Nikolajs Vīnzarajs

Nikolajs Vīnzarajs (1905. g. 13. novembrī Rīgā, Krievijas impērijā - 1978. g. 17. novembrī Ogrē, Latvijass PSR) –jurists.

Dzimis Rīgā skolotāju Jēkaba un Natālijas Vīnzaraju ģimenē.

1. pasaules kara laikā ģimene bijusi bēgļu gaitās lekškrievijā, vēlāk taadējā Igaunijā, kur Tērbatā (Tartu) Nikolajs sācis iet skolā.

Pēc atgriešanas Latvijā Nikolajs mācījies A. Korti proģimnāzijā Rīgā. No 1919. g. – Rīgas pilsētas krievu vidusskolā, pēc ku­ras beigšanas 1925. g. studējis tieslietas Latvijas Universitātē (LU; beidzis 1929. g. decembrī).

Darbojies Krievu jaunatnes biedrībā. 1927. g. kā eksternis beidzis Angļu valodas institūta Literatūras nodaļu. 1925.-31. g. bijis ģeo­grāfijas un angļu valodas skolotājs praktikants savas mātes N. Vīnzarājas-Verškanskas krievu sieviešu ģimnāzijā (pārdēvēta par pa­matskolu) Rīgā. 1929. g. decenbrī kā LU stipendiāts atstāts Romie­šu tiesību katedrā sagatavoties zinātniskai darbībai (līdz 1932. g. decembrim, kad iesniegtais zinātniskais darbs noraidīts).

No 1930. g. mai­ja jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā (no 1931. g. septembra vecākais tiesamatu kandidāts). 1933. g. oktobrī iecelts par papil­du miertiesnesi Rīgā, 1934. g. septembrī par miertiesnesi Valmierā (no 1935. g. Rīgā), no 1939. g. maija arī Tieslietu ministrijas juriskonsultācijas loceklis valodnieks. No 1939. g. novembra Rīgas apgabaltie­sas loceklis 3. civilnodaļā. 1940. g. 11. jūnijā iecelts par Latvijas Paritārās komisijas Latvijas delegācijas locekli (sakarā ar līguma par vācu tautības Latvijas pilsoņu izceļošanu uz Vāciju reaīlizāciju).

Rakstījis juridiskajā presē par tiesību teoriju, no 1931. g. izdevuma “Tieslietu Ministrijas Vēstnesis” līdzstrādnieks. 1931.-38. g. strādājis arī par lektoru civiltiesībās, romiešu un tirdzniecības tiesībās Komerczinātņu institūtā, Krievu universitātes zinību institūtā un Latvijas Tautas universitātē. Darbojies Latviešu biedrībā, biedrībā “Aleksandra Būmaņa piemiņas”, Latvijas Juristu biedrībā, Latvijas Tiesnešu biedrībā, Latviias un PSRS tautu kulturālās tuvināšanās biedrībā.

1940. g. piedalījies Latvijas Tautas Saeimas (vēlākās Latvijas PSR Augstākās padomes 1. sasaukuma) vēlēšanu likuma un Latvijas PSR konstitūcijas projekta izstrādē, bijis Rīgas apgabala vēlēšanu komisijas loceklis. 1940. g. novemdrī Latvijas Tieslietu tautas komisariāts devis atļauju strādāt par ārštata konsultantu PSRS Valsts jūras kuģniecības pārvaldes Latvijas nodaļā. 1940. g. novembrī atbrīvots no amata Tieslietu tautas komisariāta juriskonsultācijā. 1940. g. 30. decembrī (no 1940. g. 1. janvāra) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā 1941.-42. g. Latvijas ģenerālapgabala Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Rīgas apgabaltiesas loceklis 1. civilnodaļā, no 1943. g. miertiesnesis Ogrē. No 1942. g. aprīļa dienējis par aģentu pretizlūkošanas dienestā SD Ostland [SD vācu valodā Sicherheitsdienst - Drošības dienests) bija SS iekšējās drošības un ārējās izlūkošanas dienests]. 1944. g. oktobrī evakuēts no Rīgas uz Vāciju. 1945. g. 31. janvārī ar izlūkošanas uzdevumu izsūtīts uz PSRS karaspēka ieņemto Latvijas daļu, 6. februārī pēc frontes pariešanas apcietināts. Ievietots cietumā Sauļos. 1945. g. novembrī piespiesti 15 gadi ieslodzījuma. Izvests uz soda nometnēm Permas apgabālā, vēlāk uz Komi APSR. 1955. g. oktobrī atbrīvots, atgriezies Latvijā.

Nikolajs Vīnzarajsiris miris 1978. g. 17. janvārī Ogrē.

Precējies 1939. g. 4. jūlijā ar Antoniju Austru Simsoni (dz.1913 g. 21. novembrī; studējusi farmāciju, ģermāņu un romāņu filololoģiju LU).

Studentu korporācijas «Lettonia» filistrs.

Informācijas avoti:

LATVIJAS TIESNEŠI.Senāts, Tiesu palāta un apgabaltiesas biogrāfijās. 1918-19140. Sastādītāji Dr. hist. Ērika Jēkabsons, Dr. hist. Valters Ščerbinskis. - Rīga, 2017, 268.-269. lpp.

LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1125., 1126.l.; 3727. f., 1. apr., 26.l., 407. lp.; 41. lp.; 1632. f., 1. apr., 23526. l.; 5. apr., 902. l.; 7427. f., 1. apr., 9393. l.; 7427. f., 13. apr., 1920.l.;

LNA LVA, 1986. f., 1. apr., 40446.l.;

Es viņu pazistu. Rīga, 1939.

Album Lettonorum. Nebraska, [1988];

Latvijas Universitātes juristi – ansolventi 1922.-1944. Dzīves un darba gaitas. Rīga, 1999.