Церковь св. великомученика Георгия Победоносца в Бауске
Ludmila Kļešņina
Svētā Lielmocekļa Georgija (Jura) Uzvaras Nesēja baznīca. – Bauska, Uzvaras ielā 5.
Bauskas Svētā Lielmocekļa Georgija (Jura) Uzvaras Nesēja baznīcas projektu 1878. gadā izstrādājis izcilais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis (1834–1891), un jau pēc trim gadiem, 1881. gadā tā tika uzbūvēta. Būvdarbus vadījis Prūsijas pavalstnieks, mūra celtņu būvmeistars Frīdrihs Vilhelms Šulcs.
Tolaik un līdz pat Otrajam pasaules karam baznīcas ēka atradusies ārpus pilsētas apbūves, uz augsta pakalna, ap kuru pletušās pļavas. Sakrālā celtne bija labi saredzama no visām pusēm; tās zvanu tornis, kā ainavas dominante, bija saskatāms no tālienes, pat no Bauskas pils sienām. Patlaban ir grūti iedomāties šo lielisko ainavu.
Padomju laikos veiktā pilsētas apbūve aizēnojusi dievnamu. Celtnes altārdaļas priekšā, aizklājot skatu uz to, tika uzbūvēta LKP rajona komitejas divstāvu ēka. Pakalna dienvidu nogāzes teritorijas zemesgabali tika nodoti individuālajai apbūvei. Patlaban šeit ir žogu, šķūnīšu, māju un garāžu labirints, kas ir it kā apstājis dievnama ēku ar sadzīves jūras niecību. 1990. gados blakus dievnamam tika piebūvēts baznīcas kalpotāju (klēra) namiņš un pēc šādas piebūves pilnībā – no visām pusēm – tika aizklāts skats uz šo sakrālo celtni. Mūsdienās netālu no dievnama ir uzbūvēta milzīga jauna lielveikala “kaste”, kas ir izjaukusi šīs teritorijas iepriekšējo mērogu un tās garīgo sūtību. Patlaban grūti pat nofotogrāfēt kulta ēku, jo tā ir “iespiesta” starp šīm celtnēm un skats uz to paveras tikai tuvplānā.
Arhitekta J. F. Baumaņa iecere, bez šaubām, bija saistīta ar brīvu dievnama izvietojumu. Tādēļ kulta celtnes apjomu kompozīcija ir skaidri iezīmēta, simetriska, visas fasādes ir vienādi daiļas. Arhitektoniskās formas romāņu stilā ir risinātas konsekventi un viengabalaini; tika izredzētas tieši tādas formas, kuras krievu dievnamu arhitektūrā ir guvušas savu turpmāko attīstību un interpretāciju. Šādu formu oriģinālais apvienojums dod iespēju saukt šo savdabīgo baznīcu par Baltijas reģiona sakrālās arhitektūras pērli.
Sakrālai celtnei ir raksturīgas šādas detaļas: logu ailu puscirkulārais nobeigums, dubultie logi dievnama vidusdaļā un zvanu tornī, fasāžu sadalījums ar lizēnām (lizēna – vertikāls joslveida izvirzījums sienā – tulkot. piezīme); ķieģelu dekors, kas veido aklās arkādes (arkāde – vienādu arku rinda – tulkot. piezīme); zema teltsveida zvanu torņa forma. Ķieģeļu mūrējuma un apmetuma apvienojums savās ideālajās formās ļoti atgādina Vācijas romāņu arhitektūras paņēmienus. Fasādes ir dekorētas nelielām apaļām nišām, kas veido tā saucamos okuļus – apaļas gaismas ailas dievnamu ārsienās, kas ir lielo apaļo logu “priekšteces” un tiek dēvētas par “rozēm”, kuras ir tik raksturīgas vēlīnā romāņu un gotiskā stila dievnamiem. Logu ailes to apakšējā daļā no ārpuses ir noformētas lielām dekoratīvām palodzēm, kas nebūt nav raksturīgs pareizticīgo dievnamu arhitektūras elements. Līdzās šīm detaļām, fasāžu dekorā īpaši tiek akcentēta stūra simetrija– paņēmiens, kas ir bieži sastopams krievu sakrālajā arhitektūrā.
Kulta celtnes stila izvēle varētu būt attaisnojama ar to, ka baznīca ir veltīta svētajam Georgijam (Jurim) – visu kristiešu svētajam lielmoceklim, kuru sodīja ar nāvi pēc spīdzināšanas, ko viņš vīrīšķīgi panesis un neatkāpies no savas ticības. Dievnama arhitektektoniskais veidols pauž diženu mocekļa tēlu, formu dinamika ir vērsta uz augšu, uz debesīm, kā svētā Jura dvēsele. Ķieģeļu dekora ekspresija ļauj panākt lielāku tēla izteiksmīgumu, kā arī liek mums it kā piedzīvot šā kristiešu lielmocekļa spēcīgo gribas spriegumu.
Baznīcas funkcionālais risinājums atbilst pareizticīgo dievkalpojuma īpatnībām. Dievnama interjerā krustveida plāna “spārniem” ir cilindrisks velvējums plašas arkas veidā, bet centrālo interjera daļu sedz kupolveida velve, kas ir raksturīga romāņu stilam. Velves centrā ir neliela diametra aila, virs kuras tieši uz velves ir uzstādīts galvenā kupola cilindrs ar logiem. Četri pārējie jumoli, kas vainago dievnamu, ir neīstie, tie ir kā papildinājums galvenajam kupolam, lai no ārpuses kopumā izveidotu kanonisko piecu jumolu kompozīciju. Veidojot mazos jumolus, arhitekts vēlējies akcentēt agrīnās kristietības ideju par četrām Visuma pusēm. Šīs nelielās baznīcas interjerā nav pīlāru, tādēļ kanoniski obligātais četru evaņģēlistu un Evaņģēliju arhitektoniskais tēls četru mazo jumolu veidā it kā “izaug” uz ārpusi – eksterjerā, atgādinādams mums par svētā Ireneja izteiktajām idejām par to, ka no četriem Evaņģēlijiem “plūst Dieva Gars, kas atdzīvina visu Visuma Baznīcu.”
Bauskas pareizticīgo dievnamam ir piešķirts valsts aizsargājamā vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss, kas paredz atbildīgu pieeju, veicot jebkurus būvdarbus un remondarbus. Diemžēl dievnama izteiksmīgais arhitektoniskais veidols, kas meistarīgi tika radīts 19. gadsimta beigās, turpmākajā laikposmā ticis pārveidots. Piecu jumolu, kas patlaban vainago dievnamu, forma ir veidota jau mūsu laikos, aizstājot to sākotnējo formu, kurai bijuši analogi Francijas romāņu arhitektūrā. Pašreizējiem jumoliem ir raksturīgā sīpolveida forma.
Blakus dievnamam ir piebūvēts baznīcas klēra namiņš pseidokrievu stilā. Dievnama interjerā uzstādīts jauns ikonostass ar kanoniskām ikonām, kas gleznotas mūsdienās. Šīs izmaiņas nav pretrunā ar sākotnējo baznīcas arhitektūru, jo tās savstarpēji sasaista romāņu, bizantiešu un senkrievu stila formu pēctecība. Taču būtiski tika izjaukta sākotnējā fasāžu virsmu krāsu un faktūru harmonija, kad dievnama jumoli un jumts tika pārkrāsoti spilgti zilā krāsā, bet lieliskais ķieģeļu mūrējums tika “atjaunots”, nokrāsojot to sarkanā krāsā.
Svētā Lielmocekļa Georgija (Jura) Uzvaras Nesēja baznīca harmoniski iekļaujas Bauskas pilsētas provinciālajā vidē, kompozicionāli tā ir daiļa un arhitektoniski izteiksmīga. Labi ir saglabājušās kvalitatīvi veidotās dievnama dekora un ķieģeļu mūrējuma detaļas, kas izsauc sajūsmu. Ja vēl būtu nojauktas kroplās garāžas ap dievnamu un bijušās LKP rajona komitejas primitīvā ēka, pareizticīgo baznīcas veidols atgūtu savu iepriekšējo diženumu.
Ludmila Kļešņina
Informācijas avoti:
https://www.fotovietas.com/2019/02/bauskas-sveta-georga-pareizticigo.html
http://sobory.ru/article/?object=06635
Foto autore – Ludmila Kļešņina, 2017. gads.
P. S.
Bauskas Svētā Georgija baznīcas un draudzes vēsturē īpaši izceļams ir laikposms no 1982. gada oktobra, kad šajā baznīcā kalpoja hieromūks t. Jevgēņijs Rumjancevs. Pateicoties viņa uzņēmībai, notikusi draudzes dzīves atdzimšana un veikti sakrālās celtnes remontdarbi, kā arī uzceltas piebūves saimniecības vajadzībām.
2015. gadā tika uzsākti Bauskas pareizticīgo dievnama jumolu zeltīšanas darbi. Patlaban tās eksterjers izskatās visai krāšņi – sarkanie ķieģeļi, zilais jumtu segums un zeltītie jumoli. Kaut gan pēc arhitekta J. F. Baumaņa projekta 1881. gadā uzbūvētā dievnama jumolus nav klājis zeltījums, taču Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) neiebilda pret draudzes locekļu vēlmi tos apzeltīt. Jau agrāk Bauskas Svētā Lielmoceklā Georgija (Jura) Uzvaras Nesēja draudze ir veiksmīgi tikusi galā ar dievnama interjera un eksterjera restaurāciju un remontdarbiem, pirms to uzsākšanas konsultējoties ar VKPAI. Nākamais projekts ir baznīcas griestu apgleznošana.
Draudzē un baznīcā kalpojuši šādi garīdznieki:
1862.–1863. gadā – t. Nikolajs Tufanovs (1825–1883).
1877.–1913. gadā – t. Josifs Sokolovs (1846–?).
1922.–1940. gadā – t. Jānis Dāle (1868–1942).
1940.–1941. gadā – t. Jānis Ektermanis (1913–?).
1940.–1941. gadā – t. Aleksejs Ionovs (1907–1977).
1941.–1949. un 1950. –1954. gadā – t. Aleksandrs Fokins (1894– ?).
1942.–1944. gadā – t. Jānis Baumanis (1908–1985).
1944.–1945. gadā – t. Aleksijs Aziatskis (1877–1953).
No 1949. gada – t. Nikolajs Kļepatskis (1915–1997).
1954.–1959. gadā – priestermūks Georgijs (Parfenovičs; 1923–2012).
1959. gadā – t. Vladimirs Volodins (Valodiņš; 1915–1959).
1964. gadā – t. Nikolajs Koļencevs (1896–1975).
1965. gadā – t. Nikolajs Varfolomejevs (1913–1966).
No 1979. gada – t. Nikolajs Steimakovs (1914–1995).
