Kristus Debesbraukšanas baznīca Tilžā

Kristus Debesbraukšanas baznīca. – Balvu novads, Tilžas pagasts, Tilža, Pārupes ielā 12.

Tilža (latgaliešu: Tiļža; agrāk Kokoreva) ir apdzīvota vieta Balvu novada Tilžas pagastā, pagasta centrs. Lielciems ir izvietojies Tilžas upes krastos, 31 kilometra attālumā no novada centra Balviem un 250 kilometru attālumā no Rīgas.

Kokorevas ciems sācis veidoties 19. gadsimta 90. gados, kad vietējās muižas īpašnieks atdalīja no muižas zemes 15 hektārus un atvēlēja zemesgabalus apbūvei. Jau 1895. gadā šeit tika uzcelta baznīcas draudzes skolas koka ēka. Tā kā šajā apvidū dzīvoja ne mazums pareizticīgo latviešu, tad eparhiālais misionārs - pēc tautības latvietis, tēvs Pēteris Liepiņš (Lepins) sāka aktīvi darboties, lai panāktu to, ka vienlaikus ar skolas ēku tiktu uzbūvēta arī pareizticīgo baznīca. Vissvētākā Sinode piešķīrusi 2000 rubļu un dievnams tika piebūvēts pie baznīcas draudzes skolas ēkas.

1896. gada 8. decembrī jaunuzceltā koka baznīca tika iesvētīta par godu Kristus Debesbraukšanai.

Uzbūvētā agrāk par tai piebūvēto dievnamu skolas ēka, laika zoba sagrauzta, bija pamatīgi novecojusi un 20. gadsimta 80. gadu sākumā tika nojaukta. No šīs ēkas palikuši tikai akmens pamati vien, taču tai piebūvētā baznīca stāv joprojām.

Tilžas dievnams tika būvēts kā tradicionālā koka guļbūve uz akmens pamatiem, ar divslīpju jumtu. Mūsu dienās tā veidols ir šāds: altārdaļas apjoms ir zemāks un šaurāks par baznīcas pamatapjomu, altārdaļas jumts ir trīsskaldņveida. Dievnamam nav kupola virs tā pamatapjoma, bet teltsveida zvanu tornis atrodas virs altārdaļas. Zvanu torņa teltsveida jumtu vainago sīpolveida jumols, kura forma ir raksturīga 19. gadsimta beigu pareizticīgo dievnamu arhitektūrai. Kulta ēkas izmēri ir 10 X 8 X 3 metri.

Baznīcas iekštelpu griesti ir plakani, sienas krāsotas koši zilā krāsā. Interjerā uzstādīts vienkāršs divrindu ikonostass. Agrāk dievnamā bijušas vērtīgas ikonas, taču vēlāk daļa no tām tika nozagta, jo baznīca bija apzagta divas reizes. Taču tās iekšsienas joprojām rotā 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā gleznotās ikonas. Uz vienas no ikonām latviešu valodā vecajā drukā rakstīts: “Trīsvienīgais Dievs”.

Sākumā Kokorevas/ Tilžas Kristus Debesbraukšanas baznīca tika pierakstīta Balvu pareizticīgo draudzei. Dievkalpojumus šeit noturējuši t. Pēteris Liepiņš un Balvu Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcas pārzinis t. Andrejs Mazurs.

Atsevišķa Kokorevas (vēlāk Tilžas) pareizticīgo latviešu draudze tika izveidota tikai 1910. gadā.

Pēc esošajām ziņām, 1938. gadā Tilžas draudzē bija 724 draudzes locekļi. Dievnamam piederēja 40 hektāri zemes un baznīcas klēra māja.

Kristus Debesbraukšanas pareizticīgo latviešu draudze un baznīca Tilžas lielciemā turpina darboties arī pašlaik, dievkalpojumi šeit notiek reizi mēnesī.

Tilžas Kristus Debesbraukšanas baznīcai ir vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss.

2024. gads

Dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:

1896.–1900. gadā – t. Pēteris Liepiņš (1870–?).

No 1904. gada, 1936. gadā – t. Andrejs Mazurs (1878–1938).

Līdz 1911. gadam – t. Jānis Apiņš (?–1931).

1912.–1914. gadā – t. Pēteris Kļaviņš (1881–?).

1915.–1917. gadā – t. Boriss Ramāns (1875–?).

1930.–1931. gadā – t. Jānis Baumanis (1908–1985).

1935.–1936. gadā – t. Leonīds Zuments (1909–?).

1938.–1941. gadā – t. Nikolajs Karzubs-Karzubovs (1916–?).

1940.– 1948. gadā – t. Jakovs Zjatjevs (1881–1949).