Aleksandrs Mitrofanovs

Aleksandrs Mitrofanovs (1859. g. Pleskavas guberņā, Krievijas impērijā – 1941. g. Daugavpilī, Ostlandē (Latvijā) – uzņēmējs, maizes ceptuves un veikalu īpašnieks, sabiedrisks darbinieks, dzīvojis un strādājis Daugavpilī (Dinaburgā-Dvinskā).

Brāļi Aleksandrs un Pjotrs Mitrofanovi bija pazīstami ne tikai Daugavpilī, bet viņu vārdi bija izskanējuši arī daudz plašāk. Viņu lietišķās īpašības, čaklums, kārtīgums un godīgums radīja cieņu un simpātijas pret viņiem. Viņu produkcijai bija tik augsta kvalitāte, līdz pat mūsdienām par to ir saglabājušās labas atmiņas un tiek stāstītas leģendas.

Brāļi Mitrofanovi piedzima Pleskavas guberņas Ostrovas apriņķa Korovinas pagastā zemnieka ģimenē. Viņu tēvs Ņikita Mitrofanovs (1818–1870) kādu laiku dienēja cara armijā Rēveles ostā. Māte Marija (1821–1875) agri kļuva par atraitni – vecākajam dēlam Pjotram bija 13, bet jaunākajam Aleksandram 11 gadi – un  viņai nebija līdzekļu, lai dēliem dotu izglītību, tādēļ aizsūtīja tos apgūt maizes, baranku, prjaņiku (piparkūku) cepēja amatu Ostrovas maizes ceptuvē. Apguvuši amatu, abi brāļi aizbrauca uz Dinaburgu, šeit viņi, liekot lietā kopš bērnības apgūtās darba iemaņas un būdami apveltīti ar centību un dzīves optimismu, atvēra savu uzņēmumu. Viņi cepa cepumus, barankas, prjaņikus un vēl citus maizes izstrādājumus, viņi neatlaidīgi rūpējās, lai visai produkcijai būtu laba kvalitāte.

1882. gadā Aleksandrs Mitrofanovs atvēra lielu ceptuvi, kurā darbojās vairākas krāsnis. Pēc dažiem gadiem viņš apprecējās ar celtnieka un tirgotāja Semjona Vavilova meitu Lidiju Vavilovu (1868–1933). S. Vavilovs aktīvi piedalījās vienticības Dievmātes Aizmigšanas dievnama celtniecībā Dinaburgā, ziedoja tās labā 1500 rubļu, bet meita Lidija, būdama enerģisks cilvēks, piedalījās uzņēmuma saimniecības lietās un veica arī sabiedrisku darbību  pilsētā.

Mitrofanovu ceptuvē ražošana strauji attīstījās, tika iegādātas elektromašīnas, izstrādājumi kļuva plaši pazīstami, īpaši liels pieprasījums bija pēc barankām. Ar laiku firmā sāka darboties arī Aleksandra dēls Leonīds (1893–1937), firma sāka saukties “A. Mitrofanovs un dēls”. Šīs firmas gatavoto baranku augstā kvalitāte vairākkārt tika atzīmēta dažādās izstādēs Latvijā, Krievijā, Itālijā, Beļģijā, Francijā, piešķirot ražojumam zelta un sudraba medaļas. Vēl ne tik sen ilgdzīvotāji stāstīja par leģendārajām “Mitrofanovu barankām”, kuru gatavošanas māka tā arī palicis noslēpums. Lai gan baranku kvalitātes noslēpums bija atkarīgs no tehnoloģijas un miltiem.  Katru saņemto miltu partiju viņš pārbaudīja pats. Visu dzīvi viņš pilnveidoja savas zināšanas un ražošanas principus.

Pēc dabas A. Mitrofanovs bija sabiedrisks, viesmīlīgs, jautrs un dzīvespriecīgs, viņam patika spēlēt ermoņikas. Viņam piemita laba humora izjūta, bija talants trāpīgi izteikties dzejas formā, bija devīgs, labsirdīgs, nodarbojās ar labdarību, ziedoja naudu baznīcai, nabadzīgajiem un bērniem. Viņa dzīvesbiedre Lidija bija Aleksandra Ņevska pareizticīgo dievnama draudzes padomes locekle, organizēja dažādas labdarības akcijas, deva ziedojumus.

1933. gadā Lidija Mitrofanova aizgāja no dzīves, 1937. gadā 43 gadu vecumā no miokarda infarkta mira dēls Leonīds ?

Pēc padomju vara nodibināšanās Latvijā 1940. gadā Aleksandra Mitrofanova ražotne tika nacionalizēta. Viņam tobrīd bija 81 gads un viņš nevarēja izprast, kas noticis; viņš tāpat kā agrāk ar saimnieka tiesībām turpināja iet uz ceptuvi un veikalu pārbaudīt, vai viss ir kārtībā. Jaunie saimnieki vērsās pie viņa mazmeitas Aleksandras Katalimovas un lūdza aizvest večuku kaut kur prom. Bijušie firmas darbinieki Savicku ģimene aizveda viņu pie sevis, uz savu saimniecību, kaut kur aiz Daugavas. Šie labie ļaudis radīja pavecajam cilvēkam labus dzīves apstākļus. Taču A. Mitrofanovs skuma bez savas ražotnes un gribēja atpakaļ uz Daugavpili.

Aleksandrs Mitrofanovs nomira 1941. gada augustā Daugavpils Sarkanā krusta slimnīcā. Pēdējā ceļā uz pareizticīgo kapsētu viņu aizveda mīļotais zirdziņš Ļaļka.

Ludmila Žilvinska

Informācijas avoti:

Aleksandra Mitrofanova mazmeitas Aleksandras Kataļimovas  un J. Vasiļjevas atmiņas.

Aleksandra un Pjotra ģimenes fotogrāfijas – no Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja.

Aleksandra Mitrofanova veikala foto – no atklātiem interneta resursiem.