Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca Viļakā

Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca. – Balvu novads, Viļaka, Eržepoles ielā 61.

Pašreiz esošā Vissvētās Dievmātes Patvēruma (Pokrova) mūra baznīca ir uzcelta Eržepoles folvarkā (folvarks - pusmuiža Latgalē 18. un 19. gs. – tulk. piez.) augstienē blakus Marienhauzenas muižai (vācu: Marienhausen), tāpēc arī baznīcas draudze sākotnēji dēvēta par “Eržepoles”. Tagad šeit atrodas Ziemeļlatgales pilsēta Viļaka (latg.: Vileks), kas ietilpst Balvu novada sastāvā.Viļaka ir izvietojusies pie tāda paša nosaukuma ezera, 28 kilometru attālumā no novada centra Balviem un 8 kilometru attālumā no KF robežas.

19. gadsimta sākumā, 1806. gadā, kad Marienhauzenas muižu nopirka muižnieks Semjons Gorožanskis (citos avotos – Horožanskis), muižā jau bijusi koka pareizticīgo baznīca. Tās būvēšanas laiks nav zināms. 1824. gada 5. martā muižu nopircis cits muižnieks, pēc ticības katolis – Ignātijs de Lippe-Lipskis. Iespējams, tāpēc pareizticīgo baznīcu nācās pārcelt no šejienes uz Balviem.

1863. gadā par pārzini uz Balvu Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas draudzi tika norī-kots tēvs Aleksijs Popovs. Viņš bieži viesojās Viļakā, rīkojot garīga rakstura pārrunas ar vietējiem zemniekiem latviešu valodā. 1867. gada 1. jūlijā t. Aleksijs pārcelts no Balviem uz Viļaku, kur Eržepolē tika ierīkota pagaidu pareizticīgo baznīca. Tolaik draudzes locekļu skaits bija 1624 cilvēki.

1868. gadā, sakarā ar krietni pieaugušo skaitu pareizticīgo, Eržepolē tika nodibināta patstāvīga draudze un vienlaikus uzsākta mūra dievnama celtniecība. Arhitektoniski tā ir bizantiešu tipa, plānojumā krustveida baznīcas ēka. Kulta celtnes pamatapjoms vainagots ar pieciem, simetriski izvietotiem sīpolveida kupoliem.Virs dievnama priekštelpas uzcelts divstāvu teltsveida zvanu tornis, kas arī ir vainagots ar sīpolveida kupolu. Baznīca atrodas Viļakas augstākajā vietā – 120 metrus virs jūras līmeņa, un no pakalna ir labi redzama pilsētas panorāma.

Viļakas pareizticīgo baznīca par godu Vissvētās Dievmātes Patvērumam iesvētīta 1871. gada 6. jūnijā. Svinīgo iesvētīšanas ceremoniju vadījis Polockas un Vitebskas bīskaps Savva (Tihomirovs, 1819-1896).

1896. gadā draudzē bija 1612 draudzes locekļi. 1898. gada rudenī t. Aleksijs Popovs sirmā vecuma dēļ devies ārpus štata un 1899. gada 4. janvārī uz Viļaku tika nosūtīts kalpot tēvs Kirils Zaics (Zaķis). Šeit t. Kirils attīstījis enerģisku darbību – 1900. gadā pēc viņa iniciatīvas dievnama paspārnē tika atvērta baznīcas draudzes meiteņu skola, baznīcas zvanu tornim iegādāts jauns 448 kilogramus smags zvans. Dievnamā bija veikti remontdarbi, izbūvēts žogs ap baznīcas ēku; izveidots sieviešu koris.

1911. gadā t. Kirils Zaics (Zaķis) saņēmis jaunu norīkojumu un par Vissvētās Dievmātes Patvēruma dievnama pārzini kļuvis tēvs Jānis Dāle. 1922. gadā viņu nomainījis tēvs Ādams Vītols, kura kalpošanas laikos tika veikts plaša mēroga baznīcas ēkas remonts un uzcelta jauna mājiņa sargam. 1938. gadā draudzē bija 1670 pareizticīgo, vairākums no viņiem – latvieši.

No 20. gadsimta 40. gadu sākuma un Otrā pasaules kara gados, kā arī laikposmā pēc kara beigām Viļakas pareizticīgo baznīcā kalpojis virspriesteris t. Joanns Nosevičs, pēc tam viņa dēls – t. Vasīlijs Nosevičs.

Padomju režīma laikos, 1964. gada 22. decembrī, Viļakas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcas ēka bija smagi cietusi ugunsgrēkā. Ilgu laiku pareizticīgo dievkalpojumus nācās noturēt Viļakas luterāņu baznīcā.

Tikai pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, 1991. gadā, kad tika atzīmēta 120. gadskārta kopš Viļakas pareizticīgo baznīcas iesvētīšanas, izdevās pabeigt diev-nama ēkas renovāciju.

Viļakas Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

2021. gadā Viļakas pareizticīgo draudze atzīmējusi 150. gadadienu kopš dievnama iesvētīšanas. Pēc 2021. gada datiem, baznīcas pārzinis ir t. Georgijs Šelomienko.

2023. gads

Dažādos gados draudzē un dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:

No 1867. līdz 1898. gadam – t. Aleksijs Popovs (1822-1907).

No 1898. līdz 1911. gadam – t. Kirils Zaics (Zaķis; 1869-1948).

No 1911. līdz 1921. gadam – t. Jānis Dāle (1868-1942).

No 1922. līdz 1935. gadam – t. Ādams Vītols (1876-1942).

No 1941. līdz 1953. gadam – t. Joanns Nosevičs (1881-1953).

1944. – 1947. gadā – psalmotājs; 1947.-1949. g. un 1953.-1971. gadā – priesteris t. Vasīlijs Nosevičs (1918 - ?).

No 1948. līdz 1949. gadam – t. Nikolajs Lapikens (Lapekins; 1893-1973).

Informācijas avoti:

С.П. Сахаров «Православные церкви в Латгалии». Autora izdevums, Rīgā, 1939. g. 34.-38. lpp.

Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Спра-вочник. Е. Щеников (сост.). Рига, 2017. 78.-80. lpp.