Mihhails Voronkovs

Mihails Voronkovs  (1921. g. 6. decembrī Orlā, Krievijas PFSR – 2014. g.10. februārī Irkutskā, Krievijas Federācijā)  – ķīmiķis organiķis, viens no pasaules lielākajiem zinātniekiem ķīmijas jomā. M. Voronkovs ir viens no biosilīcijorganiskās ķīmijas pamatlicējiem.   

Pavisam Rīgā (Latvijā) Mihails Voronkovs dzīvoja un strādāja tika 9 gadus – no 1961. līdz 1970. gadam. Viņš vadīja Latvijas PSR ZA Organiskās sintēzes institūta Elementorganisko savienojumu laboratoriju. Strādājot šeit, viņš tika ievēlēts par Latvijas PSR ZA korespondētājlocekli (1966.g.)  un PSRS ZA (patlaban Krievijas Zinātņu Akadēmija) korespondētājlocekli (1970.g. ), bet 1992. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Zinātņu Akadēmijas ārvalstu locekli.  

Mihails Voronkovs dzimis 1921. gada 6. decembrī Orlas pilsētā Krievijā. 1938. gadā viņš iestājās Ļeņingradas Valsts Universitātes Ķīmijas fakultātē. 1941. gada 22. jūnijā hitleriešu armija uzbruka Padomju Savienībai un sākās Tēvijas karš, jau šā gada jūlijā M. Voronkovs kā brīvprātīgais devās frontē. Tanī pat gada decembrī pēc kontūzijas viņš tika demobilizēts. 1942. gadā M. Voronkovs evakuējās no blokādes ielenktās Ļeņingradas (patlaban Sanktpēterburga) uz Sverdlovsku (patlaban Jekaterinburga). Šeit viņš pirms termiņa absolvēja Urālu Valsts Universitāti, pēc tam PSRS ZA Organiskās ķīmijas institūta aspirantūru, kuru vadīja akadēmiķis А.Favorskis (Kazaņa-Maskava). 1944. gadā M. Voronkovs atgriezās Ļeņingradas Universitātē, kurā līdz 1954. gadam strādāja par Organiskās ķīmijas katedras asistentu, pēc tam par šīs katedras vecāko zinātnisko līdzstrādnieku. No 1954. līdz 1961. gadam viņš vadīja PSRS ZA Silikātu ķīmijas institūta Neorganisko polimēru laboratoriju.  

1961. gadā Mihails Voronkovs pārcēlās dzīvot uz Latviju, uz Rīgu, un sāka strādāt  Latvijas PSR Organiskās sintēzes institūtā. Šeit viņš turpināja uzsāktos pētījumus, un viņa vadītie darbi deva pozitīvus rezultātus – tika atklātas agrāk nezināmas sēra organisko savienojumu klases, kā arī daudzas jaunas reakcijas, viena no kurām (sēra mijiedarbība ar arilhloralkāniem un alkēniem) tika nosaukta viņa vardā – Voronkova reakcija. M. Voronkovs apguva latviešu valodu.  

1970. gadā Mihails Voronkovs saņēma piedāvājumu vadīt PSRS ZA Sibīrijas nodaļas (SN) Irkutskas Organiskās ķīmijas institūtu. Pēc paša M. Voronkova vārdiem : «Rīgā man bija laboratorija, kur strādāja 20 darbinieki, bet šeit man piedāvāja vadīt veselu institūtu, vairāk nekā  400 cilvēku. Man vienmēr ideju bija daudz vairāk, nekā roku, un Irkutskā radās iespējas tās īstenot». (http://www.irk.aif.ru/society/article/20578). Zinātnieks  pārbrauca uz Irkutsku un strādāt pie viņa atbrauca daudzi talantīgie ķīmiķi no dažādām PSRS pilsētām: no Rīgas (V. Pestunovičs, V.Fešina un dzīvesbiedri J.un J.Cetļini), no Ļeņingradas, Gorkijas (patlaban Ņižņijnovgoroda) un Kišiņevas. M. Voronkovs palielināja Irkutskas Organiskās ķīmijas institūta darbinieku skaitu līdz sešiem simtiem. Šo institūtu viņš vadīja no 1970. līdz 1994. gadam (20. gadsimta 90-tajos gados institūts tika pārdēvēts par Irkutskas A. Favorska v.n. Ķīmijas institūtu). Pēc 1994. gada M. Voronkovs vadīja šajā institūtā Elementorganisko savienojumu laboratoriju. Viņš ieņēma arī PSRS ZA SN Irkutskas Zinātniskā centra Prezidija priekšsēdētāja vietnieka amatu (1973. – 1984.g.g.) un strādāja par zinātniskās ražošanas apvienības "Himija" ģenerāldirektoru (1982. –  1989.g.g.).

Kopš 1995. gada M.Voronkovs ir Krievijas Zinātņu Akadēmijas padomnieks, 1990. gadā viņš tika ievēlēts par KZA akadēmiķi. М.Voronkovs ir Braunšveigas Zinātniskās biedrības korespondētājloceklis (Vācija, 1976.g.), goda doktors honoris causa (Polija, 1975.g.), Japānas un Latvijas Ķīmijas biedrību loceklis; Āzijas-Klusā okeāna Materiālu Akadēmijas īstenais loceklis (1998.g.), Floridas Heterocikliskās ķīmijas zinātniskā centra goda loceklis (ASV, 1998.g.), starptautiskās apkārtējās vides pētīšanas un veselības aizsardzības biedrības "SIRES" (Francija) loceklis, Mongolijas ZA loceklis. 1965. gadā M. Voronkovs tika iecelts PSRS Valsts Zinātnes un Tehnikas komitejas (kriev. abreviatūra – ГКНТ) Zinātniskās padomes zinātnes un tehnoloģijas jautājumos priekšsēdētāja vietnieka amatā, bet kopš 1986. gada viņš ir šīs Zinātniskās padomes problēmā "Химия и технология органических соединений серы"(„Sēra organisko savienojumu ķīmija un tehnoloģija”) priekšsēdētājs (vēlāk šī valsts komiteja tika pārveidota par KF Rūpniecības, zinātnes un tehnoloģiju ministriju).

Мihails Voronkovs ir elementorganisko savienojumu ķīmijas, organiskās un fizikāli organiskās ķīmijas speciālists. Zinātnieka vadībā tika sintezēta vesela virkne oriģinālu ārstniecisko preparātu, kuriem nav analogu pasaules medicīnā (ferakrils, acizols, trekrezans, silikasts, silimins, dibutirins, kobazols un citi). M. Voronkovs kopā ar saviem Irkutskas kolēģiem sintezēja arī ārstneiciskos preparātus – hemostatiķus, kas ir spējīgi ātri apstādināt asiņošanu,  tiem piemīt baktericīda iedarbība, tie ātri sadziedina brūces un apdegumus, neatstājot rētas un pat spēj apturēt ļaundabīgo audzēju attīstību. M. Voronkova mācekļu vidū ir 35 zinātņu doktori un  140 zinātņu kandidāti. 1982. gadā par polimolekulāro silīcijorganisko pārklājumu radīšanu un ieviešanu viņš tika apbalvots ar Ukrainas PSR Valsts prēmiju. 1983. gadā M. Voronkovs saņēma „PSRS Goda ķīmiķa”nosaukumu un viņa vārds tika ierakstīts PSRS Ķīmiskās rūpniecības ministrijas Goda grāmatā. Par silīcijorganisko materiālu sintezēšanu mikroelektronikas un speciālās keramikas vajadzībām 1991. gadā viņš tika godalgots ar PSRS Ministru Padomes prēmiju. 1997. gadā M. Voronkovs kā pentakoordinētā silīcija ķīmijas pamatlicējs un tās attīstīšanas veicinātājs tika apbalvots ar KF Valsts prēmiju.

Rezultāti, kurus M. Voronkovs bija sasniedzis piecdesmit gadu ilgo pētījumu gaitā, ir atainoti vairāk nekā 2800 zinātniskajos rakstos, aprakstos un grāmatu nodaļās, 52 monogrāfijās (15 no tām tika pārtulkotas un izdotas ASV, Anglijā, Vācijā, Japānā, Izraēlā, Rumānijā un Polijā). M. Voronkovs ir 500 izgudrojumu autors, viņam pieder 50 patenti. Pasaules literatūrā bieži tiek minēti citāti no viņa zinātniskajiem darbiem - šai ziņā viņš ieņem vienu no pirmajām vietām Krievijā zinātnieku ķīmiķu vidū.Viņa pētijumi silīcijorganisko un silīcijelementorganisko savienojumu jomā tika apkopoti septiņās monogrāfijās, kas bija publicētas PSRS, ASV un Anglijā, tai skaitā, fundamentālā monogrāfijā "Силоксановая связь" („Siloksāna saites”) (PSRS, ASV), kā arī krievu un angļu valodās izdotajā triju sējumu zinātniskajā darbā "Гетеросилоксаны" („Heterosiloksāni”) (Heterosiloxanes. London, 1988. Vol.1. 469 p.; 1991. Vol.2. 489 p.; 1992. Vol.3. 369 p.). Мonogrāfiju «Кремний и жизнь» („Silīcijs un dzīvība”) (588 lappuses),  kas tika izdota Rīgā 1978. gadā, M. Voronkovs kā līdzautors sarakstīja kopā ar Latvijas zinātniekiem G. Zelčānu un E. Lukēvicu, pamatojoties uz zinātniskajiem pētījumiem, kas tika veikti LPSR ZA Organiskās sintēzes institūtā tajos laikos, kad viņš strādāja Latvijā.

Mihails Voronkovs strādājis divās vietās, vadot laboratorijas Sanktpēterburgā un Irkutskā. Viņa seja bija pazīstama Irkutskas, Sanktpēterburgas un Maskavas lidostu darbiniekiem. Pirms divdesmit pieciem gadiem zaudējot redzi, šis drošsirdīgais cilvēks dažkārt vienatnē  dodas aviolidojumos starp šīm pilsētām. «Es zaudēju redzi divās frontēs: Ļeņingradas un zinātniskajā”, tā mēdz teikt kīmiķis M. Voronkovs. (http://www.irk.aif.ru/society/article/20578).

Mihaila Voronkova hronoloģiskais vecums neatbilsta viņa bioloģiskajam vecumam, jo zinātniekam joprojām piemīta milzīgas darba spējas, prāts bija pārpilns ar oriģinālu zinātnisko ideju, plašs bija viņa zinātnisko interešu loks, daudzpusīga erudīcija, viņš bija laipns pret saviem darbiniekiem un  kolēģiem, atšķiras ar neizsmeļamu humora izjūtu.

Ērika Tjuņina

Informācijas avoti:

Михаил Григорьевич Воронков: Библиография трудов 1982-2005 гг. ( Mihails Voronkovs: 1982.-2005. gadu darbu bibliogrāfija.) Иркутск, 2006;                                       

Персональная страница академика М. Г. Воронкова в интернете (Akadēmiķa M. Voronkova personālā lappuse internetā) : http://voronkov.innocom.ru/;  http://www.prometeus.nsc.ru/science/calendar/2011/voronkov.ssi;                                                             

Б.А. Трофимов, Н.Н. Власова. Академик Михаил Григорьевич Воронков. К 90-летнему юбилею. «Химия гетероциклических соединений» (Akadēmiķis Mihails Voronkovs. Veltījums 90-gadu jubilejai. „Heterociklisko savienojumu ķīmija”), 2011, 11,  1603.-1605.lpp.