Gaļina Petrova-Matīsa (1914-2000) ir pazīstama Latvijas Atmodas laiku tiesībsardze, politiski represēto biedrības "Memoriāls" priekšsēdētāja.1997. gadā tika apbalvota ar Trīs Zvaigžņu Ordeņa goda zīmi, līdz ar to kļūstot par pirmo Latvijas krievu tautības pārstāvi, kam tika pasniegts šis priviliģētais apbalvojums.

Gaļina ir krievu kalnu inženiera un Kolčaka virsnieka no Pēterburgas Mihaila Zenca meita, krievu ārsta no Rēzeknes Nikolaja Lobovikova pameita, pirmskara Latvijas slavenā šahista lielmeistara Vladimira Petrova dzīvesbiedre. Šīs trauslās, bet apbrīnojami izturīgās sievietes mūžs un viņas ģimenes likteņgaitas kalpo kā konkrēts to šausmu piemērs, kādas piemeklēja daudzus tūkstošus cilvēkus Staļina drausmīgo represiju laikos.

Gaļinas Petrovas-Matīsas atmiņu grāmatu „Zvaigzne, kas pāragri nodzisa”(«Звезда, погасшая до срока») pēc autores nāves literāri apdarināja un papildināja viņas mazbērni Vladimirs Dedkovs un Olga Sorokina.