Pētera I pieminekļa atklāšana Rīgā

1910. gadā par galveno notikumu imperatora Nikolaja II vizītes laikā Rīgā kļuva Pētera I pieminekļa atklāšana.

Pētera I pieminekļa atklāšana Rīgā. Foto no laikraksta Baltische Post Nr.161, 17.07.1910.

                 Piemineklis imperatoram Pēterim I Rīgā

1903. gadā Rīgas pilsētas dome bija pieņēmusi lēmumu par pieminekļa Pēterim Lielajam uzstādīšanu Rīgā. Brīvprātīgie ziedojumi sastādīja tiem laikiem milzīgu summu – 87 236 rubļus 89 kapeikas. No tiem 300 rubļus pārskaitīja 97. Vidzemes kājnieku pulka virsnieki, pilsētas administrācija ieguldīja 28 tūkstošus rubļu, pārējos ziedojumus veica dažādas biedrības, muižniecība, rīdzinieki un Vidzemes guberņas iedzīvotāji. Konkursa rezultātā no 58 priekšlikumiem komisija izvēlējās Berlīnes arhitektūras profesora Gustava Šmita-Kasela (1867–1954) projektu, kas tika risināts klasiskajā stilā. Pieminekļa caram uzstādīšanas vieta tika noteikta Aleksandra bulvāra (tagad – Brīvības bulvāris) sākumā.

Projekta īstenošana sākās 1909. gadā, un 12 mēnešu laikā darbi tika pabeigti. Statujas pamatni projektējis vācu tēlnieks Kārlis Rēmerts, ārējās noformēšanas dizains tika uzticēts vietējam vācu izcelsmes tēlniekam Augustam Francim Folcam. Granīts piemineklim tika pasūtīts Somijā, Pētera I jātnieka statujas liešanu veica firma “Martin and Piltring” Vācijā.

Pieminekļa atklāšana un iesvētīšana notikusi 1910. gada 4. jūlijā. Atklāšanas ceremonija sakrita ar 200. gadadienu kopš uzvaras pār zviedriem, kad grāfa Borisa Šeremetjeva karaspēkam izdevās ieņemt Rīgu. Pieminekļa svinīgās atklāšanas ceremonijas un vēsturiskās jubilejas trīs dienu svinību priekšvakarā Rīgā uz jahtas “Štandart” ieradās imperators Nikolajs II kopā ar savu ģimeni.

Kad tika noņemts plīvurs, daudzu skatītāju priekšā visā krāšņumā parādījās majestātisks skulptūrālais tēls. Uz augsta, iegarena pjedestāla ar pusapaļiem stūriem, atradās imperatora Pētera I staltā figūra, lepni sēžot uz zirga. Tērpies Preobraženskas pulka formas tērpā, botfortos, ar zobenu pie sāniem, bronzas jātnieksno augstuma it kā aplūkoja pilsētu. Monarha galvu rotāja slavenā trīsstūrveida cepure, kājas bija kāpšļos, skatiens bija vērsts uz priekšu. Pjedestāla priekšpusē bija izveidots divgalvainais ērglis, zem tā bija uzraksts: “Pēteris Lielais. 1710–1910. 4. jūlijs”. Uz pjedestāla, kas atradās uz plašas pakāpienveida pamatnes, sānu virsmām tika novietoti Rīgas un Vidzemes guberņas ģerboņi. Jātnieka statuju ieskāva zems čuguna žogs.

Ap to pašu laiku tika atklāti vēl divi pieminekļi monarham. Viens no tiem tika uzstādīts Kurtenhofas nometnē – Rīgas garnizona vasaras bivakā (netālu no Salaspils). Šis piemineklis tika izveidots par militārpersonu ziedojumiem, tas bija no pulētām akmens plātnēm darināts obelisks, kas vainagots ar zeltītu monarha varas simbolu. Virs tā ar plaši izplestiem spārniem bija lidojoša ērgļa tēls. Daugavgrīvas cietoksnī tika uzstādīts vēl viens granīta obelisks ar kapara monarha varas simbolu virsū, kas vainagots ar Pētera ērgli un lauru vainagu.

Pētera I piemineklim Rīgas centrālajā laukumā bija lemts nostāvēt īsu laiku. Kad 1915. gada jūlijā vācu karaspēks tuvojās Rīgai, no pjedestāla noņemtā Pētera I statuja tika ievietota tvaikonī “Serbino” un transportēta uz Sanktpēterburgu. Kuģošanas laikā tvaikonis, kas kuģoja zem angļu karoga, Somu līcī tika torpedēts ar vācu zemūdeni un nogrimis pie Igaunijas krastiem.

Pēc Pirmā pasaules kara beigām, 1934. gadā Igaunijas ūdenslīdēji, kuri pētījuši nogrimušo tvaikoni, atraduši Pētera I statuju, kas bija aizaugusi ar aļģēm.Viņi nespēja pilnībā izcelt jātnieka statuju no ūdens un mēģināja to uzspridzināt, lai izceltu statuju pa daļām. Tā rezultātā zirga vēders tika nopietni bojāts, taču pieminekļa fragmenti tika savākti. Rīgas dome saņēma piedāvājumu no Igaunijas tos izpirkt un pēc vairākām sanāksmēm tam piekrita. 1934. gada 23. jūlijā jātnieka statujas fragmenti tika atvesti uz Latviju un uz laiku novietoti vispirms Rīgas pilī, bet pēc tam - Doma katedrāles Krustejā. Taču līdz tam laikam vairs nebija vietas, kur varētu uzstādīt pieminekli: gandrīz vai tā bijušajā atrašanās vietā tika celts Brīvības piemineklis. Rīgas dome ierosināja atjaunot statuju un novietot to Viestura dārzā, netālu no gobas, kuru, saskaņā ar leģendu, bija iestādījis imperators. Tomēr Rīgas dome neuzdrošinājās to darīt un bronzas jātnieka statuja tika nosūtīta uz kādas Rīgas rūpnīcas noliktavu.

1959. gadā jātnieka statuja (tas, kas no tās bija palicis pāri) tika nogādāta uz Rīgas labiekārtošanas pārvaldes noliktavu. Daži entuziasti centās organizēt pieminekļa atjaunošanu; viņu vidū bija arī pilsētas galvenais arhitekts Nikolajs Rendelis (1913–1964). 1977. gada 25. septembrī Rīgas pilsētas izpildkomitejas sēdē tika nolemts atjaunot Pētera I pieminekli līdz 1990. gadam, taču tas netika paveikts.

1988. gadā monarha skulptūrālā tēla fotogrāfija piesaistīja inženiera Staņislava Razumovska ievērību, šis inženieris strādāja militārās būvniecības organizācijā. Viņu tik ļoti aizrāva ideja par jātnieka statujas atjaunošanu, ka viņš pilnībā veltīja sevi statujas fragmentu meklēšanai. Viņš atrada tos neapsargātās noliktavas sarūsējušā dzelzs kaudzē. Razumovskim izdevās pārliecināt padomju militārās vienības komandieri pieņemt glabāšanai dzelzs “paliekas”, kuras viņš atrada. Līdz tam laikam daudz kas jau bija nozaudēts. Pēc tam, kad 1993. gadā noliktava, kurā tika glabāta jātnieka statuja, tika nodota Latvijas armijai, visi pieminekļa fragmenti tika konfiscēti.

Neatkarīgajā Latvijā iniciatīvu par saviem līdzekļiem atjaunot imperatora jātnieka statuju izteica kompānijas “Teikas nami” prezidents Jevgeņijs Gombergs. Iepriekš saņēmis īpašnieka, Rīgas domes, piekrišanu, viņš atveda uz Rīgu speciālistus no Sanktpēterburgas Valsts Krievu muzeja. Mākslinieki pēc esošo fragmentu fotogrāfijām un samazinātā skulptūras modeļa atveidojuši trūkstošās detaļas. Tās tika izlietas Sanktpēterburgā.

Statujas restaurācijas darbi bija pabeigti 2001. gada vasarā, Rīgas dibināšanas 800. gadadienas priekšvakarā. Tā paša gada 17. augustā jātnieka statuja tika uzstādīta Kronvalda parkā, netālu no Rīgas Brīvostas pārvaldes ēkas. Triju svētku dienu laikā pie statujas, lai to aplūkotu, ieradās cilvēki un ne tikai krievi. Visi atzina, ka Rīgā nav bijis šāda pieminekļa, proti, jātnieka statujas. Tomēr kopumā sabiedrības reakcija uz Pētera I pieminekli bija negatīva.

2003. gada 28. maijā Streļnā pie Pēterburgas, parādes laukumā, kur kādreiz Krievijas lielkņazi rīkojuši militārās parādes un skates, svinīgi tika atklāts bronzas jātnieka piemineklis Sanktpēterburgas un Konstantīna pils dibinātājam Pēterim I. Pieminekļa liešana un uzstādīšana tika veikta pēc Jevgeņija Gomberga atļaujas, par starptautiskā Konstantīna fonda naudu. Kopija tika izveidota Denisa Gočijajeva darbnīcā – tajā pašā vietā, kur tika izlietas iztrūkstošās Rīgas oriģināla detaļas.

Bet Rīgas bronzas jātnieka atjaunotā statuja atrada patvērumu filantropam Jevgeņijam Gombergam piederošajā privātīpašumā.

Oļegs Puhļaks

См.: Прибалтийские русские: история в памятниках культуры (1710–2010). – Рига, 2010.

Источники информации:

1. Памятники истории и культуры русских в Латвии. – Рига, 1999. Сост. О. Пухляк, А. Ржавин.

2. О. Пухляк. Шесть узлов вокруг памятника Петру Первому // газета «Вечерняя Рига», 1 (11 или 21) октября 2001 года.

3. Сокол К.Г. Монументальные памятники Российской империи. – Москва, 2006.

4. Васильев Ю. Классицизм в архитектуре Риги. – Рига, 1961.

Илья Дименштейн. Несостоявшийся памятник Фольца

Валентина Петрова, Валерий Потапов. Петр I на Александровском бульваре

Елена Слюсарева. Пётр по-прежнему на коне