Šķilbēnu Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas baznīca

Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas baznīca. – Alejas iela 11, Šķilbani, Šķilbēnu pagasts, Balvu novads.

Šķilbani (arī Šķilbēni) ir ciems Balvu novada Šķilbēnu pagastā. Ciems atrodas 29,5 kilometru attālumā no novada centra Balviem un 5,5 kilometru attālumā no Latvijas-Krievijas robežas. Apdzīvotā vieta ir izveidojusies ap bijušās Šķilbēnu muižas centru.

Patstāvīgas pareizticīgo draudzes izveidošana šajā apdzīvotajā vietā notikusi, pateicoties Vecslabadas Kristus Augšāmcelšanās baznīcas virspriestera t. Sergija Jefimova pamudinājumam, kurš 1925. gadā apmeklējis Šķilbēnus, lai vāktu ziedojumus sava dievnama vajadzībām. Šķilbēnu draudze tika nodibināta 1926. gadā, atdalot Šķilbēnu muižas un tās apkārtnes pareizticīgos iedzīvotājus no 14 kilometru attālumā esošās Baltinavas Kristus Apskaidrošanas baznīcas draudzes.

Pareizticīgo draudzes pamati Šķilbanos (Šķilbēnos) tika likti 1926. gada 7. martā, kad notikušas Draudzes padomes vēlēšanas. Līdz tam laikam draudzes robežās skaitījās aptuveni 1000 pareizticīgo iedzīvotāju. 1926. gada 5. septembrī Šķilbēnu muižas īpašnieku Ļebedevu namā Rēzeknes baznīcas apriņķa prāvests (jeb blagočinnijs) virspriesteris Aleksandrs Vickops (1876–1931) noturējis pirmo dievkalpojumu jaundibinātajā Šķilbēnu draudzē. Ļebedevu dzimta bez atlīdzības atvēlējusi telpas pagaidu baznīcai un dievnama klēram. Pagaidu baznīca viņu mājā atradusies līdz 1929. gada 2. maijam.

1926. gada 21. oktobrī par draudzes pirmo pārzini ievēlēja priesteri t. Nikolaju Lapikenu, kurš šeit kalpojis līdz 1939. gada 1. janvārim, kad viņš tika iecelts par Balvu Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcas pārzini. No 1939. gada 1. janvāra par Šķilbēnu dievnama pārzini iecelts t. Aleksandrs Dribincevs.

1927. gadā Draudzes padome iegādājusies vienu hektāru zemes Šķilbēnu muižas centrā - dievnamam un kapsētai. Valsts zemes fonds draudzes vajadzībām 1927. gadā piešķīris 11 hektārus zemes. Tika uzsākta ziedojumu vākšana, līdzekļus baznīcas celtniecībai piešķīrusi arī Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinode. 1928. gadā Vasarsvētkos Šķilbanu ciemā notikusi dievnama pamatakmens iemūrēšanas ceremonija. Pareizticīgo kapsēta tika atklāta 1928. gadā. (Šajā kapsētā var aplūkot Šķilbēnu muižas pēdējā īpašnieka muižkunga Ivana Ļebedeva un viņa dēla Vsevoloda kapavietas). Baznīcas ēka un sarga māja blakus tai tika būvētas 1928.–1929. gadā. 1929. gadā uzcelta priestera māja ar saimniecības ēkām, bet 1934. gadā – māja psalmotājam.

1929. gada 2. maijā tēvs Nikolajs Lapikens veicis jaunuzceltā Šķilbēnu dievnama mazo iesvētīšanu un noturējis pirmo dievkalpojumu tajā. Baznīcas svinīgo lielo iesvētīšanu par godu Vissvētās Dievmātes Piedzimšanai 1937. gada 30. maijā veica Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Augustīns (Pētersons; 1873–1955).

Šķilbēnu baznīca ir celta pēc īpaši izstrādātā sinodālā arhitekta Vladimira Šervinska (1894–1975) projekta. Šī savdabīgā sakrālā celtne, kas uzbūvēta nelielā pakalnā, ir apšūta ar horizontāli novietotiem spundētiem dēļiem un krāsota gaiši zilā krāsā. Plānā koka dievnamam ir krustveida forma, ēkas pamati mūrēti no šķeltiem laukakmeņiem. Baznīcas pamatapjomam ir izbūvēts trīslīmeņu jumts, virs tā paceļas liela izmēra sudrabots sīpolveida kupols. Altārdaļa ir piebūvēta dievnama galvenajam jomam poligonālās apsīdas veidā, virs tās slejas neliels sīpolveida kupols. Virs priekštelpas izbūvēts divstāvu teltsveida zvanu tornis, kas vainagots ar sīpolveida jumolu. Baznīcas ieejas portāla divslīpju jumtu balsta četras kolonnas, kas rotātas dekoratīviem kokgriezumiem. Dievnama fasādēs ir redzami sešrūšu logi ar balti krāsotu koka aplodu. Kulta celtnes izmēri – 21,7 x 10,2 x 8,7 metri.

Baznīcas interjerā sienām un griestiem ir apdares dēļu apšuvums, visai neparasts ir griestu konstruktīvais risinājums – tie ir perimetrāli pakāpienveida ar paaugstinātu vidusdaļu. Galvenās ikonas, kas atrodas dievnamā un ikonostasā, ir gleznojuši: ikonu gleznotāja Tatjana Kosinska (1903–1981) un mitroforais virspriesteris t. Kirils Zaics; 1869–1948), kurš izgatavojis arī altārgalda (jeb dievgalda) krustu. Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja ikonu baznīcai ziedojusi vietējās aptiekas īpašniece Sofija Ivanova, bet Vissvētās Dievmātes Kazaņas ikonu – dievnama pārziņa dzīvesbiedre cienīgmāte Jevgēņija Lapikena (dzim. Novoseļska).

Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas baznīcas draudzes locekļu skaits 1938. gada 1. janvārī sastādījis 1350 cilvēku, no tiem 80 bija pareizticīgie latvieši. Dievnama vecākais no 1929. līdz 1939. gadam bija Pāvels Siliņš. Tolaik Šķilbēnu draudzes rajonā darbojušās divas sešklasīgās pamatskolas un četras četrklasīgās skolas, kurās 1938. gadā mācījās 256 pareizticīgie bērni.

Latgalē celtais Šķilbēnu dievnams bija laimīgi pārdzīvojis Otrā pasaules kara un pēckara posta gadus, kā arī nebija cietis padomju režīma laikos, kad tika nojauktas vai pārvērstas par noliktavām daudzas kulta celtnes. Šķilbēnu draudze un baznīca par godu Vissvētās Dievmātes Piedzimšanai darbojas vēl joprojām.

Laikposmā, kas pagājis pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, dievnams tika pamatīgi izremontēts. Draudze iegādājusies jaunus zvanus, jaungleznotas ikonas, tika atjaunota sakristeja. Kopš 2000. gada dievnama pārzinis – priesteris Aleksandrs Oļipovs.

Baznīcas draudzes godātās svētlietas ir Jākobštates/ Jēkabpils Vissvētās Dievadzemdētājas brīnumdarošās ikonas kopija un svētā Svētmocekļa Rīgas Jāņa (arhibīskapa Pommera) ikona. Šķilbēnu dievnams ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis.

2023. gads

Šķilbēnu draudzē un dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:

No 1926. līdz 1939. gadam – tēvs Nikolajs Lapikens (1893–1973).

1937. –1939. gadā – psalmotājs Pēteris Āzītis (1872–?).

1938. –1950. gadā – psalmotājs, 1950. –1954. gadā – diakons, 1976. gadā – priesteris t. Anatolijs Maksimovs (1916–?).

No 1939. līdz 1942. gadam – t. Aleksandrs Dribincevs (1915–?).

1949. –1960. gadā – t. Joanns Semeiņikovs (1906–?).

No 1965. līdz 1967. gadam – t. Josifs Jagodkins (1903–1967).

Dažādos laikposmos – t. Vladimirs Merkuļjevs (1923–1995).

Informācijas avoti:

С.П. Сахаров «Православные церкви в Латгалии». Autora izdevums, Rīgā – 1939. g. 51.-53. lpp.

Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). Рига, 2017. 447.- 448. lpp.