Svētā Pravieša Jāņa Kristītāja baznīca Salienā
Svētā Pravieša Jāņa Kristītāja baznīca. – Saliena, Salienas pagasts, Augšdaugavas novads.
Fotogrāfijas autors: Iļja Lepetjans.
Saliena (arī Salanāja, Salonāja) ir ciems Augšdaugavas novada Salienas pagastā (bijušais Ilūkstes apriņķis), pagasta administratīvais centrs. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Salonājas muižas (Sallonay) centra. Ciems atrodas pagasta vidusdaļā Tartaciņas upes krastā, pie autoceļa 27 kilometru attālumā no Daugavpils.
Salienas draudze ir viena no senākajām pareizticīgo draudzēm Ilūkstes apkārtnē. Pirmā koka baznīca Salonājas muižas zemē celta 1760. gadā. Aptuveni pēc simts gadiem kulta celtne, laika zoba sargrauzta, stipri novecojusi, tās koka konstrukcijas kļuva nedrošas un dievkalpojumus noturēt tajā kļuva bīstami, tāpēc 1859. gadā, saskaņā ar eparhijas vadības rīkojumu, baznīca tika slēgta un izjaukta. Tajā pašā gadā, pateicoties Salonājas muižas īpašnieka – vācbaltiešu muižnieka fon Nīmaņa – piešķirtajiem līdzekļiem, pie Tartakas lauku kapsētas tika uzcelta un iesvētīta jauna koka baznīca, kas nosaukta Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja vārdā. Dievnams nebija plašs (tikai 18 m x 8 m) un tā ārējais izskats atstājis visai nomācošu iespaidu.
1889. gadā Rīgas un Mītavas/Jelgavas arhibīskaps Arsēnijs (Brjancevs; 1839-1914), apskatot eparhiju, personīgi pārliecinājies par nepieciešamību būvēt jaunu mūra baznīcu Salienā (Tartakos) un apsolījis draudzes locekļiem atrast līdzekļus šim nolūkam. 1890. gada maijā tika uzsāktas sarunas par zemes gabala iegādi jaunās baznīcas, skolas un saimniecības ēku celtniecības vajadzībām. Vietējie muižnieki – fon Nīmaņi – piekāpušies un piekrituši šim mērķim piešķirt 5 hektārus lielu gruntsgabalu. Naudas līdzekļi celtniecībai, pateicoties arhibīskapa Arsēnija centieniem, tika saņemti no Pēterburgas 2. ģildes tirgotāja Aleksandra Gruzdeva, kurš bija Sanktpēterburgas goda pilsonis, apbalvots ar Sv. Annas 3. pakāpes ordeni. Jaunās baznīcas celtniecība tika pabeigta 1894. gadā un izmaksāja 6000 rubļu. Turklāt tirgotājs A. Gruzdevs ziedojis vēl 650 rubļus – baznīcas piederumu iegādei un dievnama iekšējai iekārtošanai.
1895. gada 27. augustā Salienas baznīca (tagadējā) tika svinīgi iesvētīta Svētā Pravieša un Kristītāja Jāņa Priekšteča vārdā. Dievnams atrodas lielceļa tuvumā pie iebrauktuves Salienas ciemā.
Salienas Svētā Jāņa Kristītāja baznīca celta bizantiešu stilā no pelēkiem šķeltiem laukakmeņiem ar ķieģeļu oderējumu iekšpusē, ēkas stūri, dzegas, logu un durvju ailes apdarinātas ar sarkaniem ķieģeļiem. Tāpat kā lielākajai daļai šādu kulta celtņu, ēkai ir viens sīpolveida kupols, kas centrā slejas virs ēkas pamatapjoma jumta, un dievnamam piebūvēts zvanu tornis, ko vainago teltsveida kupols ar nelielu sīpolveida jumolu. Baznīcas interjeru rotā augstvērtīgs, mākslinieciska izpildījuma vienrindas ikonostass. Dievnama apmēri – 23,63 m x 10,64 m x 7 m.
Blakus dievnamam tika uzbūvētas arī baznīcas klēra mājas. Šim nolūkam 1898. gada martā arhibīskapija par 4450 rubļiem iegādājās no muižnieka Heinriha Nīmaņa divas koka ēkas ar saimniecības piebūvēm. Pēc jaunās mūra baznīcas uzbūvēšanas vecais koka dievnams 1921. gadā tika pārcelts uz baznīcai piederošajām zemēm un pārveidots par skolu. 1898. gadā Salienas draudzē bija 1110 cilvēki, 1914. gadā – 744, bet 1938. gadā – 643 draudzes locekļi. Salienas baznīcas teritorijā atradās pamatskola, kurā mācījās 89 pareizticīgie bērni un apguva astoņu nedēļu Ticības mācības kursu
1990. gadu vidū Svētā Jāņa Kristītāja dievnams divas reizes tika aplaupīts, bija nozagtas 40 ikonas un Evaņģēlijs apzeltītā ietvarā. Laupīšanas izbeidzās līdz ar signalizācijas uzstādīšanu dievnamā, kam līdzekļus, pateicoties V. Bauļinas (toreizējās Daugavpils novada Kultūras pārvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļas vadītājas) pūlēm, piešķīrusi valsts. Kad trešo reizi zagļi ieradās pēc laupījuma, nostrādājusi signalizācija – noziedznieki metās bēgt un šeit vairs nenāca.
1990. gadu beigās baznīcas draudzes locekļi saziedoja personiskos līdzekļus un 1999. gadā dievnamā tika veikts kosmētiskais remonts. Patlaban (2023. g.) Salienas baznīcas pārzinis ir pareizticīgais priesteris t. Vladimirs Osipovs.
2023. gads
Pazīstami priesteri, kuri kalpojuši Salienas baznīcā:
No 1925. līdz 1940. gadam – t. Savva Legkijs (1877-1962);
No 1950. līdz 1960. gadam – t. Simeons Gerasimovs (1879-1963);
No 1961. līdz 1965. gadam – t. Nikolajs Roždestvenskis (1893-1968).
Informācijas avoti:
С.П. Сахаров «Православные церкви в Латгалии». Autora izdevums, Rīgā – 1939. g. 160.-161. lpp.
LVVA, 4754. f., 2. apr., 185. l.
https://www.grani.lv/daugavpils/36470-prihod-naschityval-9000-prihozhan.html
http://kulturasdati.lv/lv/kulturvesturiskas-vietas/salienas-tartaku-pareizticigo-baznica
http://www.eleison.lv/dievnami/Latgale/saliena.htm
http://visitlatgale.com/ru/objects/view?id=1197
https://sobory.ru/article/?object=07894
