Taisija Repina

Taisija Repina (dzim. Trubeckaja; 1937. g. 11. novembrī, Ogrē, Latvijas Republikā – 2022. g. 4. aprīlī, Ogrē, Latvijas Republikā) – sabiedriskā darbiniece.

Taisija ir dzimusi 1937. gada 11. novembrī Ogrē, virspriestera t. Joanna Trubeckoja (1911-1991) un viņa dzīvesbiedres Milicas Trubeckajas (dzim. Piļaja; 1912-1977) ģimenē. Taisijas vectēvs tēva līnijā bija Latgalē pazīstams un ticīgas tautas mīlēts garīdznieks – virspriesteris t. Ņikanors Trubeckojs (1876-1959). Taisija bija vecākā meita ģimenē. 1941. gadā pasaulē nākusi Anastasija, bet 1948. gadā – dēls Dimitrijs.

Lai arī kur turpmāk dzīvotu Trubeckoju ģimene, viņu bērnu dzimšanas vieta bija Ogre, jo tur dzīvoja Milicas māte – Aleksandra Piļaja (1885-1971) un viņai labi pazīstamā vecmāte. Piļaju ģimenei jau pirms Pirmā pasaules kara piederējusi vasarnīca Ogrē. 1920. gados A. Piļaja uzcēla pansiju “Oger Park”, kurā veiksmīgi saimniekoja līdz pat 1940. gadam (pēc tam padomju okupācijas vara nacionalizējusi visus nekustamos īpašumus) .

Taisijas bērnība pagājusi ezerzemē – Latgalē. Sākumā Trubeckoju ģimene dzīvoja Piedrujā (tolaik Daugavpils apriņķis, patlaban – Krāslavas novads), no 1941. līdz 1944. gadam – Kārsavā (Ludzas apriņķis, patlaban – Ludzas novads), no 1945. gada – Ludzā.

1948. gadā Trubeckoju ģimeni piemeklēja liela nelaime: ģimenes galvu t. Joannu (mēnesi pēc dēla piedzimšanas) arestējā PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta represīvie orgāni un virspriesteris tika notiesāts uz 10 gadiem ieslodzījuma “labošanas darbu” nometnēs (jeb GULAGa koncentrācijas nometnēs – tulkot. piezīme). Tēva arests bija smags pārbaudījums desmitgadīgajai Taisijai, kura arī turpmāk savā dzīvē bija pieredzējusi dažādas vajāšanas. Tomēr viņa tās izturēja un palika uzticīga ģimenes audzināšanas pamatiem.

Absolvējusi septiņgadīgo skolu, viņa iestājās Rīgas Celtniecības tehnikumā un 1954. gadā sekmīgi pabeidza mācības. No tā laika līdz pat 2000. gadu sākumam viņa dzīvojusi Rīgā un strādājusi projektēšanas institūtos, pēc tam – A. Popova Rīgas Radiorūpnīcā.

1976. gadā Taisija Trubeckaja baznīcā salaulājusies ar Valēriju Repinu. 1978. gadā Repinu ģimenē piedzimis dēls Aleksejs.

Pat visgrūtākajos bezdievīgās varas īstenotās antireliģiskās politikas gados, kad Kristīgo Baznīcu un ticīgos bija piemeklējuši grūti laiki, Taisija Repina (Trubeckaja) allaž palikusi dedzīga un uzticīga kristiete. Būdama pareizticīgā virspriestera, turklāt represētā, meita, viņa nereti vien saskārusies ar dažādiem šķēršļiem, kas traucēja viņai pilnā mērā īstenot savas potenciālās iespējas.

Pozitīvā pavērsiena brīdis viņas dzīvē, tāpat kā daudzu citu cilvēku liktenī, bija 1988. gads – Kijevas Krievzemes Kristīšanas tūkstošgades gads – baznīcas un sabiedriskās dzīves atdzimšanas sākuma laikposms bijušās Padomju Savienības teritorijā, tajā skaitā arī Latvijā.

1988. gadā pēc Latvijas sabiedrības iniciatīvas tika nodibināta “Baltslāvu kultūras attīstības un sadarbības biedrība” (kriev. abreviatūra – БСО). Taisija Repina uzreiz iesaistījusies šīs biedrības darbā. Viena no “Baltslāvu kultūras attīstības un sadarbības biedrības” prioritātēm bija atgriešanās pie padomju varas gados zaudētajām tradīcijām un garīgajām vērtībām. Jau 1988. gadā šīs biedrības aktīviste, mākslas zinātniece Vera Bartoševska organizēja pirmo svētceļojumu uz Pjuhticas Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas sieviešu klosteri (Igaunija). Kopš 1989. gada Taisija Repina vairākkārt organizējusi svētceļnieku braucienus uz Pjuhticu. 1990. gadā vienā no šādiem braucieniem piedalījās arī viņas tēvs – virspriesteris Joanns Trubeckojs.

Pateicoties Taisijas Repinas centiniem, bija notikuši arī svētceļojumi uz Valāmas Kristus Apskaidrošanās vīriešu klosteri (šis klosteris tiek dēvēts par Ziemeļu Afonu, atrodas Krievijā, Ladogas ezera vislielākajā Valaama salā – tulkot. piezīme), tāpat viņa organizējusi svētceļojumus uz slaveno Pleskavas Pečoru Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas vīriešu klosteri un citām pareizticīgajiem kristiešiem nozīmīgām vietām.

Savulaik lielu rezonansi vietējā sabiedrībā izraisījuši arī tā dēvēto “veco” krievu – starpkaru Latvijas ģimnāziju absolventu – vakari, kas notikuši 1988.-1992. gadā. Šo daudzskaitlīgo vakaru iniciatore un viena no to organizētājām bija Taisija Repina. Viņai līdzās bija viņas māsa Anastasija un brālis Dimitrijs Trubeckojs, kā arī draugi un paziņas.

1989. gadā tika nodibināta Starptautiskā Vēstures un izglītības, tiesiskās aizsardzības un labdarības biedrība “Memoriāls”. Drīzumā tapa arī “Memoriāla” Latvijas nodaļa. Trubeckoju ģimene aktīvi iesaistījās šīs biedrības darbībā, konkrēti, ziņu vākšanā par represētajiem garīdzniekiem. Pēc biedrības iniciatīvas, tika organizēta staļinisko represiju upuriem veltīta izstāde. Lielu stendu ar 60 represēto garīdznieku vārdiem un fotogrāfijām šīs izstādes ekspozīcijai bija sagatavojuši Trubeckoji. Izstāde notika Rīgas Dzelzceļnieku klubā (patlaban šajā vietā atrodas Maskavas Nams) un izsauca ļoti lielu sabierības interesi. Turpat notika arī piemiņas vakars, kurā uzstājās bijušie GULAGa gūstekņi.

1990. gadu sākumā Taisija Repina kopā ar virspriesteri t. Georgiju Tailovu (1914-2014) bija to ticīgo vidū, kas iniciējuši uzbūvēt Ogrē pareizticīgo dievnamu. Pēc pazīstamās Latvijas arhitektes Ludmilas Kļešņinas projekta, sadarbojoties ar būvinženieri konstruktoru Arni Asi (1933-2022), dievnams Ogrē tika uzbūvēts laikposmā starp 1996. un 2000. gadu. 2001. gada 2. septembrī jaunuzceltā baznīca tika iesvētīta par godu Svētītājam Nikolajam Brīnumdarītājam, Likijas Miras arhibīskapam. Ogres baznīcu iesvētījis Visaugstisvētītais Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Virsgans Aleksandrs (Kudrjašovs).

2011. gadā Taisija Repina sarīkoja piemiņas vakaru, veltītu sava tēva – virspriestera t. Joanna Trubeckoja 100. dzimšanas dienas atcerei. Piemiņas dievkalpojums bija noturēts Rīgas Visu Svēto pareizticīgo dievnamā, kura pārzinis 17 gadus bijis t. Joanns. Tēva Joanna Trubeckoja gaišajai piemiņai veltīts vakars tika sarīkots Rīgas Garīgā semināra telpās.

2000. gadu sākumā Taisija Repina pārcēlās dzīvot uz Ogri, kur jau kopš 1964. gada dzīvojuši viņas vecāki. Taisija turpināja aktīvi piedalīties baznīcas un sabiedriskajā dzīvē.

Taisijas Repinas dzīves ceļš noslēdzās 2022. gada 3. aprīlī. Nelaiķe tika apbedīta Svētā Miķeļa kapos Rīgā.

Taisijas Repinas foto autore – Ludmila Ivanova.

Fotogrāfijas no Taisijas Repinas (Trubeckajas) arhīva