Sākumlapa > Tēmas > Personas
Grigorijs Lomonosovs

Grigorijs Lomonosovs

 

Grigorijs Lomonosovs (1823. g., Vilkomirā/ Ukmerģē, Kauņas guberņā, Krievijas imperijā – 1885. g., Viļņā, Viļņas gubernā, Krievijas imperijā) – 2. ģildes tirgotājs, celtnieks, sabiedriskais darbinieks, labdaris, Rīgas Amatniecības arteļa galva, Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes aizgādnis, Viļņas vecticībnieku draudzes vadītājs.

Grigorijs Lomonosovs ir dzimis 1823. gadā Vilkomirā (patlaban – Ukmerģe, Lietuvā), vecticībnieka Semjona Lomonosova ģimenē. Apguvis tirdzniecības un celtniecības arodu, Grigorijs pievērsies būvniecības lietām kā darbuzņēmējs.

Vairākus gadus tirgotājs G. Lomonosovs dzīvojis un savu uzņēmējdarbību veicis Mītavā/ Jelgavā. Kā Mītavas 2. ģildes tirgotāju viņu min pazīstamais krievu rakstnieks un publicists Nikolajs Ļeskovs.

Apprecējis rīdzinieci-vecticībnieci, Grigorijs Lomonosovs pārcēlās dzīvot uz Rīgu.

Viņam piederējuši nekustamie īpašumi, kurus viņš izīrēja gan mājokļiem, gan uzņēmējdarbības veikšanai. Viens no viņa namiem Rīgā atradās Teātra bulvāra (tagadējais Aspazijas bulvāris) un Suvorova ielas (patlaban – Krišjāņa Barona iela) stūrī, otrs nams – Jaunielas un Ķemerejas ielas stūrī, kā arī nami Grēcinieku ielā (vāc. Sünder straße) Nr. 28 un Lielajā Maskavas ielā Nr. 52 (Maskavas forštate) u.c.

Savu sabiedrisko kalpošanu tirgotājs Lomonosovs uzsācis, ziedojot finanšu līdzekļus vietējiem vecticībniekiem, piemēram, vecticībnieku kopienas slimnīcai, Nabagu patversmei un vecticībnieku lūgšanu namam. Taču visvairāk viņš bija rūpējies par vecticībnieku skolas atvēršanu Rīgā.

Pirms tam Rīgā pastāvēja vecticībnieku kopienas skola. 1827. gadā toreizējais ģenerālgubernators marķīzs Filips Pauluči izdeva īpašus noteikumus Rīgas vecticībnieku kopienas Nabagu patversmes, Bāreņu nodaļas un skolas pārvaldei. Taču 1833. gadā šie noteikumi tika aizstāti ar jauniem, kuri būtiski sašaurinājuši vecticībnieku tiesības. Bija pienācis rīkojums pārveidot visas skolas pēc Tautas Izglītības resora apriņķa skolu parauga. Rīgas vecticībnieki nevarēja tam piekrist, un 1832. gadā vecticībnieku kopienas skola tika slēgta.

Tomēr Rīgas vecticībniekus nebija pametusi vēlme atkal atvērt savu skolu. 19. gadsimta 50. gados Krievijas sabiedrības augstākajās aprindās sākās runas par nepieciešamību atvērt skolas vecticībniekiem. Tautas Izglītības ministru uzrunājis arī Vidzemes ģenerālgubernators barons Vilhelms Līvens, skaidrojot skolas nepieciešamību, kurā vecticībnieku bērni varētu mācīties “nesajaucoties” ar pareizticīgo bērniem.

Iepazinies Rīgā ar vecticībnieku sabiedrisko darbinieku Zaharu Beļajevu, tirgotājs Lomonosovs kopā ar viņu izveidoja slepenu skolu, lielāko daļu izdevumu uzņemoties uz sevis. Šajā skolā mācījās vecticībnieku bērni, kuri nevarēja iegūt mājas izglītību. Viņu vidū bija bērni bāreņi vai bērni no nepilnām ģimenēm. Bērniem mācīja lasīt, rakstīt, rēķināt. Nereti G. Lomonosovs palīdzēja skolas audzēkņiem, iekārtojot viņus par mācekļiem pie tirgotājiem un amatniekiem.

1860. gados, sākoties vērienīgajām reformām Krievijā, uz labo pusi mainījās arī attieksme pret vecticībniekiem.

Vecticībnieku pārstāvji piedalījās “Visu kārtu sarunā”, kas notikusi 1862. gadā Rīgā, un noteica krievu kopienas un krievu izglītības turpmāko attīstības ceļu Baltijas novadā. Viens no šīs sarunas dalībniekiem bija arī Grigorijs Lomonosovs. Svinīgās pusdienas saieta dalībniekiem tika pasniegtas tikko uzceltajā tirgotāja Lomonosova namā Grēcinieku ielā.

Grigorijs Lomonosovs bija daudzu Baltijas novada krievu biedrību sastāvā. Piemēram, viņš bija šādu biedrību biedrs:

• Biedrība “Strops” («Улей») – bija Valdes sastāvā.

• Rīgas Krievu labdarības biedrība – bija biedrības Komitejas sastāvā.

• Labdarības biedrība krievu nabagu apgādāšanai – bija biedrības Komitejas sastāvā u.c.

1863. gadā tieši Grigorijs Lomonosovs pirmais no vecticībniekiem sagaidījis iepriekšminēto krievu rakstnieku un publicistu Nikolaju Ļeskovu, kad viņš Iekšlietu ministrijas uzdevumā ieradās komandējumā uz Rīgu, lai tiktu skaidrībā par Rīgas vecticībnieku skolas lietām. Pēc apstākļu noskaidrošanas N. Ļeskovs atbalstījis ideju par atsevišķu skolu atvēršanu vecticībniekiem, skaidrojot to savos ziņojumos varas pārstāvjiem.

Nikolajs Ļeskovs raksturojis Grigoriju Lomonosovu kā tiešas un skarbas dabas cilvēku, kam pastāvīgi bijušas domstarpības ar dažādiem varas pārstāvjiem un kurš ir ļoti turīgs. Šīs īpašības ļāvušas viņam daudz ko sasniegt savā dzīvē.

Tajā pašā 1863. gadā tirgotājs Lomonosovs kļuva par vienu no vecticībnieku skolas dibinātājiem, paziņojot par gatavību ziedot skolai 5000 rubļu. 1864. gadā skolas dibinātāji ievēlējuši speciālu Komiteju šīs skolas iekārtošanai. Par Komitejas priekšsēdētāju kļuva G. Lomonosovs. Vispirms tika nolemts šo skolu nosaukt par “Nikolaja Vecticībnieku skolu”.

Kad žandarmu pulkvedis Andrejanovs ieviesis Rīgas vecticībniekiem grāmatu ziedojumu pierakstīšanai par labu topošajai skolai, parakstīšanās noritēja veiksmīgi. Grigorijs Lomonosovs ziedojis 5000 rubļu, Zahars Beļajevs – 1000 rubļu, Iona Tuzovs – 1000 rubļu u.c., bet, neskatoties uz to, šī iniciatīva sastapās ar virkni šķēršļu.

Cīņa par jauno vecticībnieku skolu noritējusi ne tikai starp vecticībniekiem un valdību, bet arī pašas vecticībnieku draudzes iekšienē. Lomonosovam tika pārmests, ka viņš kārto darījumus ar pareizticīgajiem, kā arī “māca savu dēlu ķecera vācieša Buholca pansijā”.

Problēmas radušās arī no varas iestāžu puses. Tā, piemēram, skolas nosaukums iepriekš norādītajā veidā netika pieņemts vārda “vecticībnieku” esamības dēļ, kas nebija atļauts pēc likuma. Šī iemesla dēļ nosaukums tika nomainīts uz “Grebenščikova” skolu. Valdība apstiprinājusi jaunos statūtus 1866. gada februārī. Tomēr naudas ziedotāji, ieskaitot galveno no viņiem - Lomonosovu, norādīja, ka bez precizējoša vārda “vecticībnieku” pastāv riski par skolas zaudēšanu par labu, piemēram, pareizticīgajiem, jo, ja skola ir domāta visiem, tad tur var iestāties jebkurš, neievērojot vecās ticības pamatus. Rezultātā jautājums par skolas atvēršanu ieildzis.

Tikai 1873. gadā izveidojušies apstākļi vecticībnieku skolas atvēršanai. Nosaukums gan bija jāpieņem tāds, ko varas iestādes bija apstiprinājušas 1866. gadā. Grigorijs Lomonosovs bija Grebenščikova skolas iekārtošanas komitejas sastāvā un bija šīs skolas goda aizgādnis. Rīgas Grebenščikova skola tika atvērta 1873. gada septembrī.

Kā darbuzņēmējs Grigorijs Lomonosovs piedalījās ne tikai dzīvojamo ēku celtniecībā. 1863. gadā ar viņa līdzdalību tika uzcelta Grebenščikova vecticībnieku draudzes lūgšanu nama piebūve. 1866. gadā viņš vadījis Svētā lielkņaza Vladimira pareizticīgo baznīcas būvniecības darbus Dubultos. Šīs baznīcas pamati tika likti 1866. gada augusta beigās, saņemot arhibīskapa Platona (Gorodecka) svētību.

19. gadsimta 80. gadu sākumā Grigorijs Lomonosovs pārcēlies dzīvot no Rīgas uz Viļņu. 1882. gadā Viļņas vecticībnieku draudze, kura izveidojusies 1830. gadā, skaitliski pieauga un nostiprinājās, pateicoties arī saņemtajiem finanšu ziedojumiem. Pirmais prāvas naudas summas ziedotājs bijis Lomonosovs, kurš daudziem bija pazīstams ar savu labdarību.

Būdams Viļņas vecticībnieku draudzes vadītājs, viņš no vietējiem varas pārstāvjiem panācis atļauju būvēt mūra ēku kopienas nabagmājai, vēlāk – Viļņas Vissvētās Dievmātes Patvēruma (Pokrova) lūgšanu namu, kas tika būvēts 1882.–1886. gadā.

Grigorijs Lomonosovs ir miris 1885. gadā Viļņā. Apbedīts kapsētā pie Viļņas Vissvētās Dievmātes Patvēruma (Pokrova) lūgšanu nama.

 

Materiālu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2021. g.

Saīsināts tulkojums no krievu valodas

 

Informācijas avoti:

  1. Inland. Riga. Rigasche Zeitung № 215, 16.09.1863.
  2. Высочайше-утверждённое положение комитета министров об уставе Гребенщиковского старообрядческого училища. Rigasche Zeitung № 61, 16.03.1866.
  3. Рига, 18-го июня. Рижский вестник № 49, 18.06.1869.
  4. Рига, 2-го ноября. О русском театре. Рижский вестник № 247, 02.11.1871.
  5. Объявление комитета по устройству Гребенщиковского училища в Риге. Рижский вестник № 143, 30.06.1873.
  6. Объявление о начале работы Гребенщиковского училища. Рижский вестник № 197, 07.09.1873.
  7. Заметки. По вопросу о Дуббельнской церкви. Рижский вестник № 26, 31.01.1880.
  8. Столетие Виленской старообрядческой общины. Сегодня № 260, 20.09.1930.
  9. Сергей Журавлёв «Как в Риге принимали Лескова, или в гостях у рижского купца И. Ф. Тузова», Меч Духовный № 10, 2003. 
  10. И. В. Трофимов «И. С. Лесков и староверческая школа Рижской Гребенщиковской общины», Меч Духовный № 17, 2005.

Ilustrācijas tēmai