Tatjana Kosinska

Tatjana Kosinska (1903. g. 13./26. augustā Rīgā, Krievijas impērijā – 1981. g. 21.martā Kalifornijas štatā, ASV) – ikonu gleznotāja.

Tatjana Kosinska dzimusi Rīgā ekonomikas zinātnieka, Rīgas Politehnsikā institūta pasniedzēja (1901-1904) Vladimira Kosinska ģimenē. Tatjanas bērnība un jaunība pagāja Odesā un Kijevā, pilsētās, kurās strādāja tēvs. 1922. gadā Kosinsku ģimene emigrēja uz Čehoslovākiju, kur V. Kosinskis pasniedza Krievu universitātes kursos.

Jau bērnībā Tatjana aizrāvās ar zīmēšanu un no 1911. līdz 1912. gadam mācījās S.A.Mako Mākslas skolā Nicā (Francija). Prāgā Tatjana Kosinska mācījās Augstākajā Mākslas skolā, kur apguva ne tikai ikonu izšūšanu, bet arī sāka nopietni nodarboties ar ikonu glezniecību.

1928. gadā Kosinsku ģimene atgriezās Rīgā, kur ģimenes galvam piedāvāja profesora vietu Latvijas Universitātē. Atbraukusi uz Rīgu, Tatjana Kosinska sāka pie mācīties slavenā vecticībnieku ikonu gleznotāja P. Sofronova viņa meistardarbnīcā, kā arī apmeklēja S. Vinogradova mākslas studiju. Drīz atvēra pati savu darbnīcu un sāka pieņemt pasūtījumus. Kosinska ir gleznojusi divas ikonas Daugavpils svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrālei, vairākas pareizticīgo svētbildes Ilūkstes klosterim, četras ikonas, paredzētas ikonu sienai Šķilbēnu baznīcā (tagad – Viļakas apriņķa Šķilbēnu apriņķis).

No 1937. līdz 1938. gadam (ar pārtraukumiem) dzīvoja un strādāja Jeruzalemē, kur apgleznoja kādu dievnamu un vadīja ikonu glezniecības skolu.

1930. gadu beigās Tatjana Kosinska no jauna apmetās Prāgā, kur vadīja Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcas restaurācijas darbus Oļšanskas kapsētā. Pēc 1945. gada dzīvoja Anjērā (pie Parīzes), kur tika uzņemta mūķeņu kārtā ar Serafimas vārdu un gleznoja ikonas. 1958. gadā mūķene Serafima pārcēlās uz ASV, kur turpināja nodarboties ar dievnamu apgleznošanu.

Nomira 1981. gada 21. martā Menloparkā, Kalifornijā.

Tatjanai Kosinskai bija divi brāļi: Andrejs (1897 - ?) un Vladimirs (1908-1959).

Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

История и архитектура Русского Зарубежья

Foto no Veras Bartoševskas  arhīva.