Mihails Prišvins
Mihails Prišvins (1873. g. 23. janvārī/4. februārī, Orlas guberņā, Krievijas impērijā – 1954. g. 16. janvārī, Maskavā, Krievijas PFSR) – rakstnieks, grāmatu par dabu autors.
Nākamais rakstnieks ir dzimis Orlas guberņas Jeļecas pilsētā. Viņa vectēvs bija veiksmīgs tirgotājs, kam izdevās iegādāties muižas, tēvs bija muižnieks. Mihaila Prišvina tēvs agri nomira, māte audzināja dažus bērnus un vadīja muižas saimniecību. Mihails mācījās Jeļecas ģimnāzijā, bet, to nepabeidzot, pārcēlās uz Tjumenu pie sava tēvoča – bagātā tirgotāja. Tur viņš arī absolvēja reālskolu, atteicās no tēvoča piedāvājuma strādāt viņa uzņemumos un 1893. gadā devās uz Rīgu, kur no 1893. līdz 1897. gadam studēja Rīgas Politehnikuma (kopš 1896. g. – Rīgas Politehniskā institūta) Ķīmijas fakultātē, tad no 1897. līdz 1898. gadam Lauksaimniecības nodaļā.
Rīgā Mihails Prišvins ir studējis dažus gadus.Viņš aizrāvās ar ķīmiju, studēja slaveno krievu ķīmiķu Mendeļejeva un Butļerova zinātniskos darbus, kā arī Rīgā dzimušā, nākamā Nobeļa prēmijas laureāta Vilhelma Ostvalda darbus (piezīmēsim, ka tolaik Rīgā strādāja vesela izcilo zinātnieku ķīmiķu plejāde, un Prišvina aizraušanās nebūt nebija nejauša).
Tomēr Rīgā Prišvins aizrāvās ne tikai ar ķīmiju. Pēc izcelšanās būdams no bagātas ģimenes, viņš pievērsās tolaik jauniešu vidū populārajām revolucionārajām idejām, kļuva par sociāldemokrātiskā pulciņa biedru, slepeni tulkoja no vācu valodas vācu sociāldemokrātu darbus, izplatīja nelegālo sociāldemokrātisko literatūru. To izplatot, students M. Prišvins arī tika pieķerts ar pierādījumiem rokās. 1897. gadā viņš tika arestēts, diplomu par RPI absolvēšanu viņš tā arī nesaņēma, aptuveni gadu pavadīja Mītavas (Jelgavas) cietumā un tika izsūtīts uz Jeļecu policijas uzraudzībā. Tur M. Prišvins sadraudzējās ar tādu pašu izsūtīto – Krievijas studentu Nikolaju Semaško, kas arī tika izsūtīts uz Jeļecu par piedalīšanos studentu nemieros. (Vēlāk rakstnieka draugs kļuva par padomju veselības aizsardzības tautas komisāru).
Līdz atskaitīšanai no RPI Mihails Prišvins bija krievu studentu korporācijas «Fraternitas Arctica» komiltons.
Dzīvot Krievijas Impērijas pilsētās, kur bija augstskolas, Mihailam Prišvinam bija aizliegts, tādēļ pēc divus gadus ilgā Jeļecas izsūtījuma viņš devās pabeigt studijas uz Vāciju.
1902. gadā M. Prišvins ieguva agronoma diplomu, atgriezās dzimtajā pusē, strādāja savā specialitātē. Tomēr kāds gadījums kardināli mainīja viņa likteni: stacijā, gaidīdams vilcienu, viņš garlaikodamies sāka rakstīt stāstu, aizrāvās un nopietni pievērsās rakstnieka daiļradei. 1906. gadā tika izdots viņa pirmais stāsts. Nākamajā gadā klajā iznāca pirmā grāmata — rakstnieks bija apceļojis krievu Ziemeļus un uzrakstījis apcerējumus «В краю непуганных птиц» („Neiebaidīto putnu zemē”). Pēc tam rakstnieks apceļoja Pievolgas reģionu, Kazahstānu, Krimu, Tālos Austrumus un izdeva virkni grāmatu.
Mihails Prišvins turpināja nodarboties ar lauksaimniecību: no mātes mantotajā zemes gabalā viņš pats ara zemi un sēja labību. Pirmā pasaules kara gados viņš kļuva par kara korespondentu, pēc lielinieku Oktobra apvērsuma zemi konfiscēja, M. Prišvina dēls krita frontē, māsa Lidija nomira no tīfa, bojā gāja divi viņa brāļi.
Pēc Pilsoņu kara Mihails Prišvins strādāja par skolotāju, 20. gadsimta 20. gados viņš uzrakstīja stāstus par medībām, autobiogrāfisku romānu.
Rakstnieks ir sacerējis šādas grāmatas: «Календарь природы» („Dabas kalendārs”), «Дорогие звери» („Dārgie zvēri”), «Корень жизни» („Dzīvības sakne”). Izcilais krievu rakstnieks Konstantīns Paustovskis nosauca Mihailu Prišvinu par «Krievu dabas dziedoni». Vairāk nekā pusgadsimtu Prišvins bija rakstījis dienasgrāmatas, kas tika izdotas pēc viņa nāves.
Mihails Prišvins miris 1954. gada 16. janvārī, ir apbedīts Maskavā.
Aleksandrs Gurins