Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Rēzeknē
Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca. – Rēzeknes novads, Rēzekne, Kosmonautu ielā 8А.
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, tā atrodas Latgales vidienē, Rēzeknes upes ielejā. Pilsēta ir Rēzeknes novada administratīvais centrs.
1871. gadā Rēzeknē (tolaik – Režicā) tika uzcelta koka baznīca, kas iesvētīta Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja vārdā. Kulta celtnes īpatnība bija tā, ka ēka tika apkurināta. Tādēļ šis dievnams kļuva par tā saukto “silto” baznīcu pie Rēzeknes Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas katedrāles, dievkalpojumi Svētītāja Nikolaja baznīcā notikuši tikai ziemas laikā.
Ar iniciatīvu uzcelt vēl vienu dievnamu nākuši klajā paši Rēzeknes katedrāles draudzes locekļi. Tā kā celtniecībai bija nepieciešami trīs tūkstoši rubļu, bet no valsts naudas tika atvēlēti tikai divi tūkstoši, trūkstošos finanšu līdzekļus savākusi tolaik katedrāles paspārnē darbojošā Svētā Konstantīna Pareizticīgā brālība. Celtniecību vadīja vietējais tirgotājs L. Masļeņņikovs. Jaunuzceltais dievnams tika iesvētīts 1871. gada 6. decembrī.
1909. gadā Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja dievnamā tika izveidota vienticībnieku draudze (vienticība – virziens vecticībā, kura piekritēji, saglabājot senos liturģiskos rituālus, dievkalpojumus pēc veco grāmatu tekstiem u.c., atzīst Pareizticīgās Baznīcas hierarhisko jurisdikciju – tulk. piez.). 1911. gadā baznīcai tika piebūvēts zvanu tornis. Draudzes locekļi paši veica dievnama ēkas apšuvumu. Baznīcā bija senatnīgas ikonas.
20. gadsimtā Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītājas baznīcas stāsts bija visai dramatisks. 1936. gada 5. jūlijā dievnama zvanu tornī tika pacelti pieci zvani, kas reevakuēti no Padomju Savienības. Tolaik baznīcas pārzinis bija enerģiskais priesteris t. Jevstratijs Rušanovs. 1938. gadā Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcas draudzē bija 250 draudzes locekļu
1947. gadā Rēzeknes Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja dievnams smagi cietis no ugunsgrēka. Bet 1961. gada 12. septembrī, kad tā dēvētajos Ņikitas Hruščova laikos notikušas Kristīgās Baznīcas vajāšanas, Rēzeknes pilsētas padomes izpildkomiteja pieņēma lēmumu baznīcu slēgt. Par iemeslu tam kļuva akts, kurā rakstīts par kulta ēkas avārijas stāvokli un nepieciešamību rekonstruēt laukumu, kurā toreiz atradās dievnams. 1961. gada decembrī koka baznīca tika izjaukta. Atbrīvotajā vietā uzcēla kafejnīcu. Visi baznīcas piederumi tika nodoti Rēzeknes katedrālei.
21. gadsimta sākumā, 2006. gadā, Rēzeknē citā vietā tika uzbūvēta grieķu katoļu baznīca. 2008. gadā Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinode atrada finanšu līdzekļus, lai šo dievnamu atpirktu. 2008. gada 3. septembrī Svētītājā Nikolaja Brīnumdarītājā pareizticīgo baznīcā notika pirmais dievkalpojums. Baznīca pilsētas Ziemeļu rajonā bija ļoti nepieciešama. Pirmkārt, ar katedrāli vien Rēzeknes pareizticīgajiem bija par maz, otrkārt, gados vecākiem draudzes locekļiem nebija ērti no Ziemeļu rajona nokļūt pilsētas centrā. Tieši tāpēc Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcas draudze strauji pieauga skaitliski. Turklāt tika konstatēts, ka ziemā baznīcas iekštelpās mēdz būt auksti, bet vasarā ir ļoti smacīgi. Rezultātā tika nolemts kulta ēku izjaukt un uzcelt jaunu, daudz plašāku un pamatīgāku dievnamu.
2012. gadā nelielā Svētītāja Nikolaja baznīca tika izjaukta. 2014. gada 27. novembrī Rēzeknes Ziemeļu rajonā tika likts pamatakmens jauna dievnama būvniecībai. Baznīcas pamatakmens likšanas svinīgo ceremoniju veicis Daugavpils un Rēzeknes bīskaps Aleksandrs (Matrjoņins).
2015. gada 28. novembrī jaunuzceltajam dievnamam tika uzstādīti kupoli un krusti. Agrā rīta stundā krustu iesvētīšanas ceremoniju veica Rēzeknes prāvestības prāvests un Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcas pārzinis virspriesteris Viktors Teplovs, pēc tam draudzes locekļi izpildīja akafistu Svētītājam Nikolajam (akafists jeb akatists - Pareizticīgajā baznīcā slavas dziesma Dievmātei vai kādam svētajam, ko dzied kājās stāvot – tulk.piez.).
Dievnams tika celts koka guļbūves veidā. Virs plānojumā četrstūrainā ēkas pamatapjoma uzbūvēts astoņskaldņveida otrā stāva apjoms – teltsveida tornītis. Tornīti vainago zvīņveida plātnītēm klāts kupols ar astoņstaru krustu. Rietumpusē pamatapjomam piekļaujas dievnama priekštelpa, virs kuras izbūvēts teltsveida zvanu tornis, ko vainago neliels zvīņveida plātnītēm klāts kupols ar astoņstaru krustu. Priekštelpai piebūvēts segts lievenis, dienas gaisma ieplūst baznīcā pa arkveida logiem. Jaunuceltajam divkupolu dievnamam piemīt veidols, kas ir tradicionāls pareizticīgo koka baznīcu arhitektūrai.
Patlaban Rēzeknes Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca darbojas, tajā regulāri notiek dievkalpojumi.
2024. gads
Draudzē kalpojuši šādi garīdznieki:
1876.–1878. gadā – priestermūks Meļitons (1837–1885).
1878.–1884. gadā – t. Nikolajs Mokrinovs (1852–?).
1887.–1888. – misionārs, 1888. – 1889. gadā – priesteris t. Nikolajs Okolovičs (1863–1934).
No 1904. gada – misionārs, 1910.–1939. un 1952.–1955. gadā – priesteris t. Jevstratijs Rušanovs (1873–1956).
1942.–1945. gadā – t. Filips Čepiks (1878–?).
1938.–1943. – psalmotājs, 1943.–1944. gadā – priesteris t. Joanns Poļakovs (1882–1951).
1956.–1957. gadā – t. Viktors Peršins (1885–1958).
1957.–1962. gadā – t. Nikolajs Šenroks (1888–1965).
Informācijas avoti:
С. П. Сахаров. «Православные церкви в Латгалии», изд. Рига 1939 г. 149. lpp.
Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII–XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. 263.–265. lpp.
https://eparhija.lv/hramy-eparhii/hramy-rezeknenskogo-blagochinija/
