Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Piedrujā

Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca. – Krāslavas novads, Piedrujas pagasts, Piedruja.

Piedruja ir ciems Krāslavas novadā, Piedrujas pagasta administratīvais centrs. Atrodas Daugavas labajā krastā, Baltkrievijas Republikas robežas tuvumā.

Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja pareizticīgo baznīca Piedrujā atrodas Marku upītes (Daugavas pietekas) augstajā krastā. Šī nav pirmā dievnama ēka šajā vietā. Pareizticība šajās vietās bija izplatīta jau sen. Ir zināms, ka agrāk šeit bijis koka dievnams, taču līdz šim nav atrastas ticamas ziņas par tā vēsturi.

19. gadsimta vidū Piedrujas koka baznīcas ēka, laika zoba sagrauzta, jau bija stipri novecojusi un ēkai bija nepieciešami bieži remonti. Tāpēc 1870. gadu beigās radās jautājums par jauna, mūra dievnama uzbūvi.

1883. gada 29. jūnijā notikusi mūra baznīcas pamatakmens likšanas ceremonija. Dievnama projektu izstrādājis Vitebskas guberņas un vienlaikus 1878.–1890. gadā Vitebskas Garīgās konsistorijas eparhiālais arhitekts Aleksandrs Klementjevs (1852–1919). Baznīcas celtniecība turpinājusies divus gadus.

1885. gada 6. oktobrī baznīcas apriņķa prāvests virspriesteris J. Korotkevičs iesvētīja jaunuzcelto baznīcu Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja, Likijas Miru arhibīskapa vārdā.

Šī baznīca tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Krāslavas novadā. Kulta ēka ir projektēta un būvēta, atdarinot senkrievu Vladimiras arhitektūras stila formas un apvienojot tās ar Bizantijas stila elementiem. Plānojumā dievnams ir krustveida, virs tā pamatapjoma slejas pieci sīpolveida kupoli, katrs no tiem balstās uz dekoratīvā zemkupola pamata. Baznīcas centrālā apjoma sienas noslēdz zakomaras (zakomara – senkrievu arhitektūrai raksturīgā ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto tās liekto līniju – tulk. piezīme). Virs priekštelpas izbūvēts divstāvu teltsveida zvanu tornis. Baznīcas fasāžu dekorā izmantoti senkrievu arhitektūras elementi, ēku rotā arkveida logi. Sakrālās celtnes izmēri: 24 x 11 metri.

Pirmā pasaules kara laikā bija cietis Piedrujas baznīcas zvanu torņa teltsveida kupols. Toreizējais dievnama pārzinis t. Ņikons Zaļivskis uzsācis ziedojumu vākšanu un par savāktajiem līdzekļiem 3600 latu apmērā 1924.-1929. gadā izremontējis Piedrujas dievnamu gan no ārpuses, gan arī tā iekštelpas. Par uzcītīgiem baznīcas labiekārtošanas darbiem t. Ņikons Zaļivskis tika apbalvots ar zelta krūšu krustu un iecelts virspriestera garīgajā kārtā.

Laika gaitā draudzes locekļu skaits Piedrujas baznīcā ir ievērojami mainījies. Tā 1890. gadā bija 1429 draudzes locekļi, 1901. gadā – 1334, bet 1910. gadā to skaits bija 1169. Pēc tautības lielākā daļa draudzes locekļu bija baltkrievi. Kad Latvija bija ieguvusi valstisko neatkarību, daļa Piedrujas pareizticīgo draudzes locekļu palika aiz robežas, un viņu skaits bija sarucis gandrīz uz pusi. 1921. gadā bija 452 draudzes locekļi, 1931. gadā – 544, bet 1938. gadā – 591.

Piedrujas baznīcas draudzes īpašumā bija 1884.–1890. gadā Stremku ciemā celtās baznīcas klēra celtnes, kā arī 38 hektāri zemes.

No 1935. gada 1. aprīļa par Svētītāja Nikolaja draudzes pārzini kļuva t. Joanns Trubeckojs. Pateicoties viņa pūliņiem un ar draudzes locekļu palīdzību, tika izremontētas baznīcas klēra celtnes. Tēva Joanna Trubeckoja kalpošanas laikos Pareizticībai tika pievienoti 11 cilvēki.

Piedrujas Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca laimīgā kārtā ir pārcietusi Otrā pasaules kara gadus un padomju ateistiskā režīma laikus un tā sekmīgi turpina darboties arī mūsu dienās.

21. gadsimta sākumā dievnama ēka nonākusi avārijas stāvoklī, jo pēdējais kapitālais remonts šeit tika veikts 1924.–1929. gadā. Baznīcas draudzes locekļi ar savu garīgo ganu priekšgalā nolēmuši piedalīties Krāslavas novada domes projektu konkursā ar mērķi ķerties pie kulta ēkas restaurācijas. 2011. gadā tika uzsākti plaši baznīcas ēkas renovācijas darbi.

Pēc 2023. gada datiem, Piedrujas pareizticīgo draudzē kalpo priesteris t. Rostislavs Terehovs, kurš ir arī Krāslavas Svētā Ņevas Aleksandra baznīcas pārzinis.

2023. gads

Draudzē un dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:

No 1881. līdz 1884. gadam – t. Viktors Beļinskis (1853–?).

No 1893. līdz 1909. gadam – t. Pāvils Puķītis (?–?).

No 1910. līdz 1932. gadam – t. Ņikons Zaļivskis (1864–1949).

No 1932. līdz 1934. gadam – t. Vladimirs Baranovskis (1904–1935).

No 1935. līdz 1941. gadam – t. Joanns Trubeckojs (1911–1991).

No 1942. līdz 1948. gadam – t. Simeons Cvirko (1908–1984).

No 1952. līdz 1953. gadam, no 1961. līdz 1965. gadam – t. Georgijs Kuzmins (1913–1991).

Informācijas avoti:

С. П. Сахаров. «Православные церкви в Латгалии», изд. Рига, 1939 г. 82.–85. lpp.

Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. 249.-250. lpp.