēna pamata”, viņam tika piešķirts profesora nosaukums (1976. g.).
V. Karlivāna vadībā sekmīgi tika aizstāvētas 16 kandidāta disertācijas (kopumā viņš bija 23 disertāciju vadītājs), vairāk kā tūkstotis studentu ieguva inženiera kvalifikāciju plastmasu pārstrādes, laku un krāsu pārklājumu un citu tehnoloģiju jomā. Par pētījumu ciklu teorētisko pamatu izstrādē metaloplastu ieguves procesam uz modificētā polietilēna bāzes V. Karlivāns un trīs katedras līdzstrādnieki saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju (1972. g.). V. Karlivāns bija RPI Zinātniskās padomes loceklis, izpildīja zinātniskā sekretāra pienākumus RPI padomē, kas piešķīra zinātniskos grādus (1958.–1976. g.).
1976. gadā V. Karlivāns kļuva par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Koksnes ķīmijas institūta direktoru un vienlaicīgi par šī institūta Polimēru laboratorijas vadītāju, šos pienākumus viņš pildīja līdz 1986. gadam. Viņš varēja atgriezties pie pētījumiem koksnes ķīmijas un tās ķīmiskās apstrādes jomā. Šajā laikā tika izdotas viņa paša un kopā ar līdzautoriem sarakstītās monogrāfijas un zinātnisko rakstu krājumi. No 1979. gada V. Karlivāns bija PSRS Zinātņu akadēmijas Koksnes ķīmijas un tās pamatkomponentu Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, Koksnes ķīmijas institūta izdotā Vissavienības žurnāla „Koksnes Ķīmija” galvenais redaktors (1981.–1986. g.), žurnāla „Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis” redakcijas kolēģijas loceklis, piedalījās PSRS Augstākās atestācijas komisijas ekspertu padomes darbā. Līdztekus tam V. Karlivāns bija loceklis starptautiskā zinātnes padomē „Koka biomasas pētījumi un kompleksa izmantošana”, kā arī Latvijas pārstāvis UNESCO Starptautiskajā ekspertu padomē „Atjaunojamo resursu ķīmija”. V. Karlivāns ir piecu monogrāfiju, vairāk kā 200 publikāciju autors, saņēmis vairāk kā 20 autorapliecības par izgudrojumiem, apbalvots ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu un divām medaļām, 1982. gadā tika ievēlēts par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.
Vladimirs Karlivāns miris Rīgā 2005. gada 7. novembrī.
Ērika Tjuņina, Sergejs Čuhins
Informācijas avoti:
Profesora Vladimira Karlivāna (04.05.1928 – 07.11.2005) piemiņai –
Avīze“ZinātnesVēstnesis” 2005. g. 21. novembris: 19 (311).
http://www.lza.lv/ZV/zv051900.htm#9
Tulkoja:
Arturs Žvinklis
Dzintars Ērglis
