Rīgas Svētā Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija baznīca
Svētā Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija baznīca. – Rīga, Krišjāņa Barona ielā 126.
Baznīca, kas nosaukta Svētā Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija vārdā, atrodas Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera teritorijā.
Klostera baznīcas pamatakmens likšanas svinīgā ceremonija notika 1892. gada 25. septembrī un tika veltīta Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija Brīnumdarītāja 500-gades atcerei.
Klostera mājas baznīca bija paredzēta aptuveni 300 dievlūdzējiem. Arhitektoniski dievnama ēku veido vienots ansamblis ar piebūvētu dzīvojamo māju. Būtībā tā ir viena celtne, kas ar brandmūri tika sadalīta divās daļās – mājas baznīcā un kopmītnē mūķenēm. Mājas baznīcas un klostera māsu kopmītnes kompleksa projektu izstrādājis pazīstamais Rīgas arhitekts Jūliuss Pfeifers.
Klostera ēku kompleksa tāmes izmaksas bija ievērojamas, tādēļ radās nepieciešamība ieguldīt prāvus finanšu līdzekļus. Sākusies ziedojumu vākšana. Dāsnu ieguldījumu veicis imperators Aleksandrs III – kopienai tika ziedota summa 29 000 rubļu apmērā pēc kopienas dibinātāju māsu Mansurovu tēva, kņaza Borisa Mansurova lūguma. Ziedojumi bija saņemti arī no Sv. Sinodes virsprokurora Konstantīna Pobedonosceva – 3 000 rubļu; no virspriestera Joanna Sergijeva (tēva Kronštates Jāņa, kurš 1990. gadā tika kanonizēts svēto kārtā) – 500 rubļu; no Rīgas tirgotājiem-labdariem – 3 850 rubļu un no Baltijas Pareizticīgās brālības, tajā skaitā arī būvmateriāliem – līdz 5000 rubļu. Turklāt visi būvmateriāli piegādāti bez atlīdzības.
Dievnama ēka tika uzcelta ļoti īsā laikposmā. Lai piedalītos jaunuzceltās baznīcas iesvētīšanas svinībās, Rīgā bija ieradies Sv. Sinodes virsprokurora biedrs Vladimirs Sablers. 1893. gada 20. jūnijā Rīgas un Mītavas/ Jelgavas arhibīskaps Arsēnijs (Brjancevs; 1839–1914), līdzkalpojot arhimandrītam Inokentijam un daudziem citiem garīdzniekiem, iesvētījis jauno dievnamu Svētā Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija vārdā.
Koka dievnams ir uzbūvēts uz akmens pamatiem, garenbūves veidā, ar pamatapjomam piebūvētu daudzstūra altāra apsīdu, ko vainago sīpolveida kupols ar krustu. Virs baznīcas pamatapjoma četrslīpju jumta uzstādīts analoģiskas formas kupols uz dekoratīvās pamatnes. Rietumpusē baznīcai ir piebūvēts segts ieejas portāla lievenis, kas balstīts uz sešiem grebtiem stabiem. Dievnams bagātīgi dekorēts ar grebtiem koka elementiem – ar tiem rotātas fasādes, ēkas jumta un lieveņa jumtiņa karnīzes. Logu ailes apdarinātas ar grebtām koka apmalēm.
Papildus summai, kas ziedota dievnama būvniecībai, virspriesteris Joanns Sergijevs (tēvs Kronštates Jānis) par saviem līdzekļiem bija pasūtījis pie Rīgas vācu izcelsmes arhitekta Johana Daniela Felsko (1813–1902) vienrindas grebta ozolkoka ikonostasa projektu. Šis krāšanais ikonostass ir saglabājies līdz mūsu dienām, kā svētā Kronštates Jāņa svētība Rīgas Svētās Trijādības-Sergija klosterim.
Pleskavas Pečoru Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas vīriešu klosteris dāvinājis Sirdsskaidrā Sergija mājas baznīcai svētlietu – Vissvētās Dievmātes Vladimiras ikonas “Aizkustinājums” precīzu kopiju (nozīmējumu). Ikonostasā izvietotās ikonas uz zelta fona uzgleznojis mākslinieks A. Baburins par Celtniecības komitejas locekļa Jefima Kamkina līdzekļiem. Altāra labajā pusē atrodas Rīgas tirgotāja N. Vōsta dāvinātā Vissvētās Dievmātes Kazaņas ikonas kopija.
Ļoti vērtīgas
svētlietas dāvinājis Jeruzalemes Patriarhs svētīgais Nikodims. Savu dāvinājumu
viņš pavadījis ar dāvinājuma rakstu, kurā cita starpā rakstīts: “Mēs nosūtām
[..] svētā akmens daļu no mūsu Pestītāja Jēzus Kristus Vissvētā Kapa un citu
svētā akmens daļu no Golgātas kalna, kur Tas Kungs mūsu pestīšanas dēļ tika
krustā sists, un daļu no svētā un Dzīvudarošā mūsu Dieva Kunga Krusta, un daļu
no svētā un slavenā apustuļa Andreja Pirmsauktā svētajiem pīšļiem sudraba
šķirstiņā, uz kura ir attēlota Svētā seja..”.
1950. gados pēc sinodālā arhitekta Vladimira Šervinska (1894–1975) projekta blakus Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija baznīcai tika uzcelts jauns mūra zvanu tornis koka zvanu torņa vietā. Klostera mājas baznīcas sākotnējais interjers daļēji ir saglabājies arī līdz mūsu dienām.
Vairāk nekā 130 gadu kopš dievnama iesvētīšanas un līdz pat mūsu dienām – šeit ne uz vienu dienu netika pārtrauktas klostera māsu lūgšanas.
2024. gads
Informācijas avoti:
Православные храмы Риги. Автор-составитель Н. Дёмина. Издание Латвийской Православной Церкви. (Rīgas pareizticīgo dievnami. Autore un sastādītāja N. Djomina. – LPB izdevums.) История рижской церкви во имя Преподобного Сергия Радонежского.
Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII–XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. 284.–286. lpp.
Ilustrācijas tēmai
