Pjotrs Vails

Pjotrs Vaiļs (1949. gada 29. septembrī, Rīgā, Latvijas PSR – 2009. gada  7. decembrī Prāgā, Čehijā) – radiostacijas «Svoboda» (Brīvība) Krievu dienesta vadītājs, literāts un publicists.

Pjotrs Vaiļs ir dzimis Rīgā. 1966. gadā viņš absolvējis Rīgas 22. vidusskolu. Pēc tam viņš studējis Maskavas Poligrāfijas institūta Redaktoru fakultātē.  

1977. gadā Pjotrs Vaiļs emigrējis uz ASV, kur sācis sadarboties ar daudziem krievu emigrantu izdevumiem, tai skaitā ar laikrakstu «Novij amerikaņec», kura redaktors bijis slavenais krievu rakstnieks Sergejs Dovlatovs.

ASV Vaiļs bija iepazinies arī ar izcilo krievu dzejnieku, Nobela prēmijas laureātu Josifu Brodski. Vēlāk Vaiļs bija kļuvis par vienu no viņa dzejoļu krājumu «Рождественские стихи» (“Ziemassvētku dzejoļi”) un «Пересеченная местность» (“Šķēršļots apvidus”) sastādītājiem.

Pie radio “Svoboda” mikrofona P. Vaiļs bija pavadījis vairāk nekā 20 gadus  – sākumā strādājot ārpus štata, bet kopš 1989. gada – kā pastāvīgais radio “Svoboda” Ņujorkas  biroja līdzstrādnieks; viņš vadījis programmas “Poverh barjerov” un «USA Today»; 1992. gadā sācis vadīt biroju Ņujorkā, un kad  1995. gadā pārcēlies uz Prāgu, kļuvis par Krievu dienesta informatīvās apraides direktora palīgu. Vēlāk viņš ieņēma dienesta galvenā redaktora amatu.  

P. Vaiļa intereses allaž ir bijušas plašas – no kulinārijas līdz krievu valodai.  Un vienmēr tas ir bijis precīzi, akūti, ar minimālu vārdu lietošanu un elegantu nesaudzīgumu. Pārliecības savienojums ar lokanu, izteiksmīgu valodu un ar  pievēršanos eseistikas žanram nostāda Vaiļu patiesi unikālajā vietā krievu valodniecībā.  

Viņš kļuva pazīstams ne tikai kā publicists un žurnālists, bet arī kā literāts.  P. Vaiļa grāmatas «Гений места» (“Vietas ģēnijs”), «Карта родины» (“Dzimtenes karte”), «Стихи про меня» (“Dzejoļi par mani”) ir pazīstamas visā pasaulē. Kā līdzautors kopā ar Aleksandru Genisu viņš uzrakstījis: «60-е: Мир советского человека» (“60.-tie: Padomju cilvēka pasaule”), «Amerikana», «Русская кухня в изгнании» (“Krievu virtuve trimdā”), «Родная речь» (“Dzimtā valoda”).

P. Vaiļs bijis arī viens no Mūsdienu Krievu rakstniecības akadēmijas dibinātājiem un žurnālu «Inostrannaja ļiteratura» un «Znamja» redakcijas padomes loceklis. Viņam par godu ir nosaukta stipendija «Свободная русская журналистика» (“Brīvā krievu žurnālistika”), kas 2009. gada septembrī tika dibināta radio «Svobodnaja Jevropa» (“Brīva Eiropa”) un «Svoboda». Žurnālistikas krievu valodā attīstība un atbalsts kā nacionālās un pasaules kultūras svarīgā sastāvdaļa – šāds ir šā pasākuma galvenais uzdevums.

Pjotrs Vaiļs miris 2009. gada  7. decembrī Prāgā. Apbedīts San Michele kapos Venēcijā, Itālijā.

Informācijas avoti:

Raksts ir sagatavots pēc radio «Svoboda» un Rīgas 22. vidusskolas sienas avīzes svinīgā izlaiduma, kas veltīts skolas 65. gadadienai, materiāliem.

Nadežda Iļjanoka, Pjotra Vaiļa skolotāja: “Es viņu apbrīnoju. Neesmu palaidusi garām nevienu no viņa raidījumiem «Geņij mesta». Raidījumā «Rodnaja rečj» viņš gan visu pārsvītro! Ak, Petja, vajadzētu mums ar tevi tikties, domāju. Es biju lolojusi sapni satikties un parunāt ar viņu: «Visu apgriezi otrādi, visus Zelta laikmeta klasiķus!»”

Foto no N. Iļjanokas personīgā arhīva.