Būvējam Dievmātes Aizmigšanas baznīcu
Ludmila Kļešņina
Balvu pareizticīgo draudze iegūst daudzgadīgo pūļu redzamo iemiesojumu savas baznīcas atjaunošanā. Priekšā vēl daudz darbu, bet guļbūve jau stāv, un tagad katrs garāmgājējs var iztēloties nākamās baznīcas kontūras. Kādas idejas paudīs baznīcas arhitektūra ? Atbildi jāmeklē projektā, uzmanīgi aplūkosim to. Projekts bija šī svētīga darba sākums.
Projekta izstrādāšana tika uzsākta 1994. gada septembrī un turpinājās ap gadu. Projektēšanas iniciātors bija mācītājs Vladimirs Rubčihins, viņš ir baznīcas tēla koncepcijas autors. Vecās sadegušās koka baznīcas atjaunošana nebija mūsu uzdevums. Būvvietā jau stāvēja patvaļīgi iebetonēti pamati, kuru kontūras neatbilda vecās baznīcas gabarītiem. Mūsu inženieri apsekojas minētus pamatus un konstatēja to vāju nestspēju un nepietiekošu dziļumu. Bet pamati tika saglabāti, nebija nojaukti, jo mēs nolēmām cieņīt draudzes darbus baznīcas atjaunošanā, un tāpēc izstrādājām risinājumus esošo pamatu pastiprināšanai un padziļināšanai.
Mācītājs iesniedza mums projektēšanas programu, saskaņā ar to, mums bija jāieprojektē pēc ziemeļu baznīcu tradicijām kanonisko formu guļbūvi ar diviem svētgaldiem – galvēno 1. stāvā un otro pagrabā. Projektēšanas gaitā mācītājs bieži apmeklēja mūsu biroju Rīgā, un mēs kopā risinājām tekošus darba jautājumus.
Toreiz mūsu birojs bija pirmais Latvijā, kas projektēja pareizticīgo baznīcu. Es biju spiesta izpētīt man nezināmo, jauno būvniecības sfēru. Visi projekta dalībnieki (inženieri Arnis Asis, Aleksandrs Lukjanec, Jeļena Šklevska, Juris Šataikins, Tatjana Kiriliva, Andrejs Libers, Alla Kere, Oļģerts Lukaševic, Olga Pilipenko) strādāja ar īsto iedvesmu un godbijību. 1995. gada augustā projektu apstiprināja valdnieks Aleksandrs, projekts tika saskaņots Balvu būvvaldē un bez atlīdzības pasniegts draudzei. Ar biroja vadītāja Jura Gertmaņa piekrišanu, tā bija mūsu dāvana draudzei.
Strādājot pie projekta, mēs sekojām kanona principiem. Pareizticīgo baznīcas tēlam jābūt pazīstamam, tās simboliskā ideja izpaud Pareizticības mācību. Baznīcas simbolika vizuāli dod priekšstatus par Visumu (zemes un Debess pasaulēm), par Dievu un Viņa attieksmi pret pasauli un cilvēku. Baznīcas ēka kopumā ir pasaules tēls, bet tās vidus daļa (pamatapjoms) simbolizē zemes telpu, kuras centrā notiek cilvēka un Krista atkalapvienošana. Dievkalpojumu laikā te atrodas ticīgie, kas nostājās garīgās pilnveidošanas ceļā, bet priekštelpā agrāk stāvēja iesācēji un nozēlojošie grēcinieki.
Mūsu baznīcas tēls atbilst tradicijai un sastāv no dažādu proporciju apjomiem. Pamatapjoms izcelts ar augstumu, tā kuba proporcijas simbolizē kanonisko Visuma tēlu. Pamatapjomam ir četršķautņu teltsveida jumts, kas atbilst Debess Valsts tēlam. Pamatapjoma centrs vainagots ar lielo «galvu» un krustu – Visuma Baznīcas Valdnieka simbolu. Mūsu projektā pasaules hierarhijas ideju pauda arī zvanu torņa gabarīti un proporcijas, jo zvanu tornis ir zemāks un vainagots ar mazo «galvu». Nav aizmirsta arī cita skaista kārtainā zvanu torņa ideja – Dievmātes tēls. Tas traktējams ka mūsu garīgās pieaugšanas Debess Kāpnes, un arī Kāpnes, pa kurām Kristus nokāpa zemē. Altāra zems un daudzšķautņu jumts simbolizē alu, kur tika apbēdīts Kristus – tā ir viena no šīs ēkas daļas simboliskām jēgām.
Baznīcas plāns ir kanoniskā telpu anfilāde (lievenis, priekštelpa, priekšbaznīca, vidus telpa, altāris), tā vērsa ceļu ikonostasa un altāra virzienā, no «grēku tumsas» uz samierināšanās ar Dievu. Sānu piebūves veido baznīcas vidus daļas krusta plānu. Te mūsu dvēseles vertikāli ceļas gaisā pretim Dievam, žēlsirdīgi lejupejošam zemē. Vidus apjoma griestiem tiks piekarta «debess», kur būs vieta Kristus Visuvaldītāja tēlam, un no kurienes tiks nolaists galvenais baznīcas gaismeklis – Patiesības Saule. Baznīcas logu izvietojums un lielums arī ir pārdomāti. Pamatapjoma virskundzība akcentēta ar logiem augšā un lieliem logiem sānu piebūvēs, līdz ar to šī telpa būs spilgtāk apgaismota. Piekštelpā paredzēti mazākie lodziņi, lai te būtu pustumsa – simboliska iesācēju dvēseļu «grēku tumsa».
Baznīcas iesvētīšana par godu Dievmātes Aizmigšanai noteica ēkas arhitektūras tēla nianses. Tradicionāli Dievmātes baznīcas ir smalkākas un vieglākas pēc proporcijām. Arī mūsu projektā mēs gribējām panākt ēkas dinamisku un vieglu siluetu, lidojošu kompoziciju, tāpēc izvēlējamies nevis masīvo apjomu, bet dažādu ģeometrisko formu kombinējumu cilvēkam tuvajā mērogā. Jumta dažādie slīpumi rada lidojuma iespaidu. Sevišķi smalkāku gribējām ieprojektēt zvanu torni, tāpēc torņa stāvu gabarīti samazinas uz augšu. Lielā «galva» kanoniski tiek uzstādīta uz pamatnes, kas simbolizē Dieva Likumu, bet pamatnes formai mēs izvēlējamies astoņsturi – tas ir skaitļa «8» atgadinājums, jo tas ir raksturīgs Dievmātes simbolikai.
Projektējot baznīcu, jāpatur prātā arī krāsu simboliku. Saskaņā ar tradiciju, pēc kupola jeb «galvas» krāsas ir iespējams notekt baznīcas iesvētīšanas vārdu. Zelts ir neradītas Dieva Gaismas, Dieva Slavas simbols, tāpēc zelta kupoli mēdz būt Kristus iesvetītām katedrālēm. Zaļie kupoli un jumti uzvedina uz domu, ka baznīca iesvētīta Vissvētākai Trīsvienībai vai kriestietības varoniem – svētiem un sirdsskaidrajiem. Kad baznīca iesvētīta par godu Dievmātei, Svētājam Garam vai Debess Spēkiem, kupolu krāsa ir zila, gaišzila vai balta.
Arī mūsu projektā mēs paredzējām krāsu risinājumu, kas ir tradicionāls Dievmātes Aizmigšanas baznīcām – viegls sudrabains jumts (White Aluminium, metālik), virs kura paceļas zilas «galvas». Tāds variants labi garmonē ar gaišu guļbūves koksni, tas arī bija akceptēts Balvu būvvaldē.
Netika aizmirstas arī vietējās kultūras tradicijas, tāpēc baznīcai nav samākslotu dekoratīvo detaļu. Fasādes ir atturīgas, pat askētiskas. Ar dekoru akcentēti tikai lieveņa stabiņi un jumta vējlatas, bet dekora formas izvēlētas pēc ziemeļ-austrumu Latvijas tautas arhitektūras motīviem.
Tādā pašā garā paredzēts arī interjera noformējums – atklāta koka sienu faktūra, augsts koka siju ikonostass ar košām kanoniskām ikonām, vienkāršās koka mēbeles un koka rāmji ikonām, koka centrālais gaismeklis. Skarbs interjera stils atbilst eksterjera atturīgām formām un ļaus sasniegt ēkas tēla viengabalainību.
Tikai 2005. gadā sākās projekta realizācija, kad draudzē ieradās iniciatīvs būvniecības vadītājs – Ivans Baranovs. No jauna projektu akceptēja Balvu būvvalde, tika noformēta būvatļauja, un tagad darbs sokas. Septiņu gadu laikā izpildīti atbildīgie ēkas pazemes daļas konstruktīvie darbi. Ir pastiprināti un padziļināti esošie pamati, iebetonēti jaunie sānu piebūvju pamati, ar monolītiem dz/betona velvēm ir pārsegts pagrabs. Darbs prasīja daudz pūļu un pacietības, jo vajadzēja ik pa metru atrakt, izskalot un iebetonēt pazemes sienu posmus. Papildus grūtības rādās sakarā ar pazemes tehnisko komunikāciju tranzīta trasēm, kas pēdējo gadu laikā tika ieguldītas blakus baznīcai un ierobežoja būvvietu. Pateicoties pilsētas komunālo dienestu atsaucībai, sekmīgi tika risinātas arī šīs problēmas. Tagad varam iztēloties arī pagrabstāva dievkalpojumu un kristīšanas telpas, tur būs kristīšanas baseins arī pieaugušiem, paredzēta kristietības mācības klase. Baznīcas zemes gabala robežas būs iezīmētas ar žogu, tiks uzstādīti akmens vārti, ir izstrādāts teritorijas apzaļumošanas un labiekārtošanas projekts.
Būvdarbi tika veikti visu dalībnieku vienprātībā. Ceram, ka viss izdosies veiksmīgi arī talāk.
Ludmila Kļešņina, arhitekte,
02. 2013.g. Balvu Dievmātes Aizmigšanas baznīcas projekta autore
Raksts publicēts 2013. gada 19. februārī avīzē «Balvu novada ziņas» 2013. Nr. 3.(74.)
