Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Šķeltovā

Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Šķeltovā

Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Šķeltovā. – Krāslavas novads, Šķeltovas pagasta Šķeltovas ciems, Skolas ielā 7.

Patlaban Šķeltova (saukta arī Šķeltiņi) ir pagasta centrs Krāslavas novadā. Šī apdzīvotā vieta atrodas pie gleznainā Šķeltovas ezera, autoceļu Krāslava-Izvalta-Šķeltova-Aglona un Vasiļova-Višķi-Grāveri krustojumā. 19. gadsimta pirmajā pusē, 1828. gadā, Izvaltas, Aulejas, Biķernieku un Naujenes pagastu teritorijā tika nodibināta Krievijas armijas Pirmās sapieru brigādes militārā apmetne, kura 1836. gadā tika pārdēvēta par “Arājkareivju novadu”. Novads tika sadalīts četrās rotās, pēc četriem šeit izvietotiem folvarkiem (folvarks – pusmuiža Latgalē 18.-19. gs.) – Šķeltova, Maļinova, Lipiņišķi un Grāveri.

Tā kā tolaik šajā novadā dzīvoja daudz pareizticīgo, tad viņu reliģiskajām vajadzībām 1836. gadā katrā no šiem četriem folvarkiem tika uzceltas līdzīgas nelielas koka baznīcas, kuras būvētas pēc vienota plāna. Pēc “Arājkareivju novada” likvidēšanas, 1858. gadā visas šīs pareizticīgo baznīcas tika nodotas Polockas arhiereja pārziņā un pie tām tika organizētas baznīcas draudzes.

No visām četrām 1836. gadā bijušajā “Arājkareivju novadā” uzceltajām pareizticīgo baznīcām savu pirmatnējo veidolu un oriģinālo ampīra stilu – kvadrātveida celtnes pamatapjoma formu ar četriem portikiem - ir saglabājusi tikai Šķeltovas Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca. Dievnama fasādes rotā portiki. No ieejas puses portiks ar četrām baltām kolonnām ir izvirzīts uz priekšu; pārējās trīs fasādes rotā pilastri. Dienvidu un ziemeļu fasādē ir pa trim logiem, altāra pusē — divi logi. Dievnama centrālo daļu vainago lēzens sfērisks poligonāls kupols, virs kura ir neliels sīpolveida jumols. Kulta celtnes izmērs ir neliels – tikai 8 x 8 m. Baznīca atrodas pie lielceļa, starp kapu krustiem un bērziem. Šķeltovas dievnams ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Pareizticīgajiem kristiešiem Svētā Nikolaja baznīca ir ievērojama ar to, ka te savulaik, no 1874. līdz 1909. gadam, dievkalpojumus noturējis izcils, tautā iemīļots garīdznieks - virspriesteris Vasīlijs Nazarevskis (1846-1909), kuru 1872. gada 11. maijā pareizticīgo priestera kārtā iesvētījis Polockas un Vitebskas bīskaps Savva (Tihomirovs). Tēvs Vasīlijs visu savu kalpošanas laiku – 35 gadus – pašaizliedzīgi veltījis tikai Šķeltovas baznīcas draudzei. Virspriestera Vasīlija Nazarevska svētīgā dzīve un stingrie, lūgšanu varoņdarba piepildītie dievkalpojumi piesaistījuši dievnamam ne tikai vecticībniekus, bet pat katoļus. Tēva Vasīlija kalpošanas laikā vecticībnieki lasīja klirosā un, piedaloties krusta gājienos, nesa karogus. Svētlaimīga bija arī šā garīdznieka nāve: viņš ir pēkšņi miris 63 gadu vecumā, 1909. gada 6. janvārī pēc nokalpotās ūdens iesvētīšanas baznīcā, pie atvērtiem Ķēniņa vārtiem, klātesot daudziem dievlūdzējiem. Ar Polockas un Vitebskas bīskapa Serafima (Meščerjakova) atļauju virspriesteris Vasīlijs Nazarevskis tika apbedīts savas nāves vietā - pašā baznīcā. Parasti šāds pagodinājums tiek izrādīts tikai bīskapiem. Uz nelaiķa kapavietas tika uzstādīts marmora piemineklis šķirsta veidā, kas saglabājies līdz mūsdienām.

20. gadsimta 30. gados Šķeltovas Svētā Nikolaja baznīcas draudzē nav bijis daudz draudzes locekļu: viņu skaits nepārsniedzis 150-160 cilvēku. Šādai draudzei, kurā tolaik pārsvarā bija trūcīgie Latgales iedzīvotāji, bija grūti uzturēt savu dievnamu. Piemēram, 1926. un 1931. gadā kulta celtnes remonts tika veikts par Sinodes piešķirtajiem līdzekļiem. Daudzkārt remondarbi tika veikti arī par līdzekļiem, kas tika savākti labdarības ceļā. Šķeltovas baznīcas materiālā nenodrošinātība radījusi biežu garīdznieku maiņu šajā draudzē.

1996. gadā – par godu dievnama 160 gadu jubilejai – ar Augstisvetītā Rīgas un visas Latvijas arhibīskapa Aleksandra (Kudrjašova) svētību baznīcas pārzinis veicis kulta celtnes restaurāciju, un šā gada 19. decembrī Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca tika iesvētīta pēc renovācijas darbiem. Lielāko daļu naudas baznīcas atjaunošanai ir ziedojis “Latgales Naftas” bāzes Borovkā direktors Aleksandrs Ponomarenko.

Patlaban Šķeltovas Svētā Nikolaja draudze skaitliski ir vēl mazāka nekā 20. gadsimta 30. gados. Lai izdzīvotu, Latgales ticīgie ļaudis ir spiesti doties darba meklējumos uz pilsētām. Tomēr lielajos Baznīcas svētkos dievlūdzēji joprojām pulcējas šeit, atbraukdami no pilsētām, lai lūgtos Svētītājam Nikolajam Brīnumdarītājam un godinātu virspriestera Vasīlija Nazarevska gaišo piemiņu. 2006. gadā Šķeltovas Svētā Nikolaja baznīca atzīmējusi savu 170 gadu jubileju. Pašreiz baznīcā kalpo un tās pārzinis ir virspriesteris Mihails Stoiko.

2023. gads

 

Dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:

1874. - 1909. gadā – t. Vasīlijs Nazarevskis (1846–1909).

1922. un 1927.–1941. gadā – t. Veniamins Vozņesenskis (1891–1965).

1929. –1931. gadā  – t. Pāvels Savickis (1900–1963).

1934. –1935. gadā – t. Vladimirs Baranovskis (1904–1935).

1934. – 1935. gadā – t. Joanns Trubeckojs (1911–1991).

1935. –1938. gadā  –  t. Georgijs Sberegajevs(1876–1958).

1951. gadā – t. Sergijs Švedovs (1929–1981).

1952. un 1961. –1965. gadā – t. Georgijs Kuzmins (1913–1991).

No (?) līdz 1988. gadam – igumens Daniils (Rogačevs).

1988. - 1994. gadā –  t. Aleksandrs Dvorņikovs.

No 1994. gada līdz mūsu dienām (2023.g.)  – baznīcas pārzinis ir virspriesteris Mihails Stoiko (arī Jersikas Kristus Apskaidrošanās baznīcas pārzinis).

 

Informācijas avoti:

С. П. Сахаров «Православные церкви в Латгалии». Autora izdevums, Rīgā, 1939. g. Igumena Aleksandra (Matrjoņina) papildinājums.

https://zudusilatvija.lv/objects/object/13633/

http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=189&id=179