Rems Trofimovs

Rems Trofimovs (1928. gada 1. novembrī Kazaņā, Krievijas PFSR – 2001. gada 19. oktobrī Rīga, Latvijas Republikā) – profesors, žurnālists, literatūrzinātnieks, literatūras kritiķis, tulkotājs.

Rems Trofimovs ir dzimis Kazaņā (Tatārijas APSR) arhitekta Alekseja Trofimova ģimenē. Kopš 1947. gada viņš dzīvoja un strādāja Rīgā. Tajā pašā gadā viņš iestājās Latvijas Valsts universitātes (LVU) Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā. Vēl būdams students, viņš sāka publicēt rakstus un reportāžas laikrakstā "Sovetskaja molodjož". 1953. gadā viņš ieguvis diplomu par LVU absolvēšanu.

R. Trofimovs ne tikai strādāja Latvijas krievvalodīgos plašsaziņas līdzekļos, bet bija arī vissavienības laikraksta "Ļiteraturnaja gazeta" korespondents , kas tajos laikos bija visai prestiži Rīgas žurnālistam.

Lai gan Rems Trofimovs ieceļoja Latvijā jau pēc vidusskolas beigšanas, viņš tik ātri un labi apguva latviešu valodu, ka varēja publicēt recenzijas un apcerējumus tādos latviešu preses izdevumos, kā žurnālā "Karogs", laikrakstos "Literatūra un Māksla" un "Cīņa". Viņa raksti bija veltīti ne tikai latviešu, bet arī Rietumu literatūrai un kultūrai.

Jau studiju gados Rems Trofimovs sāka tulkot pazīstamo latviešu rakstnieku daiļdarbus krievu valodā un nodarbojās ar to visu atlikušo mūžu. Šeit ir minēti tikai daži no viņa tulkojumiem krievu valodā: 1953. g. – Eduards Salenieks. "Soli pa solim"; 1955. g. – Kārlis Grigulis. "Vāverīte Baltastīte"; 1955. g. – Ādolfs Talcis. "Mani svārciņi"; 1961. g. – Miervaldis Birze. "Visiem rozes dārzā ziedi..."; 1965. g.  – Leons Paegle. "Stāsti"; 1971. g. – Jānis Sudrabkalns. "Divas noveles"; 1978. g. – Andrejs Skailis. "Brīnumatslēga".  

1964. gadā Rems Trofimovs tika uzņemts Latvijas PSR Rakstnieku savienībā.

No 1959. līdz 1962. gadam viņš mācījās Maksima Gorkija Literatūras institūta aspirantūrā Maskavā.

1965. gadā pēc disertācijas aizstāvēšanas R. Trofimovam tika piešķirts filoloģijas zinātņu kandidāta grāds. 1992. gadā disertācija tika nostrificēta un tās autors tika atzīts par filoloģijas doktoru (Dr. philol.).

No 1969. līdz 1992. gadam Rems Trofimovs pasniedzis LVU Filoloģijas fakultātē, docējis LVU Žurnālistikas nodaļā, bija Žurnālistikas katedras vadītājs.  

No 1992. līdz 2001. gadam viņš pasniedzis Baltijas Krievu institūtā (BRI). Kopš 1997. gada viņš ir profesors. Tajā pašā gadā tika publicēts Rema Trofimova mācību līdzeklis “Žurnālistikas pamati”.

Rems Trofimovs bija ne tikai rakstu, bet arī grāmatu autors. 1963. gadā latviešu valodā tika izdota viņa brošūra "Dzejnieka ceļš: LPSR Tautas dzejnieka Jāņa Sudrabkalna dzīve un daiļrade" – par latviešu dzejnieku Jāni Sudrabkalnu. Gadu vēlāk jau krievu valodā tika publicēta viņa grāmata ar tādu pašu nosaukumu.

1982. gadā tika publicēta Rema Trofimova grāmata "Jāņa Raiņa lirika", kas veltīta latviešu literatūras klasiķa dzejnieka Raiņa lirikas analīzei.

R. Trofimovs bija speciālists ne tikai latviešu literatūras jomā. 1970. gadā viņš kā līdzautors kopā ar Elvīru Dreibandi sarakstījis grāmatu par Rīgā dzimušo, pasaulslaveno kinorežisoru Sergeju Eizenšteinu.

1986. gadā krievu valodā tika publicēta Rema Trofimova atmiņu grāmata «Надписи на книгах»/ "Ieraksti grāmatās" – par tikšanās ar tādiem slaveniem rakstniekiem kā Kurts Vonnegūts, Pablo Neruda, Andrejs Upīts, Jānis Sudrabkalns un citiem.

No 1976. līdz 1979. gadam Rems Trofimovs bija literatūras un mākslas žurnāla "Daugava" galvenais redaktors (šis žurnāls tika izdots krievu valodā).

Rems Trofimovs ir miris 2001. gada 19. oktobrī Rīgā.

Informācijas avoti:

https://humma.lv/en/person/872073/Rems-Trofimovs

Rems Trofimovs — Literatūra
https://www.literatura.lv/personas/rems-trofimovs