1941. gada 22. jūnijā nacistiskā Vācija uzbruka PSRS. Jau kara pirmajās stundās Latvijas teritoriju sāka bombardēt. Padomju armija atkāpās. 1. jūlijā vācu karaspēks ieņēma Rīgu. Artilērijas apšaudē cieta Rīgas pērle – Vecrīga, tika sagrauts Melngalvju nams, Rātsnams, sv. Pētera katedrāle. >>

Pareizticīgā baznīca (tajā skaitā arī Latvijas) nacistu okupētajās teritorijās no padomju rokām nonāca nacistu varas kontrolē. Baznīcai nebija tiesību pamest savu draudzi, nerēķināties ar tās interesēm un cerībām, taču tā nevarēja arī ignorēt no okupācijas varas nākušos norādījumus un prasības. Šajos apstākļos no Baznīcas tas prasīja īpaši gudru politiku, kuru pamatvilcienos arī izdevās īstenot Viļņas un Lietuvas metropolītam, Latvijas un Igaunijas eksarham Sergijam (Voskresenskim) (1897–1944). Baznīcas loma kara gados vēl aizvien līdz pat mūsdienām paliek viens no visplašāk diskutējamiem jautājumiem. >>

Vācu okupācijas laikā teātri slēdza, jo mākslinieki atteicās sniegt izrādes okupācijas karaspēkam. >>

Text is not translated >>

Nacistu okupācijas vara organizējusi Salaspils koncentrācijas nometni 1941. gada oktobrī. >>