Arhibīskaps Jakovs (Karps)

Jakovs (Jēkabs Karps) (1865. g. 7. augustā Cesvaines pagastā, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā –1943. g. 13. oktobrī Rīgā, Latvijā/Ostlandē)  – no 1936. gada Jelgavas bīskaps, no  1942. gada arhibīskaps.

Jēkabs Karps ir dzimis Cesvaines pagastā latviešu zemnieku ģimenē. Viņš ir absolvējis Rīgas Garīgo semināru, pēc tam kalpojis par psalmotāju (ķesteri) Koknesē un strādājis par skolotāju.

1902. gadā J. Karps ticis iesvētīts par ijereju un turpināja kalpot Koknesē. 1905.-1906. gadā viņš glāba daudzus vietējos iedzīvotājus no soda ekspedīciju terora, par ko pie vietējiem varas pārstāvjiem iemantojis „revolucionāra” reputāciju. Pēc dažiem datiem, tieši tolaik viņš ticis slepeni arestēts un aizvests uz Rīgas policijas pārvaldi, pēc arhibīskapa Agafangela lūguma līdz tiesas prāvai ticis atbrīvots par galvojumu.

Pirms Pirmā pasaules kara Jēkabs Karps kalpojis Saikavā, Lazdonā, Jēkabpilī. Pirmā pasaules kara laikā viņš bija karavīru mācītājs. Pēc kara J. Karps atkal atgriezās Koknesē. Vēlāk viņš ticis iecelts par Pareizticīgās baznīcas apriņķa uzraugu. 1936. gadā J. Karps tika izvirzīts par kandidātu Latvijas metropolīta vēlēšanās.

1936. gada 27. septembrī Rīgas Metropolīts Augustīns (Pētersons), Igaunijas Metropolīts Aleksandrs (Pauluss), Pečoru arhibīskaps Nikolajs (Leismans) un Somijas arhibīskaps Germans (Āvs) iesvētīja Jakovu (Jēkabu Karpu) par Jelgavas bīskapu. 1942. gadā Eksarhs Metropolīts Sergijs (Voskresenskis) iecēla Jakovu arhibīskapa kārtā.

Arhibīskaps Jakovs (Karps) miris 1943. gada 13. oktobrī Rīgā, apbedīts Koknesē.

Jurijs Sidjakovs

Informācijas avoti:

Laikraksts «Segodņa» – 1933, № 178; 1936, № 84;

Синодик Псковской миссии (Pleskavas misijas sinodiks). // СПб. епарх. вед. 26-27. 9. lpp.;

Иаков (Карп) [Jakovs (Karps)].// Русское православие: Архиереи (Krievu pareizticība)