Vjačeslavs Skripniks

Vjačeslavs Skripņiks (1969. g. 19. maijā Rīgā, Latvijas PSR – 2020. g. 18. augustā Rīgā, Latvijas Republikā) – fotogrāfs.

Vjačeslavs Skripņiks piedzima Rīgā metinātāja Nikolaja Skripņika (1939–2006) un pirmo klašu skolotājas Lidijas (dzim. Jelfimova, 1931–2003) ģimenē. Tēvs bija dzimis Harkovas apgabalā, Ukrainā, māte bija no Arhangeļskas apgabala Krievijā, viņai no pirmās laulības bija 1954. gadā dzimusī meita Irīna (pēc laulībām uzvārdā Carjuka), kura tagad dzīvo Ukrainā.

1976.–1986. gadā Vjačeslavs mācījās Rīgas 20. vidusskolā, no 1986. līdz 1991. gadam studēja Latvijas Valsts universitātēs Ģeogrāfijas fakultātē. Kopš bērnības viņš aizrāvās ar mūziku, kolekcionēja skaņuierakstus, patika spēlēt šahu un piedalījās šaha turnīros bērniem – šo interesi viņā veicināja tēvs. Viņš pievērsās arī fotografēšanai un šī nodarbe daudzējādā ziņā noteica viņa turpmāko dzīvi.

V. Skripņiks gandrīz vai visu savu darba mūžu bija fotogrāfs Rīgas  Dzemdību namā, Miera ielā 45. Atnāca uz turieni visai nejauši: deviņdesmito gadu sākumā viņa drauga ģimenē piedzima dēls, un Vjačeslavs piedāvāja jaunajiem vecākiem fotosesiju. Drīz pēc tam dzima ideja profesionāli fotografēt jaunās ģimenes, kuras laimīgas atstāj dzemdību namu. V. Skripņiks veica šo darbu, būdams vēl universitātes pēdējo kursu students un ar nelieliem pārtraukumiem darīja to līdz savai aiziešanai mūžībā, fotografēdams gan māmiņas ar jaundzimušajiem palātās, gan tēvu pirmo tikšanos ar saviem mazuļiem. Pateicoties V. Skripņika iemūžinātajiem laimīgajiem mirkļiem, jaunajiem ļaudīm tie jo spilgtāk saglabāsies atmiņā uz visu mūžu. Šajā darbā, protams, bija vajadzīga īpaša pieeja, īpašs vērojums – jaundzimušo taču nevar palūgt pozēt vai uzsmaidīt fotokameras priekšā. Desmitiem tūkstošu cilvēku ir iemūžināti V. Skripņika fotogrāfijās.

Saskarē ar klientiem viņš bija taktisks un rīkojās profesionāli, viņam bija neapstrīdama reputācija. Daudzi vērsās pie viņa lūgt fotografēt dažādas ģimenes svinības, kāzas, kristības. Rīgā viņu pazina daudzi cilvēki, dažādās darbības sfērās strādājošie.  Savu darbu viņš veica radoši un ar mīlestību. Katrā cilvēkā viņš prata saskatīt raksturīgākos ārienes vaibstus un iekšējās pasaules iezīmes, uzsverot cilvēkā labāko. Viņš nodarbojās arī ar reklāmfotogrāfiju. Rīgas Dzemdību nama palātu un dzemdību zāļu sienas grezno viņa fotogrāfijas, viņš ir piedalījies fotokonkursos, ir saņēmis Rīgas fotokluba diplomus.

V. Skripņika fotogrāfijās saskatāma autora labā gaume, viņš daudz fotografējis dabu un arī cilvēkus. Nekad viņš neapstājās savā radošajā attīstībā, vienmēr pilnveidoja darba paņēmienus, iepazinās ar jaunumiem fototehnikā.

V. Skripņiks bija godprātīgs un patiess, ļoti pārdzīvoja dzīvē notiekošo netaisnību, nekad nevienu konkrēti nevainoja, bija mierīgs un apdomīgs, viņam piemita laba humora izjūta. Viņš prata rast kopīgu valodu ar visiem cilvēkiem.

Viņa dzīvesbiedre bija Irīna (pirmslaulības uzvārdā Petrikina, dzimusi 1968. gadā), 1995. gadā ģimenē piedzima dēls Oļegs.

Vjačeslavs Skripņiks aizgāja mūžībā 2020. gada 18. augustā pēc ilgas slimības. Apglabāts Pokrova kapsētā.

Vjačeslava Skripņika draugs Sergejs Coja