Vissvētās Dievmātes Ibērijas ikonas baznīca Valkā

Vissvētās Dievmātes Ibērijas ikonas baznīca. – Valkas novads, Valka, Ausekļa ielā 14.

Valka ir pilsēta Latvijas ziemeļos, Valkas novada administratīvais centrs. Pareizticīgo draudze šeit izveidojusies 1845. gadā.

1847. gadā Valkā tika uzcelta pareizticīgo baznīca un iesvētīta Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja vārdā. Dievnama ēka bija no koka, plānojumā iegarena, ar nelielu kupolu virs pamatapjoma un zvanu torni virs priekštelpas. 1890. gadā draudzē bija trīs skolas: baznīcas draudzes un divas palīgskolas. Šajās skolās mācījās vairāk nekā 100 bērnu.

Pilsētas iedzīvotāju skaits nemitīgi pieauga un 1896. gadā Valkā sāka darboties otra – Svētmocekļa Izidora pareizticīgo draudze. Katrā draudzē bija apmēram 2 tūkstoši draudzes locekļu.

1897. gada 16. maijā Rīgas un Mītavas/Jelgavas arhibīskaps Arsēnijs (Brjancevs; 1839–1914) veica jaunas baznīcas pamatakmens iemūrēšanas ceremoniju. 1898. gada 18. novembrī Rīgas un Mītavas/Jelgavas bīskaps Agafangels (Preobraženskis; 1854–1928) iesvētījis dievnamu Svētmocekļa Izidora un 72 mocekļu, kopā ar viņu cietušo, vārdā. Baznīca tika būvēta pēc eparhiālā arhitekta Vladimira Lunska (1862-1920) projekta. Dievnams celts no ķieģeļiem un apdarināts ar presētām citronkrāsas flīzēm. Virs krustveida pamatapjoma slejas pieci sīpolveida kupoli, un virs priekštelpas uzbūvēts teltsveida divstāvu zvanu tornis.

1913. gadā Valkas Svētītāja Nikolaja koka baznīcas ēka nodegusi, un tās draudzes locekļus pieņēmis Svētmocekļa Izidora dievnams.

1920. gadā pilsēta tika sadalīta starp Latviju un Igauniju, un Svētmocekļa Izidora dievnams nonācis Igaunijas teritorijā - Valgā. Ilgu laiku Latvijas Valkas pareizticīgajiem nebija sava dievnama.

Padomju režīma laikos Svētmocekļa Izidora dievnams Valgā bija pieejams arī Valkas pareizticīgajiem iedzīvotājiem, taču 1991. gadā, pēc Igaunijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas, Latvijas Valkas pareizticīgo draudzes locekļiem kļuvis aktuāls jautājums par sava dievnama celšanu.

Pēc Valkas pareizticīgo iedzīvotāju lūguma vietējā luterāņu draudze iznomājusi viņu reliģiskajām vajadzībām savu koka saimniecības ēku. Šo ēku izremontēja un iekārtoja tajā pagaidu baznīcu, kurā pareizticīgo dievkalpojumus noturēja Valmieras Svētā Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija draudzes pārzinis virspriesteris t. Vladimirs Fedotovs.

Drīzumā toreizējais Valkas pilsētas mērs Vents Armands Krauklis piešķīris zemesgabalu jaunas pareizticīgo baznīcas celtniecībai. Dievnama projektu izstrādājusi Latvijas arhitekte Lija Kukele.

2003. gada 2. augustā notika jaunā dievnama pamatakmens likšanas ceremonija. Uz pamatakmens iesvētīšanas svinībām bija ieradušies: Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs (Kudrjašovs), baznīcas apriņķa prāvests virspriesteris t. Nikolajs Tihomirovs, Valmieras dievnama pārzinis virspriesteris t. Vladimirs Fedotovs.

Baznīcas ēkas būvdarbus vadījis Kārlis Sārs. Trīs dienas pēc vietas iesvētīšanas un pamatakmens likšanas ceremonijas tika sagatavota būvbedre kulta celtnes pamatiem. Lodes ciema ķieģeļu rūpnīca baznīcas celtniecībai atvēlējusi ķieģeļus par pazeminātu cenu. 2004. gada rudenī sākušies ēkas apdares darbi.

2005. gada 8. janvārī jaunuzceltais dievnams Valkā tika iesvētīts. Pēc vietējās draudzes locekļu vēlēšanās un ar LPB Virsgana Aleksandra (Kudrjašova) svētību baznīcu iesvētīja par godu Vissvētās Dievmātes Ibērijas ikonai. Baznīcas iesvētīšanas dienā Vissvētās Dievmātes Ibērijas brīnumdarošās ikonas kopija (nozīmējums) tika nogādāta Valkas dievnamā no Valmieras, kur šī ikona glabājās Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija dievnama altārī. (Vissvētās Dievmātes Ibērijas ikona [kriev.: Iverskaja, grieķu: Portaitissa] tiek godāta kā brīnumdarošā, pieder pie “Odigitrija – Ceļarādītāja” ikonu tipa. Oriģināls atrodas Ibērijas grieķu [agrāk – gruzīnu] vīriešu klosterī Sv. Atona kalnā, Grieķijā – tulkot. piez.).

Dievnama ēkai ir augsts cokols, kas ļāva iekārtot pagrabstāvu ar logiem, kur atrodas dienesta telpas. Baznīcas centrālā apjoma sienas noslēdz zakomaras (zakomara ir senkrievu arhitektūrai raksturīga ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto tās liekto līniju – tulkot. piez.). Pamatapjoma jumts ir četrslīpju, virs tā slejas sīpolveida kupols, kas balstās uz dekoratīvā daudzšķautņu zemkupola pamata. Sānu sienās ir trīs arkveida logi, turklāt vidējais logs ir augstāks par sānu logiem. Priekštelpai ir divslīpju jumts un tā ir zemāka par pamatapjomu. Virs ieejas baznīcā uzbūvēts zvanu tornis, ko vainago neliels sīpolveida kupols, vēl viens sīpolveida kupols slejas virs pusapaļas altāra apsīdas. Jumta segumu un kupolus klāj vara loksnes. Baznīcas interjerā uzstādīts skaists ikonostass.

Valkā tika uzcelta arī divstāvu baznīcas draudzes māja, kurā atrodas svētdienas skola.

Valkas Vissvētās Dievmātes Ibērijas ikonas baznīca izceļas ar arhitektūras formu daiļumu un harmoniju, kā arī ar apdares rūpību. Pareizticīgo dievnams kļuva par pilsētas rotu un apkaimes garīgo centru.

2023. gads

Valkas pareizticīgo draudzēs kalpojuši šādi garīdznieki.

Svētītāja Nikolaja draudzē:

No 1847. līdz 1850. gadam – t. Pjotrs Znamenskis (1820–1870).

No 1851. līdz 1859. gadam – t. Aleksandrs Troickis (1825–1880).

No 1866. līdz 1869. gadam – t. Aleksandrs Vozdviženskis (?–1869).

No 1870. līdz 1875. gadam – t. Nikolajs Grozdovs (?–1875).

No 1871. gada un no 1881. līdz 1897. gadam – t. Aleksandrs Karzovs (1848–1899).

No 1875. līdz 1881. gadam – t. Pēteris Mednis (1844–1916).

No 1884. līdz 1888. gadam – t. Pāvils Kārkliņš (1858–?).

No 1897. līdz 1917. gadam – t. Aleksandrs Tamms (1858–1939).

No 1919. līdz 1923. gadam – t. Joanns Meļcs (1878–1951).