Nikolajs Bordonoss

Nikolajs Bordonoss (1865. g. 14./26. maijā Čerņigovā, Krievijas impērijā - 1945. g. 15. maijā Rīgā, Latvijas PSR) – ierēdnis, sabiedriskais darbinieks, skolotājs.

Nikolaja Bordonosa biogrāfijas vadlīnijas ir skaidri iezīmētas viņa 1926. gada 15. jūlija lūgumrakstā, kas tika iesniegts LR izglītības ministram. Šā lūgumraksta mērķis bija saņemt valsts krievu ģimnāzijas, ko bija paredzēts atklāt Ludzā, direktora amatu.

1890. gadā  Nikolajs Bordonoss absolvējis Kijevas Sv. Vladimira Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Tomēr, pēc paša N. Bordonosa ziņām, tolaik Kijevas Macību apgabalā nebija vakanču. Tādēļ viņš pieņēmis priekšlikumu ieņemt amatu iekšlietu resorā Rīgā.

„Bet manis vairāk kā 10 gadu laikā spilgti paustais virziens par labu zemniecībai un pret muižniecības kundzību bija par iemeslu tam, ka laikposmā starp gubernatora Surovceva nāvi un jaunā gubernatora iecelšanu 1901. gadā mani piespieda atstāt novada robežas, un es tiku iecelts amatā Iekšlietu ministrijas Pereseļečenskas pārvaldē un nokomandēts uz Mogiļovu pie Dņepras [..].  Mogiļovā, izjūtas vadīts, ko vislabāk varētu definēt ar izsaucienu „nevaru klusēt!” – es 1904. gadā laidu klajā grāmatu «Основы поземельных отношений в Лифляндской губернии» („Agrāro attiecību Vidzemes guberņā pamati”). Tā bija izpelnījusies pozitīvas atsauksmes juridiskajos un citos preses izdevumos, tai skaitā igauņu un latviešu. Šai grāmatai nesen izdotajā brošūrā «Agrārjautājums latvju tautas dzīvē» dr. Biļmanis bija veltījis daudz siltu vārdu, ierindojot mani vienkopus blakus J.F. Samarinam. „Bordonoss vienkārši norauj masku un parāda lietas, kādas tās bija īstenībā.”

1905. gada beigās es tiku izsaukts uz Peterburgu, lai izstrādātu likumprojektu par Zemnieku Agrārās bankas ieviešanu Baltijas novadā, bet no 1906. līdz 1920. gadam, tas ir, 14 gadus es biju šīs Bankas Mītavas nodaļas pārvaldnieks (kādēļ arī vistuvākajā veidā esmu pazīstams Kurzemes valsvīriem).

Pasaules kara laikā es apmēram divus gadus strādāju aktīvajā armijā, kā cilvēks bez militārās sagatavotības Sarkanajā Krustā, pie tam par darbu artilērijas un šauteņu apšaudes apstākļos tiku apbalvots ar Georgija medaļu.

Kad 1921. gada pavasarī es atgriezos Latvijā, tad iekšlietu ministrs Kviesis deva par mani atsauksmi, ar paša roku uzrakstot uz lūgumraksata lapas: «Pazīstu Bordonosa kungu no agrākiem laikiem ļoti labi un varu apliecināt, ka viņš bija viens no tiem krievu augstākajiem ierēdņiem, kurš vissimpātiskāki izturējās pret toreizējas latvju tautas centieniem un katrā laikā centās izlietot savu iespaidu šini virzienā augstākās krievu valdības sfērās. A. Kviesis, Iekšl. ministrs»

Bet prezidenta kungs ar paša roku pierakstīja klāt: «Pazīstu tāpat ļoti labi, kā krievu darbinieku un mums noderīgu. J. Čakste» [..].

Visu savu mantu es biju zaudējis un vairāk kā 5 gadus dzīvoju, vienīgi strādājot gadījuma rakstura darbus korektūrā, rediģējot svešus manuskriptus un mācību grāmatas jaunajiem izdevumiem [..], bet šis darbs nav pastāvīgs, ar pārtraukumiem.

Pagājušajā ziemā es kā pagaidu darbinieks aizvietoju ģimnāzijā Bincu - klāt neesošo vēstures un krievu valodas skolotāju, un Binca k-gs izsniedza man apliecību par to, ka es „īsajā laikā izraisīju audzēkņu interesi par pasniedzamajiem mācību priekšmetiem, ieguvu lielu autoritāti skolēnu vidū un viņu mīlestību” [..] .

Pērngad es biju izdevis «Справочник по новому русскому правописанию» („Jaunās krievu parteizrakstības vārdnīca”) [..]. Šī vārdnīca izpelnījās pozitīvu atsauksmi žurnālā «Русская школа за рубежом» („Aizrobežu Krievu skola”)( 1925. gada jūlijs).”

Savā lūgumrakstā, kas tika adresēts izglītības ministram, Nikolajs Bordonoss nebija piemirsis minēt arī par savu dalību krievu sabiedriskās dzīves norisēs. Tostarp 1925. gadā viņš tika ievēlēts par Krievu Nacionālās savienības priekšsēdētāja biedru. Ar šo organizāciju viņš bija cieši saistīts līdz pat tās aizliegšanai 1934. gadā. Līdztekus tam, N. Bordonoss aktīvi darbojās arī Krievu Nacionālās apvienības darbībā.

Tomēr nedz iepriekšējo nopelnu minēšana, nedz krievu organizāciju lūgumi tā arī nepalīdzēja Nikolajam Bordonosam iegūt vēlamo amatu Ludzas valdības krievu ģimnāzijā. Varētu tikai izdarīt minējumus, ka par iemeslu atteikumam bija tas, ka N. Bordonosam nebija kaut cik nozīmīga pedagoģiskā stāža un viņš nepārvaldīja latviešu valodu.

Tomēr kādu laiku , vismaz no 1925. līdz 1930. gadam, Nikolajs Bordonoss bija strādājis G. Binca privātajā ģimnāzijā (vēlāk – I. F. Rauhvargera privātajā ģimnāzijā).

No 1922. līdz 1923. gadam N. Bordonoss rediģēja un sacerēja rakstus laikrakstam «Маяк», vēlāk viņa publikācijas tika ievietotas laikrakstos «Слово», «Сегодня» un citos preses izdevumos.

Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

LVVA, 1632. f., 1. apr., 2731. l.;

Бордонос Н. Основы поземельных отношений в Лифляндской губернии. – Могилёв, 1904. – 192 lpp.;

Бордонос Н. Русская общественность в Латвии. (Krievu sabiedrība Latvijā) – Рига, 1922. – 16 lpp.;

Бордонос Н. Русские реформы последнего времени. – Русские в Латвии. (Pēdējo laiku krievu reformas. – Krievi Latvijā.) Сборник. – Часть 1. – Рига, 1933.