Bīskaps Serafims (Protopopovs)

Serafims (laicīgais vārds - Semjons Protopopovs; 1818. gadā Maskavā, Krievijas impērijā – 1891. gada 11. janvārī Samarā, Krievijas impērija) – Rīgas un Jelgavas bīskaps (1874.–1877. g.).

Nākamais bīskaps Serafims ir dzimis 1818. gadā Maskavā, priestera Ivana/ Joanna Protopopova ģimenē. S. Protopopovs absolvējis Maskavas Garīgo semināru un 1844. gadā – Maskavas Garīgo akadēmiju. Pēc tam viņš pasniedza Kazaņas Garīgajā akadēmijā.

1847. gadā Semjons Protopopovs tika iesvētīts mūka kārtā, pieņemot vārdu Serafims. 1852. gadā viņš iecelts arhimandrīta garīgajā kārtā. 1854. gadā arhimandrīts Serafims tika iecelts par Kazaņas Garīgās akadēmijas inspektoru.

1855. gadā Serafims (Protopopovs) tika pārcelts uz Simbirskas Garīgo semināru un iecelts semināra rektora amatā. No 1856. gada viņš bija Tveras Garīgā semināra rektors.

1857. gadā Serafims (Protopopovs) kļuva par Tveras Otroča Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas klostera priekšnieku.

No 1866. gada Serafims (Protopopovs) - Staraja Rusas bīskaps, Novgorodas eparhijas vikārs, no 1869. gada - Smoļenskas un Dorogobužas bīskaps.

No 1874. gada 20. oktobra līdz 1877. gada 9. decembrim bīskaps Serafims (Protopopovs) pārvaldīja Rīgas eparhiju.

Virsgans Serafims lieliski prata senās valodas - senebreju, sengrieķu un latīņu, kā arī vācu un franču valodu. Kā pasniedzējs, garīgo mācību iestāžu un eparhiju vadītājs Serafims (Protopopovs) izcēlās ar stingrību. Taču attiecībās ar cilvēkiem viņš bija labsirdīgs un atsaucīgs. Bīskapa dzīvesveids bija ļoti askētisks.

Vadot Rīgas eparhiju, bīskaps Serafims nebija aktīvas misionāriskās darbības piekritējs citu reliģisko konfesiju pārstāvju vidū. Viņš uzskatīja, ka Pareizticībā cilvēkiem ir jāpāriet pašiem bez ārējās ietekmes. Kā cilvēks, kurš daudzus gadus bija pasniedzis garīgās mācību iestādēs, viņš centās panākt Baznīcas klēra izglītības līmeņa celšanu. Iesvētīšanai priesteru kārtā Virsgans Serafims rūpīgi atlasīja šai kārtai cienīgus cilvēkus, priekšroku dodot tiem, kuriem bija laba izglītība. Rezultātā bīskapa Serafima (Protopopova) kalpošanas laikā Rīgas eparhijā ievērojami pieaudzis priesteru skaits ar augstāko garīgo izglītību.

Bīskaps Serafims veicinājis bibliotēku organizēšanu dievnamu paspārnē. Virsgana kalpošanas Baltijā beiguposmā Rīgas eparhijas dievnamos jau bija izveidotas 123 baznīcu un septiņas prāvestību bibliotēkas. Sv. Sinodē bīskaps Serafims bija panācis līdzekļu piešķiršanu jaunas ēkas celtniecībai Rīgas Garīgajam semināram. Tāpat bīskaps centās panākt līdzekļu piešķiršanu Rīgas Garīgās skolas jaunas ēkas celtniecībai.

Tieši Virsgana Serafima (Protopopova) kalpošanas laikā Rīgā sākās jaunās Kristus Piedzimšanas katedrāles būvniecība.

1875. un 1876. gadā bīskaps Serafims divreiz bija apceļojis visus Rīgas eparhijas dievnamus.

1877. gada beigās Serafims (Protopopovs) tika pārcelts uz Samaras un Stavropoles bīskapa katedru.

Bīskaps Serafims (Protopopovs) ir miris 1891. gada 11. janvārī, apbedīts Samaras Svētā Ņevas Aleksandra katedrālē.

Sergejs Coja

Informācijas avoti:

1) Гаврилин А.В. Очерки истории Рижской епархии. 19 век. Рига, Филокалия, 1999. С. 264.;

2) Pommers A. Pareizticība Latvijā. Vēstures apcerējumi. – Rīga, 2015, 79.–84. lpp.;

3) Сахаров С.П. Рижские православные архипастыри за сто лет (1836-1936). Популярно – исторический очерк. Краслава: Изд. Сахарова С.П., 1937. С. 27-30.

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis