Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Riebiņu lielciemā

Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca. – Preiļu novads, Riebiņi, Lauku ielā 2a.

Riebiņi (agrāk Ribene) ir apdzīvota vieta Latgalē, Preiļu novadā, Riebiņu pagasta centrs. Lielciems ir izvietojies Feimankas upes krastos 6 kilometru attālumā no Preiļiem un 213 kilometru attālumā no Rīgas.

Dievnams uzcelts 1893. gadā. Tā paša gada 28. decembrī jaunuzceltā baznīca tika iesvētīta Svētījā Nikolaja Brīnumdarītāja, Likijas Miru arhibīskapa vārdā.

Pareizticīgo baznīca atrodas nelielā pakalnā Riebiņu lielciema centrā. Sakrālās celtnes izmēri ir 10,78 x 8,39 x 13, 26 metri. Koka baznīcas pamatapjoms ir četrstūrveida. Virs pamatapjoma četrslīpju skārda jumta slejas sīpolveida kupols uz dekoratīvās pamatnes. Austrumu pusē dievnama pamatapjomam piebūvēta četrskaldņveida apsīda, rietumu pusē – divstāvu teltsveida zvanu tornis, ko vainago sīpolveida jumols. Kulta ēkas dzegas rotā dekoratīvi koka elementi. Fasāžu logi rotāti ar ķīļveida koka apmalēm.

Riebiņu baznīcas interjerā ir uzstādīts krāšņs vienrindas ikonostass, kas rotāts ar korintiskā ordera pilastriem (pseidokolonnām). Dievnamā atrodas senos laikos gleznotās ikonas.

19. gadsimta pēdējā desmitgadē dibinātā Riebiņu pareizticīgo draudze sastāvējusi no ticīgajiem, kuri dzīvoja dažādās vietās, jo tolaik citu pareizticīgo baznīcu tuvumā nebija. Sākumā draudze skaitliski bija ļoti liela – tajā bija 700 draudzes locekļu. Taču, izveidojot jaunas pareizticīgo draudzes, piemēram, Jasmuižas (Aizkalnes) draudzi, draudzes locekļu skaits Riebiņu baznīcā būtiski sarucis. 1915. gadā to bija tikai 279 cilvēki, bet 1938. gada 1. janvārī – 95 cilvēki.

Pirms Pirmā pasaules kara sākuma Riebiņu Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja dievnamam tika pierakstīta Svēto apustuļiem pielīdzināmo Konstantīna un Helēnas mājas baznīca. Šo mājas baznīcu 1894. gadā Preiļos savā mūra namā bija ierīkojis muižnieks K. Guļkevičs. Šeit dzīvoja arī Svētītāja Nikolaja baznīcas klērs. Šis klērs vienlaikus kalpoja arī mājas baznīcā.

Līdz 1918. gadam Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcas pārzinis bija tēvs Mihails Savickis. Pēc tam dievnams vairākus gadus palika bez pastāvīgā baznīcas klēra, un dievkalpojumus, vismaz sešas reizes gadā, noturējuši pareizticīgie priesteri no blakus esošajām draudzēm, tajā skaitā arī Tiskādu Svētās un Dzīvudarošās Trijādības baznīcas klēriķi.

Arī mūsu dienās pareizticīgo baznīca Riebiņos joprojām darbojas. 2023. gadā tika atzīmēta 130. gadadiena kopš Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja dievnama uzcelšanas, šā paša gada 19. decembrī, Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja, Likijas Miru arhibīskapa piemiņas dienā, Daugavpils un Rēzeknes arhibīskaps Aleksandrs (Matrjoņins) noturējis Dievišķo liturģiju Riebiņu lielciema dievnamā. Pēc 2023. gada datiem, Riebiņu baznīcas pārzinis ir virspriesteris Mihails Stojko.

2024. gads

Dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:

No 1897. gada – t. Mihails Borisovičs (1872 –?).

No 1909. līdz 1918. gadam – t. Mihails Savickis (1874 –?).

No 1927. līdz 1930. gadam – t. Vasīlijs Filipovs (1879-1950).

No 1930. līdz 1936. gadam – t. Georgijs Sberegajevs (1876-1958).

No 1933. gada – t. Jevstāfijs Ivanovs (1878-1958).

No 1936. gada – t. Joanns Romanovs (1889 –?).

No 1948. līdz 1952. un no 1961. līdz 1965. gadam – t. Joanns Gavrilovs (1886 —?).

Informācijas avoti:

С. П. Сахаров «Православные церкви в Латгалии», изд. Рига, 1939 г. 140.–141. lpp.

Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII–XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. 401. lpp.