Anatolijs Ameļins

Anatolijs Ameļins (1914. g. 24. decembrī Kurskas guberņā, Krievijas impērijā – 1992. g. 17. janvārī Rīgā, Latvijas Republikā) – medicīnas zinātņu doktors, patologanatoms.

A. Ameļins dzimis Kurskas guberņas Fatežas pilsētā kalpotāju ģimenē. 1931. gadā tur pabeidza skolu un 1937. gadā absolvēja Doņeckas Medicīnas institūtu. Pēc augstskolas beigšanas strādāja par asistentu (1937–1941), Otrā pasaules kara laikā – par ārstu patologanatomu (1941–1945), pēc tam par Baltijas kara apgabala Patoloģiskās anatomijas laboratorijas vadītāju (1945-1947). Bija medicīnas dienesta apakšpulkvedis, Latvijas Universitātes asistents (1947), no 1947. gada – Latvijas traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūta patoloģiskās histoloģijas laboratorijas vadītājs.

1947. gadā A. Ameļins Latvijas Valsts universitātē aizstāvēja disertāciju medicīnas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai, bet 1958. gadā Maskavas centrālajā ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā – disertāciju medicīnas zinātņu doktora grāda iegūšanai. No 1962. gada profesors. Zinātniskie darbi veltīti kustību aparāta diagnostikas un biopsijas rezultātā iegūto kaulaudu fizioloģijas un patoloģijas pētījumiem, kā arī sirds un asinsrites slimību diagnostikai.

Anatolijs Ameļins miris 1992. gada 17. janvārī. Apglabāts Šmerļa kapos Rīgā.

A. Ameļina meita Tatjana (dz. 1941. g.) – filologs, beigusi Latvijas Valsts universitāti (1963), filoloģijas zinātņu kandidāte (1973).

Ērika Tjuņina
 

Informācijas avots:

 „Populārā medicīnas enciklopēdija”. Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1985.;
A. Vīksna. „Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte 1919-1950”. LU Akadēmiskais apgāds, 2011.