Jurijs Petropavlovskis
Jurijs Petropavlovskis (1955. g. 3. martā Rīgā, Latvijas PSR – 2020. g. 11. aprīlī Rīgā, Latvijas Republikā) – polittehnologs un politiķis.
Jurijs Petropavlovskis ir dzimis 1955. gada 3. martā Rīgā. Tēvs – Aleksejs Petropavlovskis - pasniedzējs augstskolā, pirms tam – padomju armijas virsnieks, artilērists, Otrā pasaules kara dalībnieks; Jurija māte – tirdzniecības sfēras darbiniece.
1973. gadā Jurijs absolvējis Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, 1979. gadā – Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļu. LMA viņš studējis latviešu valodā, kuru pirms tam teicami bija pilnībā apguvis. Viņš brīvi pārvaldījis arī angļu valodu.
1981.–1986. gados J. Petropavlovskis strādājis par dizaineri ražošanas apvienībā «Alfa». Viņš ieguvis patentus dizaina paraugiem, piedalījies uzņēmuma sērijveida produkcijas izstrādē.
1986.–1989. gados J. Petropavlovskis – uzņēmuma «Daiļrade» speciālists trafareta iespieduma (sietspieduma) tehnikā; pēc tam – uzņēmuma «Auseklis» grafiskais dizainers un ražošanas jomas menedžeris; vēlāk – uzņēmuma «Latvijas Strādnieks» grafiskais dizainers un izpilddirektors.
No 1997. līdz 1999. gadam J. Petropavlovskis bijis reklāmas aģentūru «DiaR» un «Page» projektu īstenošanas menedžeris un dažu Latvijā strādājošo starptautisko korporāciju konsultants projektu virzības jomā.
1990. gadu beigās Jurijs Petropavlovskis mainījis savas darbības virzienu un aktīvi iesaistījies politisko procesu vadībā. 1998. gadā tika izveidota politiskā apvienība “Par Cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), un sākumposmā Petropavlovskis konsultējis PCTVL apvienībā ietilpstošo Tautas Saskaņas partiju (TSP).
Taču savas politiskās darbības pirmajos gados Petropavlovskis pakāpeniski arvien vairāk bija satuvinājies ar citu apvienības PCTVL partiju – proti, ar “Līdztiesību”. Šāda attiecību evolūcija ir saistīta ar partijas “Līdztiesība” ideoloģiju un tās biedru sastāvu, jo, ja TSP pārsvarā bija latviešu liberālo komunistu bijušās nomenklatūras pārstāvju partija, tad “Līdztiesība” apvienoja sevī krievvalodīgās tehniskās un humanitārās inteliģences pārstāvjus – pasniedzējus, inženierus, žurnālistus. Petropavlovskim šī vide šķita ideoloģiski un garīgi daudz tuvāka.
Turpmāko desmitgažu laikā Jurijs Petropavlovskis ilgstoši bijis viens no partijas “Līdztiesība” līderiem, kā arī vēlāk viens no šīs partijas pēcteču – PCTVL un Latvijas Krievu savienības – līderiem. Savas politiskās darbības ietvaros Petropavlovskis atbildējis par partijas pirmsvēlēšanu reklāmas kampaņu un starpvēlēšanu kampaņu izstrādi un īstenošanu, partijas attiecību veidošanu ar plašsaziņas līdzekļiem, partijas ideoloģijas un politiskā tēla veidošanu, perspektīvo kandidātu virzību, un vēlāk – par starppartiju starptautisko attiecību uzturēšanu.
Neformāli Jurijs Petropavlovskis bija kļuvis par skolotāju daudziem politiķiem, jo būdams enciklopēdiski izglītots, erudīts cilvēks ar plašu skatu uz lietām, un pastāvīgi novērodams pasaules ekonomikā un politikā notiekošos procesus, Petropavlovskis nežēlojis savu laiku un spēkus, lai izglītotu un apmācītu daudzus partijas un sabiedriskos aktīvistus uzvedības iemaņām politikā.
2001. gadā Jurijs Petropavlovskis īstenojis politisko kampaņu, kas ļāvusi apvienībai “Par Cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) ne tikai veiksmīgi piedalīties Rīgas domes vēlēšanās, bet arī pirmo reizi vēsturē ieiet Latvijas galvaspilsētas valdošās koalīcijas sastāvā. Tajā pašā gadā viņš vadījis projektu sabiedriskās integrācijas jomā ar nosaukumu «2+2». Šo projektu organizējusi Latvijas Cilvēktiesību komiteja (Cilvēktiesību līgu starptautiskās federācijas Latvijas Cilvēktiesību komiteja) un projekta finansēšanu nodrošinājusi Eiropas Padome.
Pēc apvienības PCTVL iestāšanās Rīgas domes valdošajā koalīcijā Jurijs Petropavlovskis tika iecelts par Rīgas domes pilnvaroto Rīgas un Rīgas reģiona attīstības aģentūrā, kā arī, uz noteiktu laikposmu - par municipālo mājokļu būvniecības uzņēmuma SIA «Rīgas pilsētbūvnieks» valdes locekli.
2002. gadā J. Petropavlovskis bijis to personu vidū, kuras kļuva par politiskās apvienības “Par Cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) uzvaras autoriem LR Saeimas vēlēšanās. LR 10. sasaukuma Saeimā PCTVL bija ieguvusi ceturto daļu no deputātu mandātiem.
Pēc virknes šķelšanās, 2003. gada rudenī, “Par Cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” tomēr bija stabilizējusies savā sastāvā. Liels nopelns tanī pieder arī Jurijam Petropavlovskim, kuram izdevās piesaistīt “Līdztiesības” krieviskās, tiesībsargājošās platformas atbalstam dažus populārus politiķus no citām partijām. Partijai izdevās saglabāt PCTVL karogu un ietekmi sabiedrībā, taču tā bija zaudējusi vairākumu deputātu, kuri pārgājuši TSP.
2003.–2004. gados J. Petropavlovskis realizējis savas spējas arī kā viens no Krievu skolu aizsardzības štāba neformālajiem līderiem un publiskajiem spīkeriem.
2005. gadā bija jānotiek kārtējām pašvaldību vēlēšanām. “Par Cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” izvirzījusi Juriju Petropavlovski kā kandidātu Rīgas mēra amatam, taču, ņemot vērā viņa nepilsoņa statusu, viņš nevarēja piedalīties velēšanās.
Sākot ar 2004. gadu Jurijs Petropavlovskis nepārtraukti strādājis, ieņemot Eiropas Parlamenta deputāta palīga amatu. Viņš gatavojis rakstus, analītiskus referātus un radio raidījumus pasaules ekonomikas, finanšu un ģeopolitikas tēmās.
Jurijs Petropavlovskis organizējis PCTVL un Latvijas Krievu savienības (LKS) pirmsvēlēšanu kampaņas (2013. gadā partija PCTVL mainījusi savu nosaukumu, kļūstot par Latvijas Krievu savienību). Kā partijas LKS līdzpriekšsēdētājs viņš nodibinājis sadarbību ar Eiropas Savienības reģionālajām partijām (bloka Eiropas Brīvā Alianse dalībniekiem). Petropavlovska darbs pirmsvēlēšanu aģitācijas jomā ļāvis partijai konsekventi gūt uzvaru Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tādējādi saglabājot savu pārstāvību šajā ES institūcijā.
Savas dzīves pēdējo gadu laikā, neskatoties uz smagu un nepārejošu slimību, Jurijs Petropavlovskis turpinājis strādāt. Viņš organizējis Krievu skolu aizsardzības štāba masu protesta akciju atbalstu plašsaziņas līdzekļos (Štāba darbība tika atjaunota 2017. gadā).
Jurija Petropavlovska balss ne reizi vien skanējusi partijas Latvijas Krievu savienība un Krievu skolu aizsardzības štāba reklāmas rullīšos radio apraidē; Petropavlovskis uzstājies mītiņos, sniedzis intervijas medijiem un piedalījies polemikā, kas norisinājusies plašsaziņas līdzekļos.
Pēdējo sava mūža mēnešu laikā J. Petropavlovskis nodarbojies ar partijas LKS Rīgas domes 2020. gada pirmsvēlēšanu kampaņas stratēģijas izstrādi...
Pēc ilgstošas slimības Jurijs Petropavlovskis ir miris 2020. gada 11. aprīlī Rīgā.
Ģimene:
Dzīvesbiedre – māksliniece Natālija Petropavlovska (1955–2017).
Meitas – Alīna (dz. 1984. g.) un Irīna (dz. 1989. g.).
Miroslavs Mitrofanovs
