Natālija Sinaiska (1914-2006) dzimusi Kijevā 1914. gada 1. februārī. 1922.g. Sinaisku ģimene pārcēlās uz Latviju, kur ģimenes galva Vasīlijs Sinaiskis saņēma profesora vietu Latvijas Universitātē. Rīgā Natālija Sinaiska iestājās vecākajā Rīgas krievu sieviešu L.Tailovas privātģimnāzijā, kuru absolvēja 1931. gadā. Pēc tam sekoja nākamais svarīgais etaps – spīdošas studijas Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un Tieslietu fakultātes juridiskajā nodaļā. Diplomdarba «Tirdzniecības firmas juridiskā daba» aiztāvēšana deva iespēju 1938. gada februārī iegūt juridisko zinātņu kandidāta pakāpi.

Pēc universitātes absolvēšanas sākās juridiskā prakse. 1940. gada janvārī N. Sinaiska kļuva par profesora Konstantīna Čakstes asistenti, kurš pats savulaik bija Vasīlija Sinaiska asistents.

Otrā Pasaules kara laikā N. Sinaiska turpināja strādāt universitātē, 1944. gada pavasarī viņa devās zinātniskajā komandējumā uz Prāgas Karlovas universitātes bibliotēku.

Dzīvojot Beļģijā, Natālija Sinaiska studēja Starptautisko Tiesību Akadēmijā Hāgā, Strasbūras Universitātes Starptautiskajā Tiesību fakultātē. 1958. gadā viņa absolvēja Briseles Universitātes Slāvu filoloģijas un vēstures nodaļu un saņēma licenciāta nosaukumu. N. Sinaiska ieņēma krievu valodas profesora amatu Briseles Komercijas institūtā. Ilgus gadus kā speciāliste muitas un nodokļu tiesību jomā strādāja ES struktūrās.

1979. gadā iziedama pensijā, viņa sekmīgi turpināja pētījumus slāvistikas jomā, kā arī pedagoģisko praksi.