Svetlana Kovaļčuka
Elektrotehnikas speciālista Nikolaja Ozmidova (1850-1938) dzīvesdarbība un devums inženierzinātnēs
Политика и наука в школе ценностей Макса Лазерсона
Расцвет еврейского образования в Латвии (1919-1934)
Архив Рижской еврейской вечерней школы для взрослых им. Венимамина Блюма
К.Ф. Жаков: грани творчества
Российские учёные в Латвии (1920-начало 1940-х гг)
Александр Вейдеман - философ из Петербурга
Профессор Василий Синайский: рижский период жизни и научно-педагогической деятельности
Истории из переписки П.А. Сорокина: адресант/адресат Макс Лазерсон
Лекции К.Ф. Жакова в Риге: февраль 1923 - декабрь 1925 г.
Биармия - место встречи К. Жакова и Я. Райниса
Латвия в жизни Каллистрата Жакова
Шаг через пропасть времени: латвийский опыт сохранения памяти о русском зарубежье
Московский профессор на кафедре Латвийского университета
О философе Чухиной и о том времени, или «кружение в парадоксах и антитезах»
The Baltic Governor-General Prince A. A. Suvorov and the Persecution of Russian Old Believers
Paris-Riga-Paris: the impact of the Russian emigration in the activities of the Russian Orthodox Student Unity in Latvia (1927 - 1934)
Ievērojamai filozofei simtgadē
Philosopher Larisa Chuhina
Лифляндские корни Е.В. Антиповой: опыт реконструкции фамильного древа
Школьники периода развитого социализма
Pagānisms postkristietības laikmetā
Oskars Gruzenbergs: žurnāla «Likums un Tiesa» (1929–1938) galvenais redaktors
“ЧТОБ УСНУВШИХ БУДИТЬ...”
ГДЕ ЗАПАД СХОДИТСЯ C ВОСТОКОМ
СУДЬБА ЖУРНАЛА “ЗАКОН И СУД”
Семья Келдышей и Рига
Ливонская война и ее влияние на этническую палитру Лифляндии, Курляндии и Польских Инфлянт
Философ Валерий Александрович Марков
Kalistrata Žakova Rīgas arhīvs
«И мелкий щебень радостей и бед...» (О поэте Игоре Чиннове)
Традиции русской философии в 20-30х годах 20 столетия в Латвии
“Gan diena nāks…”(Par filozofu Aleksandru Veidemani)
Памяти Наталии Васильевны Синайской-Лапа (1 февраля 1914, Киев - 15 сентября 2006, Брюссель)
Baltijas ģenerālgubernators kņazs А.A.Suvorovs un vecticībnieku vajāšana 19. gs. 40.-50. gados
Главы из монографии "Взыскуя истину"
Рижские староверы в период гонений в 40-е – 50-е годы XIX века
Василий Иванович Синайский
Каллистрат Фалалеевич Жаков
Евграф Васильевич Чешихин
Самарин Юрий Федорович
Константин Иванович Арабажин
Рижский бальзам от Семена Лелюхина и судьба острова имени Д.Кливера
Svetlana Kovaļčuka dzima Rīgā 1956.gadā. 1981. gadā absolvēja Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultāti. Tajā pat gadā sāka strādāt LPSR ZA Filozofijas un Tieslietu institūtā. 1987. gadā sekmīgi absolvēja PSRS ZA Filozofijas institūta aspirantūru Maskavā. 1989. gada maijā kļuva par filozofijas kandidāti, bet 1992. gadā – par Latvijas filozofijas doktori (Dr. Phil.). Kopš 1992. gada Rīgas Tehniskajā universitātē, LU, Augstākajā Psiholoģijas skolā periodiski lasīja lekciju kursus «Pasaules kultūras pamatvirzieni», «Filozofija», «Socioloģija», «Latvijas etnisko minoritāšu kultūrvēsturiskās pamatproblēmas», «Krievu kultūra Latvijā». No 2002. līdz 2004. gadam docente, kopš 2004. līdz 2006. gadam - Augstākās Psiholoģijas skolas asociētā profesore. Patlaban ir LU Filozofijas un Socioloģijas institūta vadošā pētniece, projekta «Latvijas ideju vēsture» dalībniece.
Piedalījās starptautiskajos projektos, tostarp, sadarbojās ar Austrijas Centrāleiropas Pētījumu un Dokumentācijas centru (The Central Europe Centre for Research and Documentation). Daudzkārt uzstājās ar referātiem starptautiskajās konferencēs Latvijā, Igaunijā, Krievijā.
No 1996. līdz 2007.gadam aktīvi nodarbojās ar sabiedrisko darbu Latvijas Puškina biedrībā. Par šīs sadarbības rezultātu kļuva rakstu krājuma „Pokrova kapi. Slava un aizmirstība”(Покровское кладбище. Слава и забвение) (Rakstu krājums) (Sastādītājas S. Vidjakina, S. Kovaļčuka. Rīga, Multicentrs, 2004.) izdošana. 2006. gadā kļuva par izstādes, kas veltīta Pokrova kapiem un to vēsturei, līdzautori. Šī izstāde notika Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas telpās jūlijā – septembrī. 2008. gadā kļuva par izstādes «Russkije Latviji» („Latvijas krievi”) līdzautori. Šī izstāde tika atklāta 2008.g. novembrī Rīgas Maskavas Tautieša Namā.
Svetlana Kovaļčuka ir vairāk kā 100 publikāciju autore, to vidū ir divas monogrāfijas:
Protestantu modernisms ASV. (Procesteoloģijas analīze) (Протестантский модернизм в США. (Анализ процесс-теологии.) Rīga, Zinātne, 1991. – 136 lpp.
Pieprasot Patiesību... (Взыскуя Истину…) (No krievu reliģiskās, filozofiskās un sabiedriski politiskās domas vēstures Latvijā: J. Samarins, J. Češihins, K. Žakovs, A. Veidemans. 19.gs. vidus – 20.gs. vidus) Rīga, LU FSI, 1998.
