Церковь свт. Николая Чудотворца в Яунлатгале

Ludmila Kļešņina

Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Jaunlatgalē. – Pašlaik Pitalova, KF Pleskavas apgabals.

Saskaņā ar 1920. gada Rīgas miera līguma nosacījumiem, daļa Ostrovas apriņķa teritorijas (tajā skaitā arī Pitalova) tika nodota Latvijas Republikai. Apdzīvotā vieta – Pitalova divas reizes tika pārdēvēta: 1) 1925. gadā –  par Jaunlatgali; 2) 1938. gadā – par Abreni. Pilsētas statusu tā ieguvusi 1933. gadā. 1944. gadā minētā teritorija tika iekļauta Pleskavas apgabala sastāvā, bet 1945. gadā pilsētai atdots tās iepriekšējais nosaukums.

1927. gadā, pēc vietējo pareizticīgo iedzīvotāju grupas iniciatīvas, jautājums par patstāvīgas draudzes izveidošanu Jaunlatgalē tika izskatīts Viļakas baznīcas apriņķa sanāksmē, un pēc tam to apstiprinājusi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinode. Par jaunās pareizticīgo draudzes pārzini tika iecelts virspriesteris t. Sergijs Jefimovs. No draudzēm Višgorodokā (Augšpilī) un Verhneje Ovsiščes ciemā atdalījās aptuveni 2000 draudzes locekļu. 

Pagaidu pareizticīgo baznīcai tika noīrēta veca ēka, kas piederēja apriņķa valdei. 1927. gada 19. decembrī pagaidu dievnams tika iesvētīts Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja vārdā. Senatnīgu sv. Nikolaja Brīnumdarītāja ikonu dievnama rīcībā nodevusi Višgorodokas (Augšpils) svēto mocekļu Borisa un Gļeba baznīca.

Draudzes padome un Dāmu komiteja, daudzu draudzes locekļu atbalstītas, organizējušas finanšu līdzekļu vākšanu jaunā dievnama celtniecībai. Virspriesteris t. Sergijs Jefimovs vāca ziedojumus Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Piecu gadu laikā bija savākti 18 721 lati 28 santīmi. Naudas līdzekļus 3161 lata apmērā piešķīra arī Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinode. No Valsts zemes fonda tika atvēlēti zemesgabali Jaunlatgales baznīcai un trim draudzes kapsētām.

Dievnama pamatakmens likšanas svinīgā ceremonija notikusi 1929. gada 24. jūnijā, bet 1930. gada beigās tas tika uzbūvēts. Jaunlatgales baznīcā notika pirmais visnakts dievkalpojums – Kristus Piedzimšanas svētku priekšvakarā. 1931. gadā veikti dievnama interjera iekārtošanas darbi. Sienu apgleznošanu veicis baznīcas pārziņa t. Sergija dēls – diakons t. Vladimirs Jefimovs. Baznīcas piederumus pieņēma kā dāvinājumu no citu dievnamu draudzēm: no Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles, no Rīgas sv. Arhistratēģa Erceņģeļa Mihaila baznīcas un Svētās Trijādības baznīcas Pārdaugavā, kā arī no Rīgas un Latvijas arhibīskapa Jāņa (Pommera), citiem Latvijas garīdzniekiem un privātpersonām.

Jaunlatgales baznīcas iesvētīšanas ceremoniju 1931. gada 6. septembrī veicis arhibīskaps Jānis (Pommers). Blakus dievnamam uzcelti baznīcas klēra nams un māja sargam, pilsētas apkārtnē iekārtotas trīs kapsētas – Abrenes, Sidorenku un pie Balasta kalna. Abrenes kapos 1937.–1938. gadā tika uzcelta neliela (3 x 6 m) Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas mūra kapu baznīca, Sidorenku kapsētā – koka kapliča. Visi būvdarbi veikti par draudzes locekļu ziedojumiem.

Draudzes locekļi, kuri aktīvi piedalījušies celtniecībā: D. un I. Podmošenski, A. Asars, J. Hermanis, O. Ozols, V. Vancevičs, K. Maleiko, M. Hracevičs, P. Ņikanorovs, V. Korņilovs, I. Zavjalovs, A. Ņefedovs, V. Oglobļins, A. un V. Stepanovi, M. Čitajevs, J. Korņiļjeva, M. Ignatjeva, A. Potapova, Čilipenoka, Tihonova, Mamontova, P. Fjodorovs, N. Iļjins, F. Ivanovs, N. Ļešenkovs.

Virspriesteris t. Sergijs Jefimovs par pūliņiem, kurus viņš ieguldījis dievanama celšanā, bija apbalvots ar mitru (mitra – dārgakmeņiem rotāta bīskapa galvassega, ar to apbalvo arī virspriesterus un arhimandrītus – tulkot. piezīme).  

Jaunlatgales (Pitalovas) dievnama projektu 1928. gadā izstrādājis sinodālais arhitekts Vladimirs Šervinskis (1894-1975). Teltsveida koka dievnamu viņš bija iecerējis būvēt Ziemeļkrievijas koka arhitektūras tradīcijās. Vēlāk savās atmiņās arhitekts rakstījis, ka izvēlēties šādu stilu viņu pamudinājušas ziņas no Padomju Krievijas par daudzu arhitektūras pieminekļu - senu baznīcu izpostīšanu šajā valstī. Arhitekts bija nolēmis iemūžināt nākotnei daiļās senās arhitektūras formas.“..Bet ja nu man par piemēru ņemt Krievijas Ziemeļu baznīcas, kuras tur viena pēc otras pazūd? Ja nu mūsu Latgali arhitektūras ziņā pārvērst par mazajiem krievu ziemeļiem?[..]” 

Pēc Vladimira Šervinska projektiem Latgalē tika uzceltas 10 koka baznīcas, taču par pašu veiksmīgāko dievnama projektu no tiem pats arhitekts uzskatījis Jaunlatgales/ Abrenes/ Pitalovas baznīcu.

Pašlaik Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja pareizticīgo dievnamam ir arhitektūras pieminekļa statuss. 

Ludmila Kļešņina

2009. gadā

Informācijas avoti:

1) С.П. Сахаров «Православные церкви в Латгалии». – Rīga, 1939. g., стр. 12-16.  

2) «Православие в Латвии». Вып.7. – Рига, 2008, стр. 112-129.  

http://www.pytalovo.ellink.ru/history places.htm

Valērija Dolženko foto.