Arhibīskaps Jakovs (Karps)

Jakovs (laicīgais vārds – Jēkabs Karps; 1865. g. 7. augustā Cesvaines pagastā, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā –1943. g. 13. oktobrī Rīgā, Latvijā/ Ostlandes reihskomisariātā) – no 1936. gada Jelgavas bīskaps, no 1942. gada – arhibīskaps.

Nākamais arhibīskaps Jakovs ir dzimis latviešu zemnieka Andreja Karpa ģimenē.

1887. gadā J. Karps absolvējis Rīgas Garīgo semināru, pēc tam viņš kalpojis par psalmotāju (ķesteri) Grīvas Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca un no 1890. gada – par psalmotāju Kokneses Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila baznīcā (šis dievnams tika uzspridzināts 1965. gadā sakarā ar Pļaviņu HES būvniecību – tulk. piez.). Līdztekus tam viņš strādāja par skolotāju.

1892. gada 27. decembrī Rīgas un Jelgavas bīskaps Arsēnijs (Brjancevs) iesvētījis Jēkabu Karpu par pareizticīgo priesteri, un jau būdams priesteris, viņš tika norīkots kalpošanai uz Kokneses pareizticīgo latviešu draudzi.

1905.- 1906. gadā t. Jēkabs glābis daudzus vietējos iedzīvotājus no soda ekspedīciju terora, par ko vietējo varas pārstāvju aprindās viņš iemantojis “revolucionāra” reputāciju. Pēc esošām ziņām, tieši tolaik priesteris tika slepeni arestēts un nogādāts uz Rīgas policijas pārvaldi, taču pēc arhibīskapa Agafangela (Preobraženska) lūguma līdz tiesas prāvai tika atbrīvots pret galvojumu.

Pirms Pirmā pasaules kara t. Jēkabs Karps kalpojis par priesteri Lazdonas Svētās Trijādības baznīcā. 1909. gadā viņš tika apstiprināts par Kārzdabas prāvestības prāvestu (jeb blagočinniju). No 1910. līdz 1913. gadam t. Jēkabs pasniedza Ticības mācību Madonas sieviešu ģimnāzijā. 1913. gadā viņš kļuva par Jēkabpils Svētā Gara baznīcas draudzes pārzini.

Pirmā pasaules kara laikā, 1916. gada sākumā t. Jēkabu mobilizēja un uzdeva viņam pildīt armijas sanitārā vilciena priestera pienākumus; no 1917. gada maija viņs kļuvis par 15. smagās artilērijas divīzijas priesteri.

Pēc kara t. Jēkabs Karps atkal atgriezās Koknesē, kur turpināja kalpot Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila baznīcā. No 1920. gada 1. janvāra viņš kļuva par šīs baznīcas pārzini. Vēlāk tēvs Jēkabs tika paaugstināts par virspriesteri.

1927. gadā t. Jēkabs Karps tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu 5. šķiras ordeni.

1936. gada 10. martā notikušajā Latvijas Pareizticīgās Baznīcas (LPB) Koncilā virspriesteris Jēkabs Karps tika izvirzīts par kandidātu Rīgas metropolīta vēlēšanās (viņš bija viens no trim kandidātiem).

Virspriesteris Jēkabs Karps pieņēma mūka kartu ar vārdu Jakovs. 1936. gada 27. septembrī Rīgas metropolīts Augustīns (Pētersons), Igaunijas metropolīts Aleksandrs (Pauluss), Pečoru arhibīskaps Nikolajs (Leismans) un Somijas arhibīskaps Germans (Āvs) hirotonizēja Jakovu (Karpu) par Jelgavas bīskapu. Jakova (Karpa) hirotonija notika latviešu valodā.

1936. gadā Virsgans tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu 3. šķiras ordeni.

Bīskapa Jakova (Karpa) pārziņā bija Jelgavas un Liepājas prāvestību draudzes (ap 30 draudzēm).

1942. gada 6. jūlijā eksarhs metropolīts Sergijs (Voskresenskis) iecēlis Jakovu (Karpu) arhibīskapa kārtā.

Arhibīskaps Jakovs (Karps) ir miris 1943. gada 13. oktobrī Rīgā, apbedīts Kokneses kapos.          

Informācijas avoti:

http://www.eleison.lv/Biblioteka/priesteri/JKarps.htm

Žurnāls «Dzīvības Vārds» Nr.2, 1943. gada izdevums.

Иаков (Карп) — Википедия

“Pareizticīgo latviešu kalendārs“, Rīga, 1939. g/

 LVVA, 1370-1-1699-25., 1370-1-2678-68.;

Laikraksts «Segodņa» – 1933, № 178; 1936, № 84;

Синодик Псковской миссии. // СПб. епарх. вед. 26–27. 9. lpp.;

Иаков (Карп). // Русское православие: Архиереи.