Svētā Apustuļa Andreja Pirmsauktā baznīca Siguldā

Svētā Apustuļa Andreja Pirmsauktā baznīca. – Siguldas novads, Sigulda, Kuršu ielā 9.

Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs. Atrodas Gaujas gleznainajos krastos, 36 kilometru attālumā no Cēsīm. Nozīmīgs Latvijas tūrisma centrs. Pastāv dažādas versijas par vietvārda “Sigulda” izcelsmi. Pati ticamākā versija ir vācu nosaukuma “Segewold” atvasinājums, kas latviski nozīmē “Uzvaras mežs”. Pilsētas tiesības Sigulda ieguvusi 1928. gadā un tā ir viena no latviskākajām pilsētām.

1845. gadā Zēgevoldes/ Siguldas apvidū sākās daļas vietējo luterticīgo latviešu zemnieku pāreja Pareizticībā. 1847. gada sākumā Siguldā tika izveidota pareizticīgo latviešu draudze. Šīs draudzes vēsture ir diezgan savdabīga: ilgstoši draudzei nebija sava dievnama, taču tā turpināja pastāvēt.

1847. gada februārī Rīgas bīskaps Filarets (Gumiļevskis; 1805–1866) nosūtījis kalpot uz Siguldas draudzi tēvu Joannu Sokolovski, kurš labi pratis latviešu valodu. Sākotnēji pareizticīgo lūgšanu nams un baznīcas klērs tika izvietoti kādā mājā Siguldas muižā.

1859. gadā grāfienes Sofijas fon der Borhas (1809–1871) mājā, viņai piederošajā Zēgevoldes/ Siguldas muižā, tika iekārtota mājas baznīca. 1859. gada 11. jūlijā šī baznīca iesvētīta Svētā Jāņa Priekšteča un Kristītāja vārdā. 1879. gadā jaunā muižas īpašniece Olga Kropotkina (dzimusi fon der Borha; 1847-1898) uzsāka veco ēku pārbūvi, un dievkalpojumi Svētā Jāņa baznīcā uz laiku tika pārtraukti. Tie turpinājās no 1885. gada 6. augusta, kad daudz piemērotākā telpā tika iekārtota mājas baznīca.

1913. gadā Olgas Kropotkinas dēls, jaunais Zēgevoldes/ Siguldas muižas īpašnieks, Vidzemes un Kurzemes vicegubernators un imperatora galma ceremonijmeistars, kņazs Nikolajs Kropotkins (1872–1937) veica mājas baznīcas renovācijas darbus. 1913. gada 4. augustā atjaunoto baznīcu iesvētījis Rīgas un Mītavas arhibīskaps Joanns (Smirnovs; 1844–1919).

1920. gadu sākumā īpašumus, kuri bija piederējuši kņazam Nikolajam Kropotkinam Siguldā, Latvijas valsts nacionalizēja agrārreformas gaitā. Kopā ar muižu tika nacionalizēta arī mājas baznīca, un pēc tam pareizticīgo dievkalpojumi sāka notikt Siguldas luterāņu baznīcā, kur tolaik pārmaiņus notikuši dievkalpojumi luterāņiem, katoļiem un arī pareizticīgajiem.

Padomju ateistiskā režīma laikos, 20. gadsimta 60. gados, skaitliski nelielā pareizticīgo latviešu draudze Siguldā tika noņemta no reģistrācijas, tātad slēgta.

2000. gada 8. maijā ar Rīgas un visas Latvijas arhibīskapa Aleksandra (Kudrjašova) svētību pareizticīgo draudze Siguldā tika atjaunota un reģistrēta. Pēc vietējo ticīgo vēlēšanās draudze tika nosaukta svētā Apustuļa Andreja Pirmsauktā vārdā. Vairākus gadus Siguldā pareizticīgo dievkalpojumi notikuši dažādās telpās, līdz draudzes loceklis Igors Boguševičs nodevis draudzes rīcībā sev piederošo visai lielo saimniecisko ēku.

Īsā laikposmā šī utilitārā būve tika kardināli pārbūvēta un pārveidota par skaistu baznīcu. 2010. gada 7. novembrī šeit noticis pirmais dievkalpojums, lai gan dievnams vēl nebija pilnībā pabeigts. Tā paša gada 13. decembrī, svētā Apustuļa Andreja Pirmsauktā piemiņas dienā, Siguldas pareizticīgo baznīcā latviešu un baznīcslāvu valodā bija noturēta pirmā Dievišķā liturģija, pēc kuras notika krusta gājiens ap dievnamu.

Līdz 2011. gada beigām visi celtniecības un apdares darbi bija pilnībā pabeigti. 2011. gada 13. decembrī Daugavpils bīskaps, Rīgas Metropolijas vikārs Aleksandrs (Matrjoņins) noturējis baznīcā Dievišķo liturģiju latviešu un baznīcslāvu valodā, pēc kā tika iesvētīts kupols un kupola krusts.

Siguldas Svētā Apustuļa Andreja Pirmsauktā baznīca atrodas pilsētas nomalē. Virs nelielām privātmājām slejas dievnama kupols, kas ir kļuvis par apkārtnes arhitektonisko dominanti. Sakrālās celtnes pamatapjoms plānojumā ir krustveida, pamatapjomu sedz astoņslīpju jumts. Centrā virs pamatapjoma izbūvēts kompozicionāli izteiksmīgs sešstūrains apjoms ar sienās iebūvētiem pusapaļiem logiem (šādi daudzstūraini apjomi ir raksturīgi 17.–18. gs. pareizticīgo dievnamu arhitektūrai – tulkot. piez.). Virs seštūrainā apjoma slejas zeltīts sīpolveida kupols, kas balstās uz dekoratīvās kupola pamatnes. Altārdaļā pamatapjomam piebūvēta daudzstūraina apsīda. Divslīpju jumtiņu virs ieejas lieveņa vainago neliels sīpolveida jumols. Baznīcai ir pietiekami augsts cokola stāvs, kur izvietotas dienesta telpas.

Sakopto dievnama teritoriju apjož koka žogs, uz žoga ķieģeļu stabiem ir uzstādīti oriģināli sīpolveida jumoli. Sienas un griesti baznīcas iekštelpās ir apšūti ar ģipškartonu, kas ar savām izliektajām plaknēm veido lēzenu velvi. Dievnama interjeru rotā ikonostass, kas dekorēts ar grebtiem elementiem. Ikonostasa kreisajā pusē izvietota Latvijas svētā – svētmocekļa Rīgas Jāņa (Pommera) ikona.

Viena no Siguldas draudzes svētlietām ir kņazu Kropotkinu ģimenes ikona – senatnīgais Kristus Pestītāja tēls. Šo ikonu dievnamam dāvinājis Nikolajs Kropotkins (1924–2014) – pēdējais senās kņazu dzimtas pārstāvis, Siguldas muižas īpašnieku pēcnācējs un attāls leģendārā Rūrika pēcnācējs.

Siguldas dievnama paspārnē darbojas svētdienas skola. Dievkalpojumi baznīcā notiek katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā, kā arī otrajā un ceturtajā sestdienā pulksten 8.30. Citās svētdienās var individuāli lūgt Dievu, jo baznīca ir atvērta no 9.00 līdz 13.00.

Kopš draudzes atjaunošanas brīža un līdz pat šai dienai tajā  svētkalpo virspriesteris t. Sergijs Nazarovs.

2024. gads

Siguldas pareizticīgo draudzē kalpojuši:

No 1847. līdz 1848. gadam – t. Joanns Sokolovskis (1821–?).

1847 –1848. gadā – psalmotājs Jakovs Slavišs (?–?).

Informācijas avoti:

Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII–XXI веках. Спра-вочник. Щеников Е. (сост.), Гаврилин А.В. (конс.). Рига, 2017. 417.–418. lpp.

https://www.pareizticiba.lv/index.php?newid=8454&id=241

https://sobory.ru/article/?object=22393

Foto autors – Vladimirs Tkačenkovs, 2014. gads.