Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo Prieks” baznīca Reiku ciemā
Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo Prieks” baznīca. – Ludzas novads, Briģu pagasts, Reiku ciems.
Reiki ir neliels ciems Ludzas novada Briģu pagastā, kas atrodas 7 kilometru attālumā no pagasta centra Briģiem.
Reikos atrodas Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo Prieks” pareizticīgo baznīca. Dievnams ir uzcelts 1857. gadā un faktiski saglabājies savā pirmatnējā veidolā līdz mūsu dienām. Tas ir viens no vecākajiem pareizticīgo koka dievnamiem Latvijā.
Kulta ēka tika būvēta kā pagaidu dievnams, jo Vissvētās Dievmātes Patvēruma draudzes baznīca Jaunās Slobodkas ciemā pēc zibens spēriena bija nodegusi 1857. gada 17. maijā. Tādēļ piecus kilometrus tālāk, Reiku kapsētā, pateicoties priestera t. Ņikifora Kušina un Vissvētās Dievmātes Patvēruma dievnama draudzes locekļu enerģiskajai rīcībai, ātri tika iekārtota neliela koka baznīca. Jau 1857. gadā dievnams iesvētīts par godu Vissvētās Dievmātes ikonai “Visu sērojošo Prieks”.
1867. gadā tika uzcelta arī jauna Vissvētās Dievmātes Patvēruma draudzes baznīca, nodegušās baznīcas vietā. Tomēr izrādījās, ka nelielais dievnams Reiku kapsētā arī ir nepieciešams. Pie tam 1898. gadā Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo Prieks” baznīcas ēkai tika piebūvēta priekštelpa (jeb nartekss – piebūve pie ieejas dievnamā – tulk. piez.), pēc kuras kulta ēka palielinājusies līdz 12 metriem garumā, 5,5 metriem platumā un līdz 7 metriem augstumā.
No 1867. gada Reiku Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo Prieks” baznīca tika pierakstīta Jaunās Slobodkas Vissvētās Dievmātes Patvēruma draudzes baznīcai.
Reiku kapsētas baznīca arhitektoniski ir būvēta koka guļbūves veidā, tās kubveida pamatapjoms ir pārsegts ar četrslīpju jumtu. Virs pamatapjoma slejas uz astoņstūrainas pamatnes uzstādīts sīpolveida kupols ar krustu. Austrumpusē pamatapjomam piekļaujas zema altārdaļa, rietumpusē –priekštelpa, virs kuras izbūvēts divstāvu zvanu tornis, ko vainago sīpolveida jumols ar krustu. Kapsētas baznīca izskatās visai pieticīgi, logu ailes augšdaļā ir trīsstūrveida ar vienkāršām apmalēm.
No 1931. līdz 1945. gadam šajā baznīcā svētkalpoja Jaunās Slobodkas Vissvētās Dievmātes Patvēruma dievnama pārzinis tēvs Pāvels Savickis. Pateicoties viņa centieniem, Reiku baznīcas jumts tika pārsegts ar cinkotu skārdu (pirms tam jumtam bija salmu segums). 1934. gadā tika veikts dievnama iekštelpu sienu apšuvums, ap baznīcu un kapsētu uzbūvēts žogs.
Pirms Otrā pasaules kara Reiku dievnamā darbojās sava Aizbildņu padome, dievkalpojumi baznīcā notika regulāri – katru trešo svētdienu.
1963. gadā padomju varas iestādes slēdza Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo Prieks” baznīcu. Motivācija bija šāda: dievnams atrodas jau nefunkcionējošā kapsētā, tālu no apdzīvotās vietas, kā rezultātā baznīcu izmantot nav iespējams.
Tomēr vēlāk dievnama ēka tika atdota ticīgajiem. Patlaban atjaunotā Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo Prieks” kapsētas baznīca Reiku ciemā darbojas. Dievkalpojumi šeit notiek 5. augustā – baznīcas svētku dienā, kā arī veicot nelaiķu apdziedāšanu. Pēc 2020. gada datiem, dievnama pārzinis ir virspriesteris Viktors Teplovs.
Reiku pareizticīgo baznīca ir vietējās nozīmes valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, bet baznīcas ikonostasa Ķēniņa vārti ir vietējās nozīmes mākslas piemineklis.
2024. gads
Dievnamā kalpojuši šādi pazīstami garīdznieki:
1857.–1865. gadā – t. Ņikifors Kušins (?–1865).
1931.–1945. gadā – t. Pāvels Savickis (1900–1963).
Informācijas avoti:
С. П. Сахаров «Православные церкви в Латгалии», изд. Рига, 1939 г. 120.– 122. lpp.
Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017, 266. lpp.
https://eparhija.lv/hramy-eparhii/hramy-rezeknenskogo-blagochinija/
https://lv.wikipedia.org/wiki/Reiku_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca
