Ivans Zavoloko (1897–1984) kļuva pazīstams kā sabiedrisks darbinieks, vecticībnieku reliģiskais audzinātājs, senatnes pētnieks, novadpētnieks un pedagogs jau pirmskara Latvijā. 1940. gadā PSRS IeTK viņu arestē un izsūta, 17 gadus viņš pavada nometnēs un trimdā. 1967.gadā atgriezies Rīgā, viņš kļūst par Ļeņingradas Krievu literatūras institūta (Puškina māja) ārštata līdzstrādnieku un piedalās institūta rīkotajās arheografiskās ekspedīcijās. 1968. gadā Ivans Zavoloko ieguva 1670. gadā tapušu protopopa Avakuma un mūka Epifānija pašrocīgu dzīves aprakstu un kā dāvinājumu nodeva to Puškina mājai. Pavisam Ivans Zavoloko Puškina mājai nodevis vairāk nekā 100 rokrakstu no sava krājuma.