Vladimirs Rešetovs

Vladimirs Rešetovs (1953. g. 14. janvārī Gruzijas PSR) – mākslinieks, impresārijs, žurnālists, izdevējs.

Vladimirs Rešetovs piedzima 1953. gadā Ahalkalaki pilsētā virsnieka ģimenē. Vidusskolu beidza padomju karavīru grupā Vācijā. 1970.–1975. gadā studēja Kazahijas Valsts universitātes (Almati; tagad Fārābī/Alfarabija Kazahu Valsts universitāte Žurnālistikas fakultātē. Jau studiju gados V. Rešetovs sadarbojās ar laikrakstu redakcijām kā grafiķis, kā arī publicēja biogrāfiskas esejas par māksliniekiem.

Pēc universitātes beigšanas strādāja laikraksta “Прикаспийская коммуна” (Kaspijas komūna) redakcijā Gurjevā (tagad: Atirau), 1977. gadā pārcēlās uz dzīvi Volgogradā un strādāja apgabala un pilsētas laikrakstu redakcijās. Kopš 1982. gada pastāvīgi dzīvo Rīgā un strādāja republikas laikraksta redakcijā.

Zīmēšanu un gleznošanu viņš piekopa kopš bērnības. Piedalījies mākslas darbu izstādēs jau studiju gados universitātē un arī pēc augstskolas beigšanas. V. Rešetovs ir darinājis vairākus sienu gleznojumus Almati.

1987. gadā V. Rešetovs kļuva par Padomju Savienībā pirmā izdevniecības kooperatīva “Vārds” (Слово) Rīgā līdzdibinātāju, viņš ilustrēja B. Pasternaka, I. Severjaņina, M. Vološina, M.  Cvetajevas, Sašas Čorniha un citu autoru dzejoļu krājumus. Pēc vairāku izdevniecību pasūtījuma māksliniecisko noformējumu veidojis ap 30 grāmatām.  Viņa vadītajā izdevniecībā tika izdoti  izcilā Vidusāzijas arhitektūras pazinēja, arhitektūras vēsturnieka S. Hmeļņicka kopotie raksti  astoņos sējumos (Rīga-Berlīne) un grāmatu “Māris Liepa. Publiski un intīmi” (Rīga: Gamajuna, 2006).

1990. gadā V. Rešetovs piedalījās mākslinieku-miniatūristu darbu izstādē  Ļeņingradā (tagad: Sanktpēterburgā), piedalījies starptautisko grupu izstādēs Rīgā (BaltArs), personālizstādēs Rīgā, Jūrmalā, Talsos. Viņa darbi sastopami mākslas darbu privātkolekcijās Maskavā, Sanktpēterburgā, Rīgā, Londonā. V. Rešetovs ir gleznojis baletmeistara Borisa Eifmana, Latvijas prezidentu Gunta Ulmaņa, Vairas Vīķes-Freibergas, dziedātājas Jeļenas Kamburovas, dziedātāja Ērika Kurmangalijeva un vēl citu sabiedrībā plaši pazīstamu cilvēku portretus.

Kopš 1993. gada V. Rešetovs organizē koncertus, bijis impresārijs, organizējis pasaulē vienīgo kontrtenoru festivālu “Farinelli-Fest”; izrādes-pastičo “Farinelli nolaupīšana” (2005. gadā Latvijas Nacionālajā operā) libreta autors un producents; ilggadējs Māra Liepas un baletmeistara Andra Liepas vārdā nosauktā fonda  partneris; pusotru gadu strādāja  televīzijas programmā “Balzams dvēselei” – sacerēja saržus un uzstājās kadrā. Būdams producents, organizēja Latvijas televīzijas kanālā TV-5 Vairas Vīķes-Freibergas pirmo televīzijas interviju pēc viņas ievēlēšanas par  Latvijas prezidenti 1999. gadā. Pateicoties Vladimira Rešetova žurnālista darbībai, Latvijas cilvēki varēja klātienē redzēt un  ieklausīties pasaulē pazīstamu kultūras darbinieku domās.

V. Rešetovs  bijis festivālu impresārijs Polijā, Rīgas geto muzeja valdes loceklis, regulāri publicējies Latvijas un Kazahstānas preses izdevumos. Viņš prot krievu, latviešu, vācu, poļu un angļu valodu.

Rešetovuģimenē ir divas meitas, mazdēls un mazmeita.

Foto:Pazīstamais Rīgas producents Vladimirs Rešetovs kopā ar Maiju Pļisecku un Rodionu Ščedrinu. Rīga, 2005. gads. Lielā mērā pateicoties Vladimiram Rešetovam, Rīgas publika varēja savām acīm skatīt pasaulslavenos māksliniekus.