Vladlens Dozorcevs

Vladlens (Vladilens) Dozorcevs (1939. gada 3. jūlijā Roslavļā, Smoļenskas apgabalā, Krievijas PFSR) – dzejnieks, rakstnieks, scenārists, dramaturgs un politiķis.

Vladlena Dozorceva māte – Nadežda Salova pēc profesijas bija agronome; viņa tēvs – Leonīds Dozorcevs pirms Otrā pasaules kara bija direktors kādā no uzņēmumiem.

1941. gadā sākoties karam starp nacistisko Vāciju un PSRS, Vladlena tēvs devās uz fronti, bet ģimene tika evakuēta uz Urāliem.

1947. gadā sākās Rīgas laikposms Vladlena Dozorceva dzīvē. Sākumā viņš mācījies Rīgas 26. vidusskolā, kas atradās pie Āgenskalna tirgus. Vidusskolu viņš pabeidza 1956. gadā, kad toreizējā Padomju Savienībā sākās neskarto zemju apguves kampaņa. Vidusskolas absolvents Vladlens Dozorcevs pēc vietējās komjaunatnes organizācijas izsniegtās ceļazīmes devās uz Kazahstānu, lai tur piedalītos Turgajas boksīta raktuvju būvniecībā. Tomēr drīz vien viņš saslima un atgriezās Rīgā.

1958. gadā V. Dozorcevs iestājies Latvijas Valsts universitātes (LVU) Filoloģijas fakultātē, kuru absolvēja 1963. gadā. Studiju gados viņš bija publicējis savus pirmos dzejoļus.

Pēc tam V. Dozorcevs strādājis dažos Latvijas laikrakstos, Latvijas Televīzijā, kur veidojis vairāk nekā desmit dokumentālās filmas. Vēlāk viņš kļuva par Rīgas Kinostudijas scenāriju kolēģijas locekli. Pēc viņa scenārijiem tika uzņemtas šādas spēlfilmas: "Gaidiet Džonu Graftonu", "Māja bez izejas", "Apvedceļš", "Svešā lieta" utt. Viņš piedalījies arī daudzsēriju televīzijas spēlfilmas "Ilgais ceļš kāpās" tapšanā.

Līdzās tam V. Dozorcevs pievērsās arī dzejas un prozas darbu sacērešanai. Viņš ir šādu dzejoļu krājumu autors: «Автострада»/ "Autostrāde" (1965. g.); «Гон»/ "Riests" (1972. g.); «Печаль свободного полёта»/ "Brīvā lidojuma skumjas" (1979. g.); «Двухтысячный год»/ "Divtūkstošais gads" (2000. g.); «В ожидании суда»"/ “Gaidot tiesu" (2007. g.); «Персональный код»/ "Personas kods" (2012. g.); kā arī dzejas izlases noslēguma grāmatas «Остальное сжечь»/ "Pārējo sadedzināt" (2016. g.) autors.

1982. gadā tika publicēts Vladlena Dozorceva romāns «Одинокий стрелок по бегущей мишени» / "Vientuļais šāvējs skrejošā mērķī", kas vēlāk tika iekļauts grāmatā «Четыре происшествия»/ "Četri atgadījumi".

Gados, kas tika nostradāti Rīgas Kinostudijā, viņš bija uzrakstījis divas lugas – «Последний посетитель»/ "Pēdējais apmeklētājs" un «Завтрак с неизвестными»/ "Brokastis ar nezināmām personām", ilgu laiku šīs lugas netika iestudētas, jo nebija cenzūras atļaujas. Taču 1985. gadā vienu no šīm lugām Ļeņingradas/ Pēterburgas Lielajā drāmas teātrī bija iestudējis izcilais krievu režisors Georgijs Tovstonogovs, un pēc tam abas V. Dozorceva lugas tika iestudētas lielā skaitā teātru. Piemēram, luga «Последний посетитель»/ "Pēdējais apmeklētājs" tika iestudēta 130 Krievijas teātros, bet luga «Завтрак с неизвестными» / "Brokastis ar nezināmām personām" – 60 teātros. Viņa lugas tika iestudētas arī Japānā, Rietumvācijā un Austrumvācijā, Bulgārijā, ASV un Kubā.

1986. gadā autors kā ārzemju viesis tika uzaicināts uz Jūdžina O'Nīla Centru, kur notikusi dramaturgu konference ar eksperimentālu iestudējumu Konektikutā un komerciālu iestudējumu Maikla Mainera teātrī Sentpolā, Minesotas štatā.

1987. gadā V. Dozorcevs kļuva par literārā žurnāla "Daugava" galveno redaktoru (žurnāls tika izdots krievu valodā). Pateicoties viņam, šajā žurnālā sāka publicēt vairāk publicistisku rakstu un tā metiens bija palielinājies līdz 109 tūkstošiem eksemplāru mēnesī.

Kad bijušajā Padomju Savienībā sākās pārbūves (jeb “perestroikas”) laiks,  Vladlens Dozorcevs iesaistījās politikā un aktīvi atbalstīja Latvijas Tautas frontes (LTF) izveidi un kļuva par LTF Valdes locekli. 1990. gadā viņš tika ievēlēts par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no LTF. 1990. gada 4. maijā viņš balsoja par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

Vladlens Dozorcevs bija viens no Tautas Saskaņas partijas dibinātājiem. No 1995. līdz 1998. gadam viņš bija LR 6. Saeimas deputāts pēc šīs partijas saraksta.

Vladlens Dozorcevs ir Latvijas valsts augstākā apbalvojuma Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2000. g.).

2009. gadā tika izdota V. Dozorceva memuāru pirmā grāmata «Настоящее прошедшее время»/ "Tagadnes pagātnes laiks", bet 2017. gadā – memuāru otrā grāmata «Другой Юрканс»/ "Citāds Jurkāns" krievu un latviešu valodā.

Vladlena Dozorceva dzeju latviešu valodā atdzejojis izcilais latviešu dzejnieks Jānis Sirmbārdis. Sadarbībā ar populāro latviešu komponistu Raimondu Paulu V. Dozorcevs bija sacerējis vairākus desmitus dziesmu Laimai Vaikulei, Marijai Naumovai un Valērijam Ļeontjevam. 2001. gadā viena no viņa dziesmām, kas sacerēta kopā ar komponistu Igoru Krutoju, kļuva par gada dziesmu Krievijas televīzijā.

Patlaban Vladlens Dozorcevs dzīvo Jūrmalā. Kopš 1995. gada viņš ir atraitnis. Viņam ir divi dēli - Andrejs (uzņēmējs) un Maksims (tulkotājs), kā arī meita Valērija (kinooperatore).

Daudz detalizētāka informācija par Vladlenu Dozorcevu ir atrodama viņa autobiogrāfiskajā grāmatā «Настоящее прошедшее время»/ "Tagadnes pagātnes laiks". – Rīga, 2009.