Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas baznīca Vertulovā

Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas baznīca. – Ludzas novads, Rundēnu pagasts, Vertulova.

Vertulova (arī Vjortulova) ir ciems Ludzas novada Rundēnu pagastā. Apdzīvotā vieta atrodas 11 kilometru attālumā no Rundēnu pagasta centra, 42 kilometruu attālumā no Ludzas novada centra un 287 kilometru attālumā no Rīgas.

Vertulovā jau izsenis atradusies uniātu baznīca (uniāti pakļaujas Romas pāvestam, uniātu baznīcās dievkalpojumi notiek pēc pareizticīgo parauga, bet teoloģija ir katoļu – tulkot. piez.). Taču pēc šīs teritorijas pievienošanas Krievijas impērijai 1772. gadā, noticis pakāpenisks vietējo iedzīvotāju pārejas process Pareizticībā. Tomēr precīzs datums, kad tieši šeit tika izveidota pareizticīgo draudze, nav zināms.

Zināms vien tas, ka 1826. gadā draudzes locekļi paši saviem spēkiem uzcēluši baznīcu no māla un paegļu zariem, bez zvanu torņa. Jumts bija klāts ar salmiem. Iespējams, ka sākotnēji tā bija uniātu baznīca, taču jau 1830. gados tā pakāpeniski pārveidojās par pareizticīgo.

1856. gadā no māla un paegļu zariem būvētā baznīcas ēka bija tik stipri novecojusi, ka dievkalpojumi tajā bija jāpārtrauc. 1859. gadā Rēzeknes un Ludzas baznīcas apriņķa prāvests virspriesteris Vasīlijs Stramkovskis nonācis pie secinājuma, ka radusies nepieciešamība būvēt jaunu baznīcas ēku.

Trīs gadu laikā noritējuši būvniecības sagatavošanas darbi un 1862. gadā sākās dievnama celtniecība. Darbuzņēmējs Jevgrāfs Komovs būvdarbus bija paveicis tik kvalitatīvi, ka pēc tam Ludzas baznīcas apriņķa prāvesti daudzus gadus pieminēja Vertulovas dievnamu kā vienu no labiekārtotākajiem šajā apriņķī.

Vertulovas koka baznīcas celtniecība tika pabeigta 1866. gadā, tajā pašā gadā dievnams iesvētīts par godu Vissvētās Dievmātes Piedzimšanai.

Sakrālās celtnes pamatapjoms ir trīsstāvu.Virs plānojumā četrstūrainā galvenā apjoma ir izbūvēts zems sešstūrveida apjoms, virs tā – tornītim līdzīgs, neliela izmēra astoņstūrains apjoms, kuru vainago sudrabots sīpolveida kupols uz dekoratīvā zemkupola pamata. No altārdaļas puses pamatapjomam ir piebūvēta daudzstūrveida apsīda. Virs priekštelpas slejas krusta vainagots zvanu tornītis. Kulta ēkas izmēri: 18 x 9 x 15 m.

Iesvētīšanas brīdī dievnamā nebija baznīcas liturģisko piederumu, taču gada laikā, pateicoties draudzes pārziņa t. Andreja Sčensnoviča un draudzes locekļu pūlēm, šī problēma tika atrisināta. Pateicoties celtniecības kvalitātei, koka dievnamam pat 20. gadsimta sākumā nebija nepieciešams kapitālais remonts, visi remontdarbi aprobežojās ar kulta ēkas periodisku krāsošanu, jumta seguma un žoga remontu. Aptuveni 100 metrus no Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas baznīcas atrodas pareizticīgo kapsēta.

Vēl pirms baznīcas klēra ēku uzbūves, 1862. gada 1. novembrī tēvs Andrejs Sčensnovičs savās mājās atvēra baznīcas draudzes skolu. Toreiz tajā mācījās 12 bērni, no tiem 5 bija katoļi. Priesterim izdevās pārliecināt draudzes locekļus par nepieciešamību uz baznīcas zemes uzcelt skolas ēku, un 1864. gadā skola ieguva savu telpu, tajā mācījās jau 26 bērni.

1906. gadā tika pieņemts lēmums iegādāties dievnamam sv. Sirdsskaidrā Sarovas Serafima ikonu. Par draudzes locekļu ziedojumiem tika nopirkta ikona par 100 rubļiem – tolaik tā bija visai prāva naudas summa.

Pareizticīgo skaits Vertulovas draudzē mainījās: 1866. gadā bija 960 draudzes locekļu, 1899. gadā – 1871, 1901. gadā – 1065 (300 cilvēku, cerot uz labāku dzīvi, pārcēlušies uz Sibīriju, daļa devās peļņā uz pilsētām). 1908. gadā draudzes locekļu skaits bija 1391, 1937. gadā – 1574 cilvēki, tajā skaitā 6 pareizticīgie latvieši.

Starpkaru laikposmā, 20. gadsimta trīsdesmitajos gados Vertulovas draudzes pārzinis t. Vladimirs Paņkovs panācis to, ka bijušās uniātu baznīcas vietā tika uzstādīts krusts.

Vertulovas Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas dievnamam tuvākās pareizticīgo baznīcas: Brodaižas baznīca atrodas aptuveni 13 kilometru attālumā, bet Vecslabadas – 19 kilometru attālumā.

Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas baznīca Vertulovā darbojas arī mūsu dienās. Saskaņā ar 2020. gada datiem, pareizticīgo dievnama pārzinis ir priesteris Sergijs Kiričenko.

2024. gads

Draudzē un dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:

No 1856. līdz 1857. gadam – t. Kaļiniks Savickis (1828–?).

No 1857. līdz 1867. gadam – t. Andrejs Sčensnovičs (1830–?).

No 1881. līdz 1904. gadam – t. Gavriils Orlovs (1856–?).

No 1904. līdz 1909. gadam – t. Timofejs Sokolovskis (?–?).

No 1909. līdz 1916. gadam un no 1940. gada – t. Dāvids Lielmežs (1854–?).

No 1932. līdz 1939. gadam – t. Vladimirs Paņkovs (1892–1967).

No 1947. līdz 1949. gadam – t. Mihails Šeršņevs (1910–1986).

No 1948. līdz 1952. gadam un no 1958. līdz 1961. gadam – t. Vasīlijs Stepanovs (1901–?).

No 1965. līdz 1976. gadam – t. Jakovs Ļegkijs (1906–1982).

No 1976. līdz 1982. gadam – t. Gavriils Popovs (1938–?).